Nataļja baidās pazaudēt meitu, jo, sazinoties attālināti, sapratusi, ka viņa sākusi just līdzi okupantiem, priecājoties, ka krievi Krimā ieguldot naudu infrastruktūrā, daudz ko atjaunojot.

16. oktobrī stājās spēkā Latvijas valdības lēmums apturēt darbību Pededzes un Vientuļu robežšķērsošanas punktos uz Latvijas un Krievijas robežas. Latvija to izlēma saistībā ar Krievijas pieņemto lēmumu Ukrainas pasu turētājiem ļaut ieceļot Krievijā no trešajām valstīm tikai divās robežšķērsošanas vietās – caur Šeremetjevas starptautisko lidostu Maskavā un caur Vientuļu robežšķērsošanas vietu uz Latvijas–Krievijas robežas, kas ir viens no mazākajiem robežšķērsošanas punktiem uz Eiropas Savienības (ES) un Krievijas robežas. 

Latvijas lēmums nozīmē, ka Ukrainas pilsoņi no ES Krievijā pa sauszemi iekļūt nevarēs. Latvijas valdība Krievijas lēmumu uztver ne tikai kā mēģinājumu šķelt ES un radīt spriedzi tās pierobežā, bet arī tādu apstākļu radīšanu uz robežas, kas var būtiski ietekmēt sabiedrisko kārtību un radīt valsts drošības apdraudējumu.

Tiktāl oficiālā informācija, bet kas tagad reāli notiek pie divām atlikušajām vietām (izņemot lidostu), caur kurām var no Latvijas nokļūt Krievijā, un kā tur jūtas Ukrainas pilsoņi, jo iebraukt no Krievijas viņiem lieguma nav?