Izstāde "Slāņi": kā stikls var pastāstīt stāstus par pagātni, tagadni un nākotni?

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā līdz 18. maijam apskatāma Baltijas stikla mākslinieku izstāde "Slāņi". Ekspozīcija ir laikmetīgās mākslas apliecinājums, iepazīstinot ar intelektuālām un eksistenciālām domu un sajūtu izpausmēm, kas materializējušās no stikla veidotās instalācijās, tēlos un objektos.

Mākslas darbi vedina domāt par pasaulīgām, globālām, tiešām un netiešām, filozofiskām un ikdienišķām norisēm, skatītājus rosinot uz vispārinājumu, formu un gaismas interpretācijām, meklējot pašam sevi šajā caurspīdīgajā, trauslajā un vērienīgajā stikla valstībā. Mākslas objekti no savām ēnām un atspīdumiem uz izstādes telpas sienām un grīdas veido patstāvīgus mākslas darbus – netaustāmus, bet tumsas un gaismas spēlē saredzamus tēlus – gan konkrētus, gan izkaisītus.

Ekspozīcijas veidošana tika uzticēta lietuviešu scenogrāfei Renātai Valčikai. Viņa pati nav stikla māksliniece, un viņas skats no malas šķiet īpaši izdevies – darbi vēsta katrs pats par sevi un vienlaikus savstarpēji sadarbojas. Tā ir smalka, estētiska un emocionāla mākslas darbu saspēle, un ekspozīcija atgādina pastaigu aptumšotā un noslēpumainā stikla mākslas parkā.

Konceptuāla izstāde

Katrs darbs sevī iemieso vairākas idejas, un uz katru no tiem var raudzīties no estētiskā, politiskā, sociālā, vides, personīgā vai mākslas attīstības spektra.

Izstādē nav pārstāvēts stikla funkcionālais dizains, piemēram, trauki un vāzes, ko esam pieraduši skatīt arī kā lietišķo mākslu. Tie pārsvarā ir formātā lieli darbi, kas it kā ceļas pāri tradicionālajam un funkcionālajam, atklājot stikla mākslinieciskās iespējas un pašu mākslinieku radošo lidojumu. Ekspozīcijā apskatāmi gan viena autora darbi, gan mākslinieku kopdarbi.

"Slāņu" konceptuālisma otra šķautne ir izstādes ģeogrāfija, parādot Baltijas stikla mākslu un iepazīstinot ar šīs nozares zīmīgām tendencēm. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska tās atklāšanā sacīja: "Stikla mākslā robežu nav." Izstādes nosaukums izvēlēts, raksturojot ne tikai stikla loksni, no kuras top mākslas darbi, bet uzsverot arī šī vārda plašumu – tā jēdzienisko, konceptuālo un asociatīvo nozīmi.

Divdesmit četri skatījumi

Izstādi veidojušas četras Baltijas valstu kuratores, kuras piedalās arī pašas ar saviem darbiem. Latviju pārstāv mākslinieki Kārlis Bogustovs, Inta Ēmane, Dainis Gudovskis, Artis Nīmanis, Anda Munkevica, Ernests Vītiņš, mākslinieku apvienība IRMA Collaborative un kuratores Bārbala Gulbe un Marta Ģibiete. No Lietuvas un Igaunijas – no katras valsts piedalās septiņi mākslinieki. Igaunijas kuratore ir Kati Kerstna un Lietuvas – Daļa Truskaite.

Anda Munkevica, "Spine". 2023.

Foto: Publicitātes

Kuratores daudz diskutējušas, kādai vajadzētu būt izstādei "Slāņi". Ideja par šo izstādi viņām radusies, veidojot Baltijas stikla izstāžu kopumu Eiropas stikla mākslas festivālam Polijā 2022. gadā.

"Polijā bija uzdevums iepazīstināt ar Baltijas stikla mākslas daudzveidību," teic Marta Ģibiete, "tagad mēs vēlējāmies izveidot labu izstādi, rādot to, kas mūs interesē un patīk stikla mākslā, ar ko vēlamies dalīties. Stikla mākslinieku skaitliski nemaz nav tik daudz. Gleznotāju, keramiķu un tekstilnieku ir daudz vairāk, likumsakarīgi stikla nozares izstādes notiek retāk. Izstādei "Slāņi" ir sagatavots ceļvedis, kurā var lasīt mākslinieku tekstus par saviem darbiem. Tie ir gan īsi, gan gari un rosina izprast izstādē redzamo no pašu mākslinieku skatījuma."

Intriga – ar ko atšķiramies?

Lietuviešu kuratore Daļa Truskaite stāsta: "Lietuviešu darbi ir vairāk konceptuāli. Mums būtiska ir stikla kā materiāla spēja īstenot mākslinieka ideju. Latviešu mākslā vairāk jūtams estētiskais moments. Varētu teikt, ka mēs esam laikmetīgie mākslinieki, kas strādā ar stiklu. Izstādei Latvijā esam izvēlējušies aktīvākos māksliniekus, kas regulāri tiek pārstāvēti izstādēs Lietuvā un citās valstīs, viņi virza procesus un ģenerē idejas."

Daļa Truskaite, "Atstrādājuši". 2023.

Foto: Publicitātes

Daļa Truskaite izstādē piedalās ar apjomīgu stikla vēdekļu instalāciju, kur vairāki ir pārklāti ar lietotu motoreļļu. Darba nosaukums ir "Atstrādājuši". Instalācija idejiski savieno tīro, balto un skaisto ar jau izlietoto un it kā netīro motoreļļu, kas mākslas darbā spēj iemirdzēties un apvienot skaistā un neglītā jēdzienus pārsteidzošā harmonijā.

Raksturojot igauņu mākslinieku darbus, kuratore Kati Kerstna akcentē tehnoloģijas: "Mūsu mērķis šajā izstādē ir parādīt dažādās stikla mākslas tehnikas, piemēram, gleznojumus "paté de verre" tehnikā, kur, karsējot stiklu vairākos slāņos, tiek izmantots tā pulveris vai smalcinājumi, kas gleznā veido interesantus krāsu salikumus. Šis process līdzinās zelta vai sudraba rotaslietu izgatavošanai. Turklāt stikla māksla Igaunijā ir cieši saistīta ar tēlniecību. Daudzi mākslinieki darbojas gan stiklā, gan tēlniecībā."

Kati Kerstna izstādē piedalās ar instalāciju "Carabus Nemoralis", kas attēlo lielu trīs dimensiju vaboli, veidotu no grieztiem stikla gabaliem, kas savienoti ar stiepli. Sākotnēji vaboles tēls tapa 3D datora grafikā un tikai pēc tam tika veidots stiklā. Instalācija akcentē materiāla caurspīdīgumu un faktūru, kam pateicoties vabole kļūst telpiska un iegūst apjomu, kļūstot par skulptūru. "Veidojot kukaiņus daudz lielākus, nekā tie ir dabā, šie tēli atstāj iespaidu, cilvēki tos pamana," teic igauņu kuratore.

Latviešu kuratore Marta Ģibiete izstādē piedalās ar darbu "Piliens", kas veidots, kausēta stikla detaļas savienojot ar vara stieplēm, kompozīcija ir papildināta ar gravētām tonētā spoguļa figūrām. Marta Ģibiete stāsta: "Piliena forma mani saista jau ilgāku laiku, tā nelaiž vaļā, un man ir interesanti to risināt. Piliens var atgādina sēklu, pumpuru, daudz ko citu. Skice iecerei par lielformāta stikla pilienu ar iekšējo noslēpumu tapa senāk, un tagad bija labs iemesls to realizēt. Pirmo radīju piliena ēnu un pēc tam telpisko darbu. Praktiski visu veicu mēneša laikā, bet patiesībā mākslas darba radīšanas process ir daudz ilgāks – pirms tam domu par pilienu nēsāju savās domās vairākus gadus."

"Es nevēlētos novilkt krasas atšķirības starp Lietuvas, Igaunijas un Latvijas stikla mākslu," turpina Marta Ģibiete, "izstādē mums visiem kopīgais ir tas, ka te tiek ietverta un vienlaikus parādīta stikla kā materiāla dažādība un mākslas darbu telpiskums, kas ekspozīcijā rezonē ar pašu izstādes telpu. Stikls ir kontrastu pilns materiāls. Tas prasa uzmanību un vienmēr sadarbojas ar gaismu. Latviešu mākslinieku darbos varbūt vairāk izceļas stikla poētiskā daba."

Ekspozīcijā vērojamas latviešu mākslinieku lielformāta stikla skulptūras, instalācijas un objekti, un varētu teikt, ka arī tēlniecības klātbūtne te ir jūtama visai pārliecinoši.

Otra Latvijas kuratore Bārbala Gulbe piedalās ar darbu "Lūgšana", kas radies, iedvesmojoties no Latvijas ainavas. "Reiz ziemā lielā aukstumā braucu pa Latvijas laukiem. Ainavā katrai mājai iezīmējās vertikāle – dūmu stabs. Nodomāju, tā varētu izskatīties tur dzīvojošo ļaužu lūgšanas. Vertikāle, kas tiecas pret debesīm ar sevī koncentrēto spēku un enerģiju," par savu ideju stāsta Bārbala Gulbe. Darbs tapis, sagriežot stikla loksni šaurās un garās strēmelēs un vairākkārt karsējot un formējot krāsnī, tā iegūstot organiskus un dabiskus dūmu staba apveidos, kas asociējas ar cilvēka garīgo spēku, kas tiecas augšup – uz debesīm.

Baltijas izstādes "Slāņi" stikla darbus papildina atšķirīgi materiāli – dažādi metāli, cements, krāsots un nekrāsots koks, "ready-made" priekšmeti un spoguļi. To veidošanā izmantotas dažādas klasiskās tehnikas – kausēšana, formēšana, liešana, pūšana, liekšana, veidošana un "paté de verre", kā arī daudzveidīgas apstrādes tehnikas – gravēšana, slīpēšana, pulēšana, spoguļošana, līmēšana un matēšana, bet dažu darbu veidošanā izmantotas mūsdienu iespējas – 3D modelēšana un keramiskā druka. Saturiski izstādē vērojamos darbus var vērtēt kā laikmetīgas stikla mākslas paraugus, kur robeža starp skaisto un neglīto, iespējamo un neiespējamo, trauslo un spēcīgo apvienojas, lai izteiktu idejas par pagātni un tagadni, dievišķo un ikdienišķo, tīro un netīro un daudzām citām lietām un norisēm, kas raksturo mūsdienu pasauli un tajā notiekošo.