Ingrīdas Burānes kultūras iespaidi: Mugurkaula trauslums un spēks

Mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne dalās februārī piedzīvotajos kultūras iespaidos.

Zīmējums ir katra mākslas darba mugurkauls. Pat bezpriekšmetiskā akvareļkrāsu pludinājumā uz vatmaņa. Arī tajā ir savs zīmējums, krāsu kompozīcija, ritms. Līnija. Robeža. Šķirtne. Dramaturģija. Komponisti melodijas vai alterācijas savelk uz nošu papīra. Dzejnieki savus zīmējumus ietver septimās vai figūrvārsmās. Aktiera stāja vai žests veido lomas zīmējumu. Bronzas lējumā, marmora slīpējumā zīmējums atklājas ik sekundi, tiklīdz skatiens slīd pa tēlniecības darba virsmu vai iekrīt gobelēna sējumā.

Zīmējumam ir desmitiem un pat simtiem šifrējumu. Tāpat kā ikvienam mākslinieciskās darbības skaidrojumam. Šoreiz palieku pie lakoniskā: zīmējums ir punkta kustība telpā. Virziens, darbība, iedoma, dati tīklā, vertikāle. Tās trauslums un spēks.

Ne vien matemātika, bet arī nedefinējamas patiesības

Aizvien cildeni ainavā iezīmējas skolas, muzeji, baznīcas, bibliotēkas un citas celtnes, kurās krājas zināšanas. Saulainā februāra dienā kāpu Talsu pakalnā, novada muzejā mācīties zīmējumu divās solo skatēs: Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas docētāja Ervina Pastora "Izstāde Nr. 1 – Zīmējumi un dizains" (14. februāris – 6. aprīlis) un Induļa Zvagūža (1928–1994) darbu retrospekciju "Inga. Mērķēt augstāk" (6. februāris – 6. aprīlis). Protams, muzejā, arī pastāvīgajās ekspozīcijās ar zīmējumu satikos visdažādākajos veidos – cauri gadsimtiem un materiālu daudzveidībai. Izglītojoša atvērās vienā telpā sakārtotā tautiskā romantisma idejām iezīmētā kolekcija "Ar vakardienas sauli". Dažādu priekšmetu, kā profesionālu mākslinieku, tā amatieru, darinājumos nebija grūti nolasīt Riharda Zariņa, Anša Cīruļa, Jūlija Madernieka un citu lielmeistaru izveidotās takas, laipas, ceļus nacionālās mākslas savdabībai visa divdesmitā gadsimta laikā.

Karogs izstādē "Ar vakardienas sauli".

Foto: No Latvijas Mākslas akadēmijas arhīva

No šīs telpas loģiska sasaite ar plašo Induļa Zvagūža glezniecības un grafikas darbu skati. To papildina arī memoriālie priekšmeti no meitas Ilzes un mākslinieces, rakstnieces Rūtas Mežavilkas kolekcijām. Talsos redzamā ekspozīcija ir parafrāze par 2023. gadā Cēsu Vēstures un mākslas muzejā radīto piemiņas izstādi "Inga. Vecpiebalgas zēns", kuras veidošanā piepalīdzēju. Atkal absolūti suverēns notikums. Kārtējo reizi pārliecinājos, cik nozīmīga katrai ekspozīcijai ir telpa, kārtojuma principi, gleznu un grafiku mijiedarbe citās proporcijās, citā atlasē, citā formu un ēnu gaismā. Katru reizi cits redzējums, modulācija, elementu nozīmīgums. Jaunatklāsmes ne tikai par Induļa Zvagūža prasmēm strādāt ar otu, zīmuli, tušu, presētu ogli, guašu, sanginu un visiem iespējamiem materiāliem, izteiksmes veidiem, bet arī vairojas sapratne par laika centieniem, skolu, izdzīvošanas pieredzi. Tā nav tikai matemātika (kas absolūti nepieciešama zīmējumā!) laika un paaudzes sajūtā, bet arī tās nedefinējamās patiesības, kas kopīgas visiem talantīgiem cilvēkiem. Tādā nozīmē pārdomāju arī Cēsu izstādes vizuālā tēla izveidotāja Daiņa Andersona smalkjūtīgo un ļoti veiksmīgo satikšanos ar Induli Zvagūzi. Viņa veidotās detaļas no Vidzemes skates iekļaujas arī Kurzemes rakstā. Instrumentu un atskaņotāju sastāvs cits, bet Daiņa akordi bagātinoši un skanējumam mugurkaulu spēcinoši.

Radošums kā ikdienas prakse

Pilnīgi cita rakstura zīmējumi atklājas trīs telpās, kur savus darbus kārtojis profesionāls dizainers Ervins Pastors. Līdzās zīmējumiem arī reālie priekšmeti: preses konteiners – galdiņš (2006), drēbju pakaramais "Skuja" (2008). Žēl, ka mākslinieks vairījies atklāt savu pagaidām spēcīgāko realizēto darbu daļu – mēbeļu kolekcijas. Tās pilnībā ietver asociētā profesora domāšanas vērienu un prasmi sadarboties kā ar individuāliem, tā dizaina kompāniju pasūtītājiem. Mākslinieks regulāri piedalās Latvijas un starptautiskās skatēs, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas un Latvijas Mākslas akadēmijas Funkcionālā dizaina nodaļas studentiem māca būtiskākos mūsdienu domāšanas principus: ievadu ergonomikā – cilvēks visu lietu mērs. Proti, kā no problēmas izpētes, analīzes, iet ceļu no skices, zīmējuma, spējas saprast telpu un apjomu līdz projektam, maketam, materiālam. Tas prasa ne tikai prāta, bet arī dvēseles gudrību. Kādā senā intervijā mākslinieks atzina: ".. ir daudz citu jomu, kuras mani interesē un no kurām mēģinu gūt enerģiju. Teātris, kino, muzeji, māksla. Man ir nepieciešamība pa brīdim kaut ko pagleznot, uztaisīt tikai sev. Patīk grebt koka traukus .."

Ervins Pastors. Zīmējums. 2023. gads.

Foto: No Latvijas Mākslas akadēmijas arhīva

Realitātes, dabas studijas (it kā vienkāršākos zīmējumus, 90. gadu sākums) mākslinieks kārtojis izstādes ievadījuma daļā. Sarežģītos, zīmējuma struktūru atsedzošos darbus Ervins Pastors izvietojis tā, kā to nosaka daudzu elementu organizēšanas likumi, principi. Kāda nozīme zīmējumam ir jauna cilvēka profesijas izvēlē, var izlasīt izstādes ievadvārdos un mākslinieka atzinumā: "Radošums un amatniecība ir ikdienas prakse, kas prasa rūpīgu pieeju. Katru dienu ir jāmācās un jāstrādā, jo pat viena izlaista diena var novest pie meistarības zuduma."

Jaunākie darbi valdzina ar dziļi izprastu metodiku par zīmējuma uzbūvi (gaisma, slīdoša gaisma, ēna, krītoša ēna utt.), arī vispusīgām praktiskā darbā un teorijas atziņās gūtām prasmēm. Kā norāde un aicinājums digitālajā laikmetā nezaudēt iemaņas, kuras ikdienu dara humānāku.

Humānisms, miers, cerība

Talsu novada muzeja aktualizētais mākslas priekšmets februārī – Ukrainā dzimušā mākslinieka Ņestora Borduna gleznojums "Zilajā" (2019, audekls, eļļa, 60x80 cm, Talsu novada muzeja īpašums). Ņestors Burduns arī ir pedagogs – Ukrainas Mākslas akadēmijā, un viņa darbs tapis Talsu biedrības "Baložu pasts" rīkotajā starptautiskajā plenērā "Pakalnu palete". Gleznojums lakonisks, tīrs formā un sižetā – jauna meitene ar otu pie audekla. Darba kopīgais vēstījums mākslinieciskajā saturā – humānisms, miers, cerība. Vairāk nekā trīs gadus turpinās pilna mēroga karadarbība Ukrainā. Vēl neskaidrāki kļuvuši jautājumi – kad un kā tiks pārtraukta nevainīgu cilvēku nāve, sakropļošana fiziski un garīgi. Zīmējums nav pabeigts...

Edgars Iltners. Zīmējums "Ģimene Baltezerā". 1976. gads.

Foto: No Latvijas Mākslas akadēmijas arhīva

Noslēgumā – pāris vārdu par ilggadēju Mākslas akadēmijas Zīmēšanas katedras pedagogu (1960–1978), visīslaicīgāko rektoru (1974–1976), profesoru Edgaru Iltneru (1925–1983). 3. martā klātos vērienīgi svinēt viena no savas paaudzes līderiem profesijā un goda vīra simtgadi. Viņa darbs mākslā, amata un sabiedriskie pienākumi lielā mērā veidoja, izveidoja un noteica 20. gadsimta otrās puses Latvijas kultūras telpas unikalitāti. Gleznojums "Zemes saimnieki" (1960, audekls, eļļa, 195x333 cm, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija) kļuvis par hrestomātisku laikmeta raksturotāju, zīmi, simbolu. Māksliniece Džemma Skulme (1925–2019) savulaik par šo darbu teica:

"Darbā "Zemes saimnieki" parādās raupjas sejas, raupjas rokas, smagi zābaki, plašs solis, smaga stāvēšana. Ļoti ekspresīvs otas raksts. Un uzreiz atklājas, ka tieši tas ir daudz tuvāk patiesībai. Atradās kāds, kas šo ievirzi trāpīgi nosauca par skarbo stilu. Tie ir skarbi vīri, smagi soļi, temps neapturams, ainava arī skarba. Tā ir kustība, spriegums. Daba ar cilvēkiem ir saliedēta kustībā, kustība ir mākoņos, arī ēnas rada kustību. Ar milzīgu analītiķa prātu veidots, bet ļoti dziļi emocionāls darbs. Ārkārtīgi gudri būvēts, pa detaļām skatāms un ļoti viengabalains."