Janvāra vidū pasauli pārskrēja vēsts, ka 21 gadu vecā norvēģiete Kārena Hjillesē kļuvusi par jaunāko cilvēku uz mūsu planētas, kas vienatnē uz slēpēm sasniegusi Dienvidpolu. Smalciņā jauniete (augums 1,52 metri, svars 48 kilogrami) nepilnās 54 diennaktīs pievārēja 1130 kilometrus, aiz sevis velkot divas ragavas ar izdzīvošanai nepieciešamajām lietām, kas bija gandrīz 100 kilogramu kopsvarā. Viņa pārspēja francūža Pjēra Edāna pirms gada iespēto, kurš vienatnē Dienvidpolu sasniedza, būdams 26 gadus vecs.

Norvēģiem šādi ekstrēmi izaicinājumi, šķiet, ir gēnos. Galu galā pirmie, kuri sasniedza Dienvidpolu, bija norvēģi ar slaveno ekspedīcijas vadītāju Roaldu Amundsenu priekšgalā. Viņiem tas izdevās 1911. gada 14. decembrī. Daudz netrūka, ka šis gods Amundsenam ar kompāniju būtu gājis secen, jo vienlaikus uz vistālāk dienvidos esošo zemes punktu devās arī brita Roberta Skota ekspedīcija. Arī viņi sasniedza galamērķi, taču 34 dienas pēc Amundsena. Skotam ar kolēģiem šis ekstrēmais pārbaudījums beidzās traģiski, jo mājupceļā visi pieci ekspedīcijas dalībnieki gāja bojā. Arī pēc tam Dienvidpols prasījis daudzu cilvēku dzīvību, daudzi no nelaimes putniem tā arī nekad nav atrasti zem sniega segas.

Mūsdienās Dienvidpola sasniegšana joprojām ir ekstrēms pasākums, jo jārēķinās ar milzīgu aukstumu, kas turas robežās ap -40 grādiem, un spēcīgiem vējiem. 

Tam visam klāt bezgalīgs ledus un sniega klājums, kā arī fakts, ka galamērķis atrodas 2800 metrus virs jūras līmeņa.