Tiem, kuri cerēja, ka 2024. gada marts iezīmēsies ar bāzes procentu likmju pazeminājuma sākumu – vispirms ASV, bet pēc tam arī Eiropā, pagājusī nedēļa sagādāja pamatīgu vilšanos. 

Vispirms izrādījās, ka ASV inflācija šī gada janvārī augusi ātrākajā tempā pēdējā gada laikā, un tas tikai vēlreiz nodemonstrē, cik grūti tā ir savaldāma, par spīti tam, ka kopumā situācija ASV ekonomikā ir visai laba – vērojama stabila ekonomikas izaugsme, labs pieprasījuma līmenis un pieprasījums pēc darbarokām. Citur pasaulē situācija ir līdzīga – Eiropas Savienībā inflācijas līmenis gada sākumā samazinājās līdz 2,6% februārī, un tas ir mazāk, nekā tika cerēts. Rezultātā baņķieri un ekonomisti jau piesardzīgi brīdina sabiedrību, ka uz pārmaiņām bāzes procentu likmēs tik ātri cerēt nevajadzētu. Arī Latvijas iedzīvotājiem piemēri, ka ar inflācijas apkarošanu nemaz tik gludi neiet, tālu jāmeklē nav – lai gan Latvijā un Lietuvā janvārī inflācija bija viena no zemākajām Eiropā, 0,7% līmenī (pēc "Eurostat" datiem gan 1,1%), nieka 200 km no Rīgas uz ziemeļiem, Igaunijā, tā februārī joprojām bija 4,4%, bet, pēc "Eurostat" datiem, pat 5%. Tas ir līmenis, kuru Latvija pārvarēja gandrīz pirms pusgada – aptuveni pērnā gada augusta un septembra mijā.