"Bet es jums tagad parādīšu, no kurienes gatavojās pa Baltkrieviju uzbrukums! Un ja sešas stundas iepriekš nebūtu veikts preventīvs trieciens pa pozīcijām… 

Četras pozīcijas, tūlīt parādīšu kartē, paņēmu līdzi… Viņi būtu uzbrukuši Baltkrievijas un Krievijas karaspēkam, kas bija ieradies uz mācībām." Šīs muļķības, ko Baltkrievijas vietvaldis Aleksandrs Lukašenko sarunāja pirmajās dienās pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī, ir bieži citētas, lai pasmietos kā par pilnīgu absurdu. Vienlaikus te bija labi redzams, ka Lukašenko gatavs pieķerties un aizrauties ar dažādām Kremļa idejām pat vairāk, nekā Maskava to iedomājusies. Savukārt turpmākie notikumi parādījuši, ka tas neaprobežojas tikai ar mutes virināšanu – Lukašenko joprojām var tikt uzticēti pat ļoti svarīgi uzdevumi kritiskos brīžos. Kā, piemēram, apturēt Jevgeņija Prigožina gājienu uz Maskavu, iegūt "Vagner" līdera uzticību, piedāvājot ar visu grupējumu pārcelties uz Baltkrieviju. Pēc tam kad dumpis bija noslāpēts, ar Prigožinu un viņa līdzgaitniekiem varēja izrēķināties. Tā īsāk sakot, 

jāpieņem, ka arī turpmāk Lukašenko no Maskavas var saņemt gan lūgumus, gan uzdevumus vai arī pats izrādīt iniciatīvas, par ko tiktu atalgots.

Tagad Aleksandrs Lukašenko sācis runāt par karu.