Vai par situāciju valsts valodas jomā izglītības un zinātnes ministram un kultūras ministram ik gadu būtu jāziņo Saeimā, tāpat kā to par savu jomu dara, piemēram, tiesībsargs, valsts kontrolieris vai ārlietu ministrs?

Saeimas Juridiskā komisija uzskata, ka pietiktu, ja to darītu ne retāk kā reizi divos gados. Par to liecina komisijā izstrādātie grozījumi Saeimas Kārtības rullī, kurus aizvadītajā ceturtdienā Saeimas deputāti pieņēma pirmajā lasījumā un minēto komisiju noteica kā atbildīgo par tiem.

Grozījumi paredz, ka Ministru kabinets (MK) ne retāk kā reizi divos gados un ne vēlāk kā 15. septembrī iesniedz Saeimai ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas politikā. Prezidijs valdības ziņojumu iekļautu izskatīšanai Saeimas sēdē, kas tuvākā Valsts valodas dienai, – 15. oktobrī. Bet kurš tad būs ziņotājs? Grozījumu projektā norādīts, ka tas būšot Ministru kabineta pilnvarots pārstāvis.

Valdības vadītāja Evika Siliņa LTV raidījumā "Šodienas jautājums" pagājušonedēļ deva mājienus, ka tas varētu būt izglītības un zinātnes ministrs. 

"Mēs esam vienojušies, ka Izglītības un zinātnes ministrija varētu būt tā centrālā, kas šos jautājumus dara, jo šobrīd tas viss ir izkaisīts pa vairākām ministrijām.