Manā darbā svarīgi ir fakti, sarunas un spēja ieklausīties. Taču ar faktu savākšanu vien nepietiek – tie ir jāsaliek kopā tā, lai lasītājs spētu ieraudzīt kopsakarības un pats izdarīt secinājumus.
Gadu gaitā esmu sapratusi, ka žurnālistikas vērtība nav skaļākajā virsrakstā. Tā ir spējā pamanīt būtisko, uzdot neērtu jautājumu un nepalaist garām to, ko kāds labprātāk atstātu nepateiktu.
Manas uzmanības lokā ir dažādas tēmas, bet viena no svarīgākajām, kas interesē gandrīz katru, ir veselības aprūpe -joma, kurā aiz dokumentiem, lēmumiem un juridiskiem formulējumiem vienmēr ir cilvēks ar savu pieredzi, cerībām un bieži arī netaisnības sajūtu. Kad cilvēkam zudušās visas cerības, ka institūcijas atrisinās viņa problēmu, tiek meklēts žurnālist kā pēdējais salmiņš. Tie ir skumji stāsti, ko uzklausu, iedziļinos un savu spēju robežās palīdzu.