Cilvēkam nav lemts gaisā mest lokus kā vanagam, jo lidot nemākam, spārnu mums nav. Tomēr augšupdziņa latviešos pastāvējusi un pastāv, lai atceramies to čali, kurš rāpās pa ģitāras tilta stīgām, līdz ticis vanteniekam pašā kūkumā un bija dabūjams lejā tikai ar bagātīgu eklēru asorti piedāvājumu. 

Minēsim daudzgalvainas skolēnu ekskursijas, paceļoties ar liftu Pēterbaznīcas tornī vai Kolhoznieku nama kosmiskos augstumos. Arī šo rindu autors ir strādājis kādu laiku vienīgajos Rīgas debesskrāpjos abpus Daugavai – Skābbarības torņa 22. stāvā un Preses nama 16. stāvā.

Tāpēc gluži loģiski izklausījās ideja būvēt Uzvaras parkā panorāmas ratu, no kura redzēs Rīgu kā no kalna, lai laistu skatienu pāri pilsētas šīfera, bleķa, papes, dakstiņu, bituma šindeļu daudzkrāsainiem jumtiem, Centrāltirgus paviljoniem, dzelzceļa būves nepabeigtiem objektiem un pārējām neparasti skaistajām, gleznainajām urbānajām ainavām. Domājams, cilvēki ar ērgļa redzi cerēja skaidrā laikā bez mākoņiem no rata galotnes tālumā ieraudzīt Bauskas vai Ogres siluetus. Protama lieta, ka skaisto skatu rats ir nepieciešams atribūts katrā sevi cienošā, kulturālā lielpilsētā.