Otrā gadadiena kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā netiek sagaidīta cerīgā noskaņojumā.

Droši vien iedvesmas vārdus grūtāk būs atrast arī Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, kuram tas vienmēr izdevies emocionāli ļoti spēcīgi. Skaidrs, ka pēdējā laika notikumi nav tas labākais fons, uz kura šādu runu gatavot.

Runa pirmkārt ir par Ukrainas armijas virspavēlnieka Valērija Zalužnija atstādināšanu no amata un Oleksandra Sirska iecelšanu viņa vietā. It kā ļoti pareizu ieteikumu saistībā ar notikušo nupat intervijā Latvijas Televīzijai sniedza NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors 

Jānis Sārts: "Šajā situācijā ir tikai viena atbilde – Ukrainas valsts līderis ir prezidents Zelenskis, un tas ir viņa lēmums. Tas var patikt var nepatikt, bet – jo īpaši kara laikā – mēs šo lēmumu neapspriežam."

Tomēr nevar nepamanīt, ka apspriešana vispirms aktīvi notiek pašā Ukrainā, bet tālāk atbalsojas citviet, arī Latvijā. Aizliegt kaut ko apspriest var Putina režīms Krievijā, Lukašenko Baltkrievijā vai Kims Čenuns Ziemeļkorejā, bet ne demokrātiskās un brīvās valstīs, jo īpaši, ja par to tiek maksāta tik dārga cena kā šajā gadījumā Ukrainā.