Vērotājam no malas, kas uz politiskajiem procesiem Eiropā raugās no ģeogrāfiskas vai emocionālas distances, aizvadītās Eiropas Parlamenta vēlēšanas nav atnesušas lielus pārsteigumus. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena jau vēlēšanu naktī steidza pasludināt Eiropas Tautas partijas uzvaru, kas Eiropas Parlamentā apvieno konservatīvus un centriskus spēkus. Tas varētu vedināt uz domām, ka jaunā parlamenta politiskais spektrs kopumā palicis nemainīgs, vien ar nelielu pārbīdi labējo spēku virzienā. Tomēr lietas kļūst interesantākas, ja mēs sākam ieskatīties vēlēšanu rezultātos atsevišķās valstīs. 

Pārsteidzoša ir lietuviešu apātija – līdz balsošanas iecirkņiem aizgāja vien 28% vēlētāju. 

Iespaidīgais Nacionālās apvienības triumfs Francijā, kas izraisīja parlamenta atlaišanu un jaunu vēlēšanu izsludināšanu. Itālijas premjeres Džordžas Meloni partijas "Itālijas brāļi" panākumi. Negaidīti ir kreisi centrisko spēku labie rezultāti Somijā, Zviedrijā, pat Nīderlandē. Notikušais prasīs ilgu un pamatīgu analīzi. Manuprāt, īpaši zīmīgi ir vēlēšanu rezultāti Vācijā, kur vēl nebijušus panākumus guva partija "Alternatīva Vācijai". Tā uzvarēja gandrīz visā bijušās Vācijas Demokrātiskās Republikas, tā saucamās Austrumvācijas teritorijā. Vienīgie izņēmumi ir galvaspilsēta Berlīne, kur panākumus guva zaļie, un Potsdama, kur uzvarēja Kristīgo demokrātu partija. Savukārt agrākās Rietumvācijas teritorijā "Alternatīva Vācijai" neizdevās uzvarēt pilnīgi nevienā vēlēšanu apgabalā.