Blūms neizslēdz, ka atrastais varbūt līdz Latvijas Arhitektu savienības ēkai, kas bija arhitektu mītne arī padomju okupācijas gados, nonācis pat ar viņa līdzdalību, taču precīzi vairs neatceras.

Kārtojot un tīrot Latvijas Arhitektu savienības ēkas Rīgā, Torņa ielā 11, bēniņus, pagājušā gada decembrī negaidīti atrasti tēlnieka Kārļa Zāles (1888–1942) veidotā Brīvības pieminekļa figūru ģipša fragmenti. Patlaban tie kā unikāla relikvija nodoti aprūpei un glabāšanai Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam (LNVM).

Par vērtīgo atradumu šobrīd ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Kaut ģipša modelis ir sadauzīts daudzos gabalos, figūru fragmenti labi nolasāmi. Ne Latvijas Arhitektu savienības valdes priekšsēdētājai Lindai Leitānei, kas pirmā paziņoja par atradumu, ne muzeja ļaudīm šobrīd nav informācijas, kādā veidā artefakts nonācis Vecrīgas nama bēniņos. "Mums pašiem vēl līdz galam nav izdevies salikt to puzli, vai tas ir kāds no Brīvības pieminekļa konkursa maketiem vai kas cits. Cik var spriest, tas nav gluži realizētais variants. Lai arī nonācis pie mums fragmentāri, to tomēr ir vērts glabāt kā liecību tam, kas vispār notika ar kultūras vērtībām, kuras pirms padomju okupācijas bija godā un cieņā, kāds bija to liktenis. Šāds eksponāts daudz par ko liecina," teic LNVM direktora vietniece krājuma darbā Anita Meinarte.

Kā zināms, tika rīkoti vairāki Brīvības pieminekļa metu konkursi, no kuriem ceturto – pēdējo un izšķirošo – izsludināja 1929. gada 15. oktobrī, bet uzvarētāju noteica 1930. gada rudenī. Septiņu vīru žūrija sēdes noturēja Rīgas pilī. Starp vērtētājiem bija Mākslas akadēmijas rektors Vilhelms Purvītis, tēlnieks Burkards Dzenis, arhitekts Ernests Štālbergs, tā brīža Ministru prezidents Marģers Skujenieks, Rīgas pilsētas galva Alfrēds Andersons.