"Kad latviešu politiķi sapratīs, ka valsts valoda nav valoda, tas ir tikai prasību saraksts pilsoņu saziņai ar valsti. 

Cilvēki saprot, ka bez tā viņi nevarēs atrast darbu, nevarēs uzrakstīt kaut kādu tur iesniegumu, bet viņi nemīl [latviešu valodu]. Ko darīt?" Šie teikumi, kas krievu valodā izskanēja vienā no Latvijas Radio 4 raidījumiem, radījuši neizpratni un sašutumu soctīklos, kam sekojusi sabiedriskā medija pretreakcija – tā teikt, sašutums par sašutumu. Latvijas Radio uzskata, ka to kāds nepamatoti centies nomelnot. Tomēr jautājumu – uz kurieni stūrē LR4 redakcija un pastarpināti arī sabiedriskais medijs kopumā – rada ne jau tikai šī viena epizode.

Sākotnēji minētais izteikums radio ēterā izskanēja no žurnālistes Olgas Kņazevas. Gan viņa pati, gan Latvijas Radio norāda, ka tas neesot pašas žurnālistes viedoklis, viņa tikai nolasījusi kādu anonīmu vēstuli, lai pāradresētu šo jautājumu studijas viesiem. Kņazeva esot bez vainas. "Vēršam uzmanību, ka viņas teiktais raidījumā "Neizrunājām" ir izņemts no konteksta un šobrīd tiek izmantots, lai celtu neslavu gan žurnālistei, gan Latvijas Radio un šķeltu sabiedrību. Raidījumā žurnāliste nolasa klausītāja vēstuli, pēc tam viesiem vaicā, kā rīkoties, lai sabiedrībā šādu viedokļu par latviešu valodu būtu mazāk. Lūdzam ikvienu iedziļināties un noklausīties Olgas veidoto raidījumu. 

Šis kalpo kā piemērs, cik viegli ir sašķelt sabiedrību ar skaļiem virsrakstiem, neiedziļinoties saturā," 

vēsta ieraksts Latvijas Radio tviterkontā. Pati Kņazeva pat esot vērsusies Valsts drošības dienestā un Valsts policijā un acīmredzot tiek sagaidīts, ka kritizētāji tiks kaut kā sodīti.

Tas uzreiz liek atcerēties citu, senāku gadījumu šajā pašā radio kanālā. 9. maijs.