Ar nepieciešamību raudzīties pēc jauna ārlietu ministra kandidāta "Jaunā Vienotība" ("JV"), visticamāk, bija rēķinājusies. 

Pat ja Krišjānis Kariņš tagad nebūtu paziņojis par demisiju, jau piesakot viņu Eiropas Parlamenta vēlēšanās ar otro numuru, partija noskaņojās tam, ka K. Kariņš savu politisko karjeru turpinās ārpus Latvijas. Vilcināšanās nosaukt nākamo ministra amata pretendentu varētu būt saistīta gan ar to, ka šā cilvēka izvēlē liela loma būs Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, gan ar nepieciešamību atrast variantu, kas dotu iespēju "JV" atjaunot zaudēto popularitāti, liecina politiķu teiktais.

"Ņemot vērā politisko un juridisko situāciju, Krišjāņa Kariņa lēmums ir saprotams. Šis arī ir īstais brīdis pateikt viņam paldies par darbu," otrdien preses konferencē teica E. Rinkēvičs. Savukārt premjere Evika Siliņa intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma", atbildot uz vaicāto, vai K. Kariņš nav atstājis amatu, partijas mudināts, trešdien atbildēja, ka tas ir viņa paša lēmums, "viņa atkāpšanos uzskatu par atbilstošu rīcību šajā vēl diezgan neskaidrajā situācijā". Valsts kontrole ar revīzijas rezultātiem, kuros būs plašāks vērtējums par speciālo reisu izmantošanu K. Kariņa komandējumos, iepazīstinās 10. aprīlī, kas ir diena, kad ārlietu ministrs amatu atstās. 

Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens intervijā LTV bija diezgan pārliecināts, ka demisija nav K. Kariņa labprātīgs lēmums.

Ministrs jāapstiprina nekavējoties

Par demisiju K. Kariņš paziņoja pirms Liedienām, bet darbu beigs 10. aprīlī.