Ja šo rindu autorei jautātu, kura no pasaules valstu galvaspilsētām ir visneparastākā un uz kuru vērts aizbraukt ne tikai vienu reizi mūžā, noteikti atbildētu, ka tā ir Azerbaidžānas galvaspilsēta Baku. Krāšņa un bagāta. Viesmīlīga un harmoniska. Balta un melna.

Kāpēc tā? Balti, precīzāk, gaiši ir mūsdienu Baku nami, savukārt melnā krāsa raksturīga šīs valsts lielākajai bagātībai – naftai. Iekļaut vienā publikācijā visu, kas šajā kontrastu pilnajā pilsētā būtu apskatāms, nav iespējams, tam būtu jāvelta atsevišķa grāmata, tāpēc šoreiz mēģināšu vēstīt vienīgi par tām vietām un lietām, kas pēc brauciena visspilgtāk aizķērušās atmiņā. Taču vispirms maza piebilde. Ja Azerbaidžānā esat bijis padomju laikos, mēģiniet visu redzēto aizmirst, jo tās valsts, kāda tā bija tolaik, sen vairs neeksistē.

Naftas lielvalsts

Azerbaidžānas galvaspilsēta Baku ceļotāju, kurš tajā ieradies pirmoreiz, pārsteigs ne vien ar savu greznību un sakoptību, bet arī ar milzu vērienu. Abšeronas pussalas ostas pilsētas vērienīgo apbūvi un labiekārtošanu darīja iespējamu tā saucamā naftas nauda. Azerbaidžānu pamatoti dēvē par vienu no naftas lielvalstīm, jo lielākā bagātība te ir nafta un tās produkti. Šķiet, ka pēc naftas produktiem smaržo pat gaiss. Īpaši to var sasmaržot, pastaigājoties pa bulvāri gar Baku līci. Pastāv nostāsts, ja Kaspijas jūras ūdenī iemetīsi degošu sērkociņu, gaisā izšausies liesmas – tas gāzes izmešu dēļ. Grūti pateikt, vai tā ir taisnība, jo nav pamēģināts.