Kirstena Švalbe oktobrī tika plaši godināta, kļūstot par visu laiku vecāko dānieti – 112 gadu un 218 dienu vecumā. Turklāt jau iepriekš viņa kopā ar 104 gadus veco jaunāko brāli Bertelu iekļuva “pasaules vecāko brāļu un māsu” sarakstā. Tagad atklājusies viņas darbība Otrā pasaules kara laikā.
Sākotnēji viņa noliedza, ka jebkad būtu jutusi simpātijas pret nacistiem, taču arhīva ieraksti liecina, ka 1941. gada augustā Švalbe 27 gadu vecumā pievienojās Dānijas Nacionālsociālistiskajai strādnieku partijai. “Es tik tikko zināju, kas tas ir, jo nekad neesmu interesējusies par politiku,” viņa apgalvoja intervijā Dānijas medijam “TV Midtvest” divas dienas pēc savas rekordlielās jubilejas sasniegšanas.
Vairāk nekā ierindas biedri
Dānijas Nacionālajā arhīvā nesen atklātie dokumenti liecina, ka Švalbe no 1943. gada augusta līdz 1944. gada jūlijam bijusi partijas vadītājas pienākumu izpildītāja savā dzimtajā pilsētā Holstebro. Viņa vadījusi arī vietējo sieviešu grupu.
Švalbes nelaiķa vīrs ieņēma vadošu amatu Dānijas nacistu partijā, kas atdarināja savu vācu līdzinieci, izmantojot svastiku un Hitlera sveicienu un aktīvi sadarbojās ar okupantiem.
“Viņa bija kas vairāk par parastu ierindas biedri,”
norāda dāņu vēsturnieks Klauss Bundgārds Kristensens, kurš izpētīja dokumentus, raksturojot Švalbi kā vienu no tā laika “redzamākajiem nacistiem” savā apkaimē.
Švalbes stāsts nāca gaismā pēc tam, kad nesen tika izdota viņas biogrāfija “Mums vajag kaut ko, par ko pasmieties”, kur nacistiskā pagātne nav pieminēta ne ar pušplēstu vārdu. Kad par to uzrakstīja Dānijas laikraksts “Kristeligt Dagblad”, tas pārsteidza gan biogrāfijas izdevēju “Gyldendal Publishing”, gan autorus Frederiku Helmsu un Līni Morelu Holmu. Izdevniecība sola veikt turpmāku izpēti un iekļaut šo informāciju jaunākos izdevumos.
Iepriekšējās intervijās Švalbe lepojās, ka viņas ilgajam mūžam palīdzējis pozitīvs skatījums uz dzīvi. “Man vienalga, ka drīz nomiršu; es par to nedomāju. Es bieži nedomāju par nākotni; es baudu labās dienas un savu labo garastāvokli,” viņa teica savā 110. dzimšanas dienā izdevumam “Bild”.
Švalbes ģimene paziņoja, ka nesenā mediju uzmanība viņu ir “dziļi aizskārusi”, un atteicās sniegt sīkākus komentārus, lūdzot cienīt viņas privātumu.
Ja uzvarētu Hitlers
Un kas būtu noticis, ja Švābes tolaik atbalstītā nacistiskā Vācija būtu uzvarējusi? Dānijas liktenis būtu pilnībā pakārtots Ādolfa Hitlera un Heinriha Himlera vīzijai par Lielģermāņu reihu. Dāņus gan nacisti uzskatīja par “āriešu” brāļu tautu, taču tas nenozīmētu brīvību – Dānija zaudētu neatkarību, demokrātiju un pakāpeniski arī nacionālo identitāti.
Okupācijas sākumā (1940–1943) Dānija tika dēvēta par “paraugprotektorātu” (Musterprotektorat), Vācija pat formāli ļāva darboties dāņu valdībai, parlamentam un karalim, lai nodrošinātu mieru un lauksaimniecības preču piegādes. Pēc kara uzvaras šī šķietamā autonomija tiktu likvidēta, Dānija kļūtu par reiha provinci vai federālu apgabalu, ko pārvaldītu Berlīnes iecelts reihskomisārs.
Parlaments, demokrātiskās vēlēšanas un politiskās partijas tiktu aizliegtas. Kara laikā karalis Kristiāns X kļuva par dāņu pretestības simbolu, bet nacistu uzvaras gadījumā Dānijas karaliskā ģimene visticamāk tiktu gāzta no troņa vai padzīta trimdā, jo Lielģermāņu reihā nebija vietas citiem valdniekiem, izņemot fīreru.
Nacistu plāns paredzēja pakāpenisku skandināvu tautu sapludināšanu ar vāciešiem. Vācu valoda kļūtu par galveno valsts pārvaldē un izglītībā, savukārt dāņu valoda tiktu atstumta līdz reģionāla “dialekta” līmenim. Dāņu kultūra tiktu pakļauta stingrai cenzūrai, iznīcinot visu, kas neatbilst reiha ideoloģijai. Jauniešiem būtu obligāti jādienē armijā, lai sargātu reiha jaunās robežas Austrumos.
Dānijas uzdevums būtu barot Vāciju
Tā kā Dānija bija augsti attīstīta lauksaimniecības zeme, nacisti to plānoja izmantot kā galveno pārtikas piegādātāju Vācijai. Smagā rūpniecība netiktu attīstīta, lai Dānija paliktu ekonomiski atkarīga no Vācijas rūpniecības precēm, tās galvenais uzdevums būtu ražot sviestu, gaļu un graudus.

Visi pretošanās kustības dalībnieki un citi citādi domājošie tiktu apcietināti un nosūtīti uz koncentrācijas nometnēm vai sodīti ar nāvi. 1943. gada oktobrī pretestības kustībai izdevās izglābt gandrīz visus Dānijas ebrejus, vairāk nekā 7000 cilvēku, pārvedot viņus uz neitrālo Zviedriju. Ja Hitlers būtu uzvarējis, Zviedrija, visticamāk, nespētu saglabāt neitralitāti un būtu spiesta izdot bēgļus, vai arī Vācija iebruktu Zviedrijā.
Ironiski, bet Švalbe un citi kolaboranti visdrīzāk piedzīvotu vilšanos. Viņi cerēja, ka pēc Vācijas uzvaras viņiem tiks uzticēta vara Dānijā, bet Hitlers un okupācijas iestādes nebija augstās domās par dāņu nacistiem – viņus uzskatīja par pārāk vājiem un neefektīviem. Pēc kara Dānijas “brāļu partija”, visticamāk, tiktu izformēta un integrēta Vācijas nacistu struktūrās, un varu pilnībā pārņemtu vācu ierēdņi.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
Kirstena Švalbe oktobrī tika plaši godināta, kļūstot par visu laiku vecāko dānieti – 112 gadu un 218 dienu vecumā. Turklāt jau iepriekš viņa kopā ar 104 gadus veco jaunāko brāli Bertelu iekļuva “pasaules vecāko brāļu un māsu” sarakstā. Tagad atklājusies viņas darbība Otrā pasaules kara laikā.
Sākotnēji viņa noliedza, ka jebkad būtu jutusi simpātijas pret nacistiem, taču arhīva ieraksti liecina, ka 1941. gada augustā Švalbe 27 gadu vecumā pievienojās Dānijas Nacionālsociālistiskajai strādnieku partijai. “Es tik tikko zināju, kas tas ir, jo nekad neesmu interesējusies par politiku,” viņa apgalvoja intervijā Dānijas medijam “TV Midtvest” divas dienas pēc savas rekordlielās jubilejas sasniegšanas.
Vairāk nekā ierindas biedri
Dānijas Nacionālajā arhīvā nesen atklātie dokumenti liecina, ka Švalbe no 1943. gada augusta līdz 1944. gada jūlijam bijusi partijas vadītājas pienākumu izpildītāja savā dzimtajā pilsētā Holstebro. Viņa vadījusi arī vietējo sieviešu grupu.
Švalbes nelaiķa vīrs ieņēma vadošu amatu Dānijas nacistu partijā, kas atdarināja savu vācu līdzinieci, izmantojot svastiku un Hitlera sveicienu un aktīvi sadarbojās ar okupantiem.
“Viņa bija kas vairāk par parastu ierindas biedri,”
norāda dāņu vēsturnieks Klauss Bundgārds Kristensens, kurš izpētīja dokumentus, raksturojot Švalbi kā vienu no tā laika “redzamākajiem nacistiem” savā apkaimē.
Švalbes stāsts nāca gaismā pēc tam, kad nesen tika izdota viņas biogrāfija “Mums vajag kaut ko, par ko pasmieties”, kur nacistiskā pagātne nav pieminēta ne ar pušplēstu vārdu. Kad par to uzrakstīja Dānijas laikraksts “Kristeligt Dagblad”, tas pārsteidza gan biogrāfijas izdevēju “Gyldendal Publishing”, gan autorus Frederiku Helmsu un Līni Morelu Holmu. Izdevniecība sola veikt turpmāku izpēti un iekļaut šo informāciju jaunākos izdevumos.
Iepriekšējās intervijās Švalbe lepojās, ka viņas ilgajam mūžam palīdzējis pozitīvs skatījums uz dzīvi. “Man vienalga, ka drīz nomiršu; es par to nedomāju. Es bieži nedomāju par nākotni; es baudu labās dienas un savu labo garastāvokli,” viņa teica savā 110. dzimšanas dienā izdevumam “Bild”.
Švalbes ģimene paziņoja, ka nesenā mediju uzmanība viņu ir “dziļi aizskārusi”, un atteicās sniegt sīkākus komentārus, lūdzot cienīt viņas privātumu.
Ja uzvarētu Hitlers
Un kas būtu noticis, ja Švābes tolaik atbalstītā nacistiskā Vācija būtu uzvarējusi? Dānijas liktenis būtu pilnībā pakārtots Ādolfa Hitlera un Heinriha Himlera vīzijai par Lielģermāņu reihu. Dāņus gan nacisti uzskatīja par “āriešu” brāļu tautu, taču tas nenozīmētu brīvību – Dānija zaudētu neatkarību, demokrātiju un pakāpeniski arī nacionālo identitāti.
Okupācijas sākumā (1940–1943) Dānija tika dēvēta par “paraugprotektorātu” (Musterprotektorat), Vācija pat formāli ļāva darboties dāņu valdībai, parlamentam un karalim, lai nodrošinātu mieru un lauksaimniecības preču piegādes. Pēc kara uzvaras šī šķietamā autonomija tiktu likvidēta, Dānija kļūtu par reiha provinci vai federālu apgabalu, ko pārvaldītu Berlīnes iecelts reihskomisārs.
Parlaments, demokrātiskās vēlēšanas un politiskās partijas tiktu aizliegtas. Kara laikā karalis Kristiāns X kļuva par dāņu pretestības simbolu, bet nacistu uzvaras gadījumā Dānijas karaliskā ģimene visticamāk tiktu gāzta no troņa vai padzīta trimdā, jo Lielģermāņu reihā nebija vietas citiem valdniekiem, izņemot fīreru.
Nacistu plāns paredzēja pakāpenisku skandināvu tautu sapludināšanu ar vāciešiem. Vācu valoda kļūtu par galveno valsts pārvaldē un izglītībā, savukārt dāņu valoda tiktu atstumta līdz reģionāla “dialekta” līmenim. Dāņu kultūra tiktu pakļauta stingrai cenzūrai, iznīcinot visu, kas neatbilst reiha ideoloģijai. Jauniešiem būtu obligāti jādienē armijā, lai sargātu reiha jaunās robežas Austrumos.
Dānijas uzdevums būtu barot Vāciju
Tā kā Dānija bija augsti attīstīta lauksaimniecības zeme, nacisti to plānoja izmantot kā galveno pārtikas piegādātāju Vācijai. Smagā rūpniecība netiktu attīstīta, lai Dānija paliktu ekonomiski atkarīga no Vācijas rūpniecības precēm, tās galvenais uzdevums būtu ražot sviestu, gaļu un graudus.

Visi pretošanās kustības dalībnieki un citi citādi domājošie tiktu apcietināti un nosūtīti uz koncentrācijas nometnēm vai sodīti ar nāvi. 1943. gada oktobrī pretestības kustībai izdevās izglābt gandrīz visus Dānijas ebrejus, vairāk nekā 7000 cilvēku, pārvedot viņus uz neitrālo Zviedriju. Ja Hitlers būtu uzvarējis, Zviedrija, visticamāk, nespētu saglabāt neitralitāti un būtu spiesta izdot bēgļus, vai arī Vācija iebruktu Zviedrijā.
Ironiski, bet Švalbe un citi kolaboranti visdrīzāk piedzīvotu vilšanos. Viņi cerēja, ka pēc Vācijas uzvaras viņiem tiks uzticēta vara Dānijā, bet Hitlers un okupācijas iestādes nebija augstās domās par dāņu nacistiem – viņus uzskatīja par pārāk vājiem un neefektīviem. Pēc kara Dānijas “brāļu partija”, visticamāk, tiktu izformēta un integrēta Vācijas nacistu struktūrās, un varu pilnībā pārņemtu vācu ierēdņi.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
3 °C








































































































































































































































































