Ukrainas raķešu un dronu triecienā daļēji sagrautais Krimas tilts nonācis mediju uzmanības centrā, ekspertiem un apskatniekiem spriežot, kā tilta sabojāšana ietekmēs Krievijas turpmākās iespējas apgādāt okupācijas karaspēku Ukrainā. Naktī uz otrdienu notikušajos triecienos pilnībā sagrauta tā Krimas tilta daļa, pa kuru pārvietojās autotransports, kā arī arka virs šī ceļa seguma. Ūdenī iekritušie gruveši arī aizšķērsojuši kuģošanas ceļu, kas atrodas tieši zem šī tilta posma. Lai gan izskanējis, ka triecienos bojāts arī tilta dzelzceļa posms, sociālajos medijos izvietotā video redzams, ka satiksme pa šo tiltu ir atjaunota.
Uzbruka arī iepriekš
Naktī uz 17. novembri sarīkotais uzbrukums uzskatāms par līdz šim spēcīgāko triecienu Krimas jeb Kerčas tiltam, kas Krievijas Krasnodaras novadu savieno ar okupēto Krimas pussalu. Tiltu pāri Kerčas šaurumam Krievija sāka būvēt 2016. gadā, divus gadus pēc Krimas aneksijas. Būvniecība, kas izmaksāja aptuveni 3,2 miljardus eiro, tika uzticēta Putina drauga un džudo partnera Arkādija Rotenberga kompānijai "Stroigazmontaž". Laikraksts "Moscow Times" vēstīja, ka šai kompānijai pieredzes tiltu būvniecībā pirms tam nav bijis. Lai finansētu Krimas tiltu, Krievija atlika virkni infrastruktūras projektu savā teritorijā, tostarp iecerēto tiltu, kas pār Ļenas upi savienotu Sahas Republikas administratīvo centru Jakutsku ar pārējās Krievijas ceļu un dzelzceļa tīklu.