Clear 4 °C
C. 19.11
Betija, Elizabete, Liza, Līze
SEKO MUMS
Reklāma
Ivars Kalviņš LZA prezidenta amatā ir kopš 2020. gada.
Ivars Kalviņš LZA prezidenta amatā ir kopš 2020. gada.
Foto: Timurs Subhankulovs

Pēc pilsonības prasīšanas skandāla Latvijas Zinātņu akadēmijas reputācija sašķobījusies vēl vairāk.

Reklāma

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) kopš valsts neatkarības atgūšanas un jauna statusa iegūšanas joprojām atrodas pārmaiņu krustcelēs. No vienas puses — tā ir valsts augstākā zinātniskās elites kopība, kas apvieno izcilākos prātus, no otras puses — organizācijas darbība pastāvīgi raisa pretrunīgus vērtējumus, ik pa laikam no jauna uzvirmojot diskusijai par LZA nākotni. 

No 1951. līdz 1961. gadam celtā staļinisma arhitektūras parauga ēka iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Viens no strīda āboliem ir akadēmijas augstceltne — lai arī tā ir krietni par lielu pašai organizācijai, LZA spītīgi turas pie vēsturiskajām telpām, uzņemoties arī visa milzīgā nama apsaimniekošanas slogu.

Pagājušajā mēnesī LZA reputāciju sašķobīja pilsonības piešķiršanas skandāls indietei Divjai Višvanatai. Rezultātā pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierosinājuma tika izveidota starpinstitucionāla komisija vispusīgai LZA darbības izvērtēšanai. Uz šā fona nākamnedēļ, 26. novembrī, norisināsies kārtējā LZA pilnsapulce, kuras darba kārtībā ir arī pašreizējā akadēmijas prezidenta Ivara Kalviņa atsaukšana no amata.

Ar Ulmaņa nodomu

Starpkaru Latvijas likumdošanā pirmo un vienīgo reizi Zinātņu akadēmijas (ZA) nosaukums parādījās 1936. gada 14. janvāra likumā par Latvijas Vēstures institūtu. "Nodibinoties Latvijas Zinātņu akadēmijai, Latvijas Vēstures institūts pāriet tajā kā viņas pirmā sastāvdaļa," teikts dokumentā. Kā savulaik atzīmējis akadēmiķis Jānis Stradiņš, tad Kārļa Ulmaņa iecere bijusi veidot ZA kā elitāru zinātnieku kopu, taču līdz ar pētnieciskiem institūtiem. Ulmaņa nodomu par LZA īstenoja padomju okupācijas vara — par Latvijas PSR ZA oficiālo dibināšanas dienu uzskata 1946. gada 14. februāri, kad notika pirmā Padomju Latvijas ZA locekļu pilnsapulce.

Reklāma
Reklāma

Padomju okupācijas gados ZA izveidojās par apjomīgu hibrīdstruktūru, kas apvienoja zinātnieku eliti un plašu pētniecisko institūtu, rūpnīcu un konstruktoru biroju tīklu. "Zinātņu akadēmija faktiski darbojās kā zinātnes ministrija, un ZA prezidents pārstāvēja zinātnes intereses Ministru padomē. Akadēmijai bija gan nauda, gan vara," 1997. gadā LPSR ZA darbību aprakstīja akadēmiķis Ivars Knēts. Viņš arī atzīmēja, ka virkne pētniecības iestāžu atradās tiešā Maskavas pakļautībā un bija pilnībā izolētas no Latvijas sabiedrības, strādājot vienīgi PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa pasūtījumiem: "Nepārtraukti tika potēts uzskats, ka visapkārt ir vienīgi ienaidnieki un tāpēc ir jābruņojas, jābruņojas un vēlreiz jābruņojas..." 1988. gada janvārī ZA sasniedza savā pastāvēšanas vēsturē vislielāko darbinieku skaitu — kopumā 8090 līdzstrādnieku.

Lielo pārmaiņu griežos

Ar lielām grūtībām LZA pilnsapulcē 1992. gadā tika pieņemta jaunā organizācijas harta, ar ko tā tika pie jauna statusa, turpmāk darbojoties pēc Skandināvijas parauga kā individuālu ievēlētu zinātnieku kopumam. "Tiem apstākļiem tas bija pareizs lēmums. Tādā kārtā 1946. gadā dibināto ZA izdevās saglabāt, to transformējot," vēlāk vērtējis Stradiņš, kurš LZA vadīja no 1998. līdz 2004. gadam.

Zinātniskās pētniecības institūti 1994. gadā tika atdalīti no LZA un nodoti IZM pārziņā vai integrēti universitātēs. Institucionālo noslēgumu šim procesam sniedza Saeima, kas 1997. gada 23. janvārī apstiprināja jauno LZA Hartu, nosakot to par atvasinātu publisko tiesību personu ar autonomu kompetenci. Taču aicinājumi definēt LZA vietu valsts zinātnes infrastruktūrā un akadēmijai mainīties atbilstoši laikam skan joprojām, tai skaitā pašu zinātnieku aprindās.

LZA Uzraudzības padomes un neatkarīgo revidentu ikgadējos ziņojumos akadēmijas darbība un valsts budžeta līdzekļu izlietojums kopumā vērtēts kā atbilstošs. Gadu gaitā kā trūkums minēta, piemēram, nepietiekama pārskatāmība pār LZA līdzdalību komercsabiedrībās. Auditos atrodami arī aizrādījumi attiecībā uz akadēmijas augstceltnes telpu iznomāšanu un uzskaites caurskatāmību, rekomendējot sakārtot nomas līgumus un novērst tiesvedību riskus. Ziņojumos sastopams arī vērtējums, ka LZA intelektuālais potenciāls netiek pilnā mērā izmantots valstiski svarīgu projektu izvērtēšanā. Turklāt LZA izstrādātie ieteikumi un rekomendācijas valdībai un Saeimai ne vienmēr tiekot mērķtiecīgi virzīti un aizstāvēti līdz to faktiskajai realizācijai.

Reklāma

Pārvēršas par gerontologu klubu?

Gan revīzijas ziņojumos, gan LZA debatēs kā hroniska problēma atzīmēta akadēmijas locekļu sastāva novecošanās un lēna jauno zinātnieku piesaiste. Var sacīt, ka tā ir mūžīgā problēma kopš akadēmijas mūsdienu statusa iegūšanas. Jau 1991. gadā, sākot LZA reorganizāciju par personālakadēmiju, akadēmiķis Stradiņš brīdināja: "Noteikti jāatjaunina LZA sastāvs, lai tā nepārvērstos par gerontologu klubu." Un tieši pēc desmit gadiem — 2001. gadā — Stradiņš konstatēja: "Zinātņu akadēmijas locekļi noveco vēl ātrāk nekā zinātnieki Latvijā kopumā, tādēļ jāturpina ievēlēt jaunus locekļus..." Piemēram, LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļā akadēmiķu vidējais vecums 2018.–2020. gadā svārstījās ap 72 gadiem, bet korespondētājlocekļu vidējais vecums bija 62 gadi.

Gadu desmitiem LZA lolota ideja par "Jauno pētnieku akadēmijas" izveidi. Tikmēr paši jaunie zinātnieki (Latvijas Jauno zinātnieku apvienība, LJZA) pret šo ideju savulaik izturējušies kritiski, pārmetot LZA vadībai nolūku izveidot akadēmijai pakļautu, nevis neatkarīgu struktūru.

Stājoties amatā 2020. gadā, LZA prezidents Ivars Kalviņš izvirzīja mērķi veidot mūsdienīgākus saziņas kanālus jaunatnes piesaistei, sadarbībā ar LJZA izveidojot "influenceru grupu", kuras uzdevums būtu atraktīvā formā interneta vietnēs publicēt materiālus par zinātnes sasniegumiem un LZA darbību. Tāpat viņš rosināja diskutēt par jaunās zinātnieku paaudzes iesaistes formām LZA darbībā, iesaistot gados jaunos akadēmijas locekļus šā jautājuma risināšanā un organizatorisko struktūru izveidē un vadībā.

Ar pastieptu roku

Kādreiz akadēmijai bija "gan nauda, gan vara", bet tagad attiecībā uz LZA drīzāk varētu izmantot teicienu "ar pastieptu roku". Vismaz organizācijas vadība ne reizi vien žēlojusies, ka 2008. gada krīzē valsts dotācija tika samazināta uz pusi un kopš tā laika turpmākos gadus nav būtiski palielināta. Valsts budžeta dotācija LZA pamatfunkcijām pēdējos gados ir ap 382–392 tūkstoši eiro gadā. No šīs summas 60% tiek pārdalīti pētniekiem kā valsts emeritēto zinātnieku mūža granti. LZA pamatfunkciju nodrošinājumam (algas, sociālais nodoklis, starptautiskā sadarbība) tiek atvēlēta aptuveni trešā daļa no valsts budžeta dotācijas. IZM pārstāvji iepriekš publiski pauduši, ka LZA kā koleģiālai biedrībai un tīklošanās veicinātājai naudas pietiekot, un ieteikuši akadēmijai veikt resursu optimizāciju.

Reklāma
Reklāma

LZA pamatdarbībā nodarbināto (ap 28–34 darbinieki) vidējais atalgojums 2023. gadā bija 541 eiro mēnesī bruto, kas ir zem valstī noteiktās minimālās algas. LZA prezidenta alga 2023. gadā bija 1500 eiro bruto, ģenerālsekretāram — 1200 eiro, bet zinātņu nodaļu vadītājiem atlīdzība — no 100 līdz 760 eiro mēnesī. Saskaņā ar LZA vadītāja Kalviņa ienākumu deklarāciju, pērn kopā gadā viņš akadēmijā saņēmis ap 18 000 eiro. Bet kopā ar pensiju (42 001 eiro), atalgojumu Latvijas Universitātē un Organiskās sintēzes institūtā, kā arī dividendēm, noguldījumu procentiem un citiem ieņēmumiem 2025. gadā Kalviņš kopumā saņēmis 224 146 eiro.

Bez pašas akadēmijas LZA vārdu nes vēl trīs struktūras. Kā liecina "Firmas.lv" apkopotie dati, Latvijas Zinātņu akadēmijai pieder daļas trīs uzņēmumos: SIA "LZA Sertifikācijas centrs" (20%), LZA speciālais projektēšanas un konstruēšanas birojs (100%), kā arī nesenajā pilsonības skandālā iesaistītais SIA "LZA Ekonomikas institūts" (45%), kur vienīgā patiesā labuma guvēja ir šā institūta vadītāja Ņina Linde. "LZA Sertifikācijas centrs", kurš nodarbina trīs darbiniekus, pēdējos gadus strādā ar zaudējumiem — pērn uzņēmuma zaudējumi sasniedza 26 000 eiro, apgrozījums bija 44,6 tūkstoši eiro. Projektēšanas un konstruēšanas institūtam jau kopš 2003. gada norisinās likvidācijas process.

Ņinas Lindes vadītā "LZA Ekonomikas institūta" padomē darbojas gan šoruden uz Latvijas pilsonību pretendējušās, bet to nesaņēmušās Divjas Višvanatas dzīvesbiedrs Kanans Višvanats, gan LZA ģenerālsekretāre Baiba Rivža, kas rakstīja atbalsta vēstuli Saeimai par pilsonības piešķiršanu Višvanatai. Pati Rivža iepriekš intervijā "Latvijas Avīzei" sacīja, ka LZA no šā institūta darbības nekādas dividendes nesaņem, tāpēc pieļāva, ka būtu pārskatāma turpmākā LZA līdzdalība tajā. Uzņēmumā pašlaik strādā seši darbinieki un, pēc "Firmas.lv" veiktajiem aprēķiniem (ņemot vērā sociālās iemaksas un darbinieku skaitu), vidējā alga institūtā šā gada trešajā ceturksnī bija vien 68 eiro.

Pērn "LZA Ekonomikas institūts" strādāja ar 56,9 tūkstošu eiro apgrozījumu un 992 eiro peļņu. Iepirkumu reģistros jaunākais institūta veiktais pētījums uzrādās 2019. gadā, kad par 15 831 eiro pēc Rīgas pašvaldības pasūtījuma iestāde izstrādāja galvaspilsētas demogrāfiskās prognozes.

Reklāma
Reklāma

Linde, kurai institūtā pieder 35,83%, ir patiesā labuma guvēja vēl sešos citos uzņēmumos, kā arī vienīgā amatpersona un patiesā labuma guvēja 2024. gadā dibinātajā biedrībā "Latvijas–Ķīnas draudzības asociācija", kuras darbības mērķis formulēts kā "Latvijas un Ķīnas Tautas Republikas kultūras, izglītības, zinātniskās un ekonomiskās sadarbības attīstība abu valstu sabiedrības labklājības celšanai".

Notur savu bastionu

Cauri gadiem pastāvīgs strīda ābols bijis LZA apsaimniekotais 21 stāvu augstais nams. Laikā no 1951. līdz 1961. gadam celtā staļinisma arhitektūras parauga ēka ar torņa smaili 111 metru augstumā ir iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Kopš 1996. gada nama adrese ir Akadēmijas laukums 1 (līdz tam — Turgeņeva iela 19). Eiropas Kultūras mantojuma dienu ietvaros 2003. gadā augstceltnei pasniedza karogu, atzīstot to par ievērojamu sava laika arhitektūras liecību un pieminekli.

Atjaunotās Latvijas laikā 1996. gada beigās LZA nama bilances vērtība noteikta 2,38 miljonu latu (3,38 miljonu eiro) apmērā. Kā minēts LZA Uzraudzības padomes 2006. gada ziņojumā, akadēmijas valdījumā esošo pamatlīdzekļu kopējā vērtība (kur galvenais nekustamais īpašums ir augstceltne) sasniegusi kopumā 4,5 miljonus latu (6,4 miljonus eiro).

Jau kopš Latvijas neatkarības atgūšanas pirmsākumiem zinātnieki augstceltni sargājuši kā bastionu. Kad 1992. gadā tika sagatavots valdības rīkojuma projekts un Rīgas pašvaldības lēmums par akadēmijas un tās struktūrvienību izlikšanu no nama, piedāvājot tiem pārcelties uz mazākām telpām, LZA pilnsapulce šo valdības nodomu vienbalsīgi nosodīja kā uzbrukumu nacionālajai zinātnei. Zinātnieki uzrakstīja protesta vēstuli tā laika premjeram Ivaram Godmanim, kā arī aicināja starptautisko sabiedrību un presi aizstāvēt Latvijas zinātni. Rezultātā LZA pārcelšanas mēģinājums tika sekmīgi atvairīts, bet jautājums par augstceltnes nākotni aktualitāti saglabā līdz pat šodienai. 1994. gadā ēka tika nodota LZA valdījumā, 1996. gadā ierakstīta zemesgrāmatā, bet 2022. gada martā Ministru kabinets to nodeva bez atlīdzības LZA īpašumā.

Reklāma
Reklāma

Augstceltne LZA īpašumā 2022. gadā nonāca par spīti nozares ministrijas — IZM — iebildēm, kura uzskatīja, ka ēkas izmantošana akadēmijas vajadzībām nav lietderīga. Vēl iepriekš — 2019. gadā — ministrijas nolīgti auditori rosināja vai nu LZA namā veidot multifunkcionālu zinātnes popularizēšanas centru, vai arī organizācijai meklēt mūsdienīgas telpas, augstceltni pārdodot un pārveidojot par viesnīcu.

Arī jauno zinātnieku organizācija (LJZA) savulaik publiski mudinājusi LZA pārcelties uz mūsdienīgākām telpām, piemēram, Gaismas pilī vai Latvijas Universitātes zinātnes pilsētiņā.

Aizstāvot zinātnieku tiesības uz augstceltni, pašreizējais LZA prezidents Kalviņš pirms dažiem gadiem nāca klajā ar ideju par zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas radošuma centra jeb "Latvijas Silīcija ielejas" izveidi, atjaunojot ēkas Lielo zāli kā akustisko koncertzāli un konferenču centru. Pēc viņa aplēsēm, tam nepieciešamas investīcijas ap 50 miljonu eiro apmērā. Pagaidām nav pazīmju, kas liecinātu par šīs idejas realizāciju. Pats Kalviņš interviju "Latvijas Avīzei" nesniedza.

Lielu daļu telpu iznomā

LZA augstceltnes kopējā platība ir 13,5 tūkstoši m² (lietderīgā platība – 6500 m²). Akadēmija savai darbībai izmanto ap 2000 m², bet pārējo iznomā — pēdējos gados 78 līdz 120 nomniekiem. Saimnieciskie ieņēmumi no augstceltnes ir ap 500 000 eiro gadā, bet tie pilnībā aiziet ēkas uzturēšanai, komunālajiem maksājumiem, remontiem un nekustamā īpašuma nodoklim (28 321 eiro gadā).

Reklāma
Reklāma

Kā lielākos LZA veiktos ieguldījumus ēkā var minēt liftu uzstādīšanu un tehnisko apkopi 2014. gadā, kas izmaksāja gandrīz 134 tūkstošus eiro, bet 2022. gadā augstceltnes kreisā spārna jumta seguma nomaiņa izmaksāja 92,6 tūkstošus eiro. Kā liecina LZA pagājušajā mēnesī izsludinātais iepirkums, nama apkārtējās teritorijas uzkopšanai vien akadēmija nākamgad tērēs 12 000 eiro, līdzīgas summas par šo pakalpojumu maksātas arī iepriekšējos gados.

Laika gaitā LZA kā ēkas apsaimniekotājas virzienā raidīti dažādi pārmetumi, tostarp telpu izīrēšana nomniekiem, kas zinātnes citadelē nodarbojas ar ezoteriku. Tomēr skaļākais un dārgākais skandāls ir saistīts ar augstceltnes zāles iznomāšanu un vēlāk līguma laušanu ar Jura Millera uzņēmumu SIA "Rīgas koncertzāle". Ar tiesas starpniecību (Zemgales apgabaltiesa lēma piedzīt no LZA par labu Milleram kopumā 446 551 eiro) uzņēmējs gandrīz iedzina Zinātņu akadēmiju bankrotā. Pagaidām no šāda bēdīga iznākuma zinātnieku organizāciju glābusi Augstākā tiesa, kas pērn atcēla minēto apgabaltiesas spriedumu un nosūtīja lietu atkārtotai izskatīšanai. Tātad šajā lietā turpinājums vēl sekos.

Un sākas viss no gala…

LZA reputācija pamatīgi sašķobījās šajā rudenī, kad uzvirmoja Višvanatas pilsonības skandāls, kurā atklājās pretrunīgi fakti gan par Latvijas pilsonības pretendentes akadēmisko sniegumu, gan viņas ģimenes biznesu. Kritikas krustugunīs nonāca gan LZA prezidents Kalviņš, gan akadēmijas ģenerālsekretāre Rivža, jo abi bija snieguši pozitīvas rekomendācijas un atbalstu pilsonības piešķiršanai Višvanatai. Lai gan vēlāk gan Kalviņš, gan Rivža neveikli skaidroja, ka tas bijis tikai viņu privātais viedoklis, sabiedrībā radās aizvien vairāk jautājumu par LZA, tās darbību un lomu. Reakcija bija arī politiskā līmenī — izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone nāca klajā ar priekšlikumu veidot starpinstitucionālu komisiju, lai visaptveroši izvērtētu LZA funkcijas, pārvaldības modeli un lomu valsts zinātnes un inovāciju sistēmā.

Vēlme pārskatīt LZA darbību uzplaiksnījusi laiku pa laikam arī agrāk. Piemēram, pirms diviem gadiem — 2024. gada vasarā — IZM amatpersonas nāca klajā ar paziņojumiem par nepieciešamību radikāli mainīt LZA pārvaldību un augstceltnes apsaimniekošanas modeli. Ministrijas pārstāvji Saeimas apakškomisijas sēdē atzina, ka līdzšinējais ēkas pārvaldības modelis ir sevi izsmēlis. Stāvokli saasināja jau minētais tiesas spriedums "Rīgas koncertzāles" lietā. Tolaik parlamenta apakškomisijas sēdē IZM pārstāvji pauda vairākas konkrētas apņemšanās. To vidū bija solījums "tuvākajā laikā" izstrādāt ziņojumu valdībai, ko darīt ar namu un pašu LZA, kā arī apņemšanās organizēt akadēmijas saimnieciskās darbības auditu. Ministrijas pārstāvji pauda arī viedokli, ka aģentūrai "Valsts nekustamie īpašumi" būtu jāizvērtē ēkas turpmākā izmantošana un jāatrod LZA faktiskajam izmēram un modernajam Latvijas zinātnes tēlam piemērotas telpas.

Reklāma
Reklāma

Tā laika izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, kura ministriju vadīja no 2022. gada nogales līdz 2025. gada pavasarim, tagad "Latvijas Avīzei" teic, ka neatceras, vai solītais ziņojums par LZA turpmāko darbības modeli ticis sagatavots. "Zinu, ka ministrija šķetināja visas tās problēmas. Bet tiešām tas nebija tāds dienas kārtības jautājums man uz galda, ņemot vērā visu kopējo situāciju nozarē." Čakša arī nevarēja apstiprināt, vai viņas laikā ministrija organizējusi LZA darbības auditu.

IZM tagad min, ka pēc ministrijas pasūtījuma veikts audits par LZA slēgto nomas līgumu atbilstību komercdarbības atbalsta noteikumiem: "Revīzijas gala ziņojumā konstatēts, ka LZA laika posmā no 2022. gada 22. februāra līdz 2025. gada 18. jūnijam ir pārkāpusi Ministru kabineta 2022. gada rīkojumā [..] minētos komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma nosacījumus un guvusi neatļautus ienākumus no komercdarbības 511 588 eiro apmērā".

Komentējot jautājumu par to, kā ministrija situāciju centusies labot, ministrija skaidro, ka vairākkārt aicinājusi LZA uz dialogu par iespējām pārskatīt tās funkcijas un atrast piemērotākas telpas. "Šobrīd ir skaidrs, ka LZA likumā noteikto pamatfunkciju veikšanu apgrūtina saimnieciska rakstura problēmas. Ministrija pēdējā pusgada laikā ir aktīvi strādājusi ar LZA, Finanšu ministriju un valsts uzņēmumu "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), piedāvājot LZA ēku pārņemt atpakaļ valsts īpašumā. Tad valsts nozīmes kultūras piemineklis varētu tikt apsaimniekots lietderīgi, jo uz VNĪ komercdarbības atbalsta regulējums nav attiecināms."

Un ko tad dos vēl vienas komisijas izveide? "Atklājoties papildu faktiem, kas liek apšaubīt LZA vadības praksi, paredzēts situāciju vērtēt kompleksi. IZM ir jau izsūtījusi vēstules, lūdzot institūcijām nominēt pārstāvjus minētajai starpinstitūciju komisijai," skaidro ministrijā, piebilstot, ka pirmie komisijas darba rezultāti sagaidāmi līdz gada beigām.

Kā spriež bijusī ministre Čakša, pārmaiņu ieviešanā nepieciešama pašas zinātnieku kopienas un universitāšu iesaiste: "Tu nevari kā politiķis vienkārši no malas atnākt un pateikt — tagad būs vai nebūs tā. Līdz ar to diskusijas bija, bet diemžēl, lai pie kaut kā nonāktu, iesaistītajiem ir jāatrod kopsaucējs." Runājot par LZA statusu un darbību, Čakša vērtē, ka joprojām esot jūtams padomju laiku nospiedums. "Diemžēl ir sajūta, ka tas ir tāds mazliet iekonservējies pasākums no iepriekšējās pasaules. Un šķiet, ka arī šobrīd līdz galam viņi nav pieņēmuši, ka pasaule ir mainījusies," spriež politiķe, atzīmējot, ka zinātņu akadēmijas institūcija valstij ir vajadzīga, taču citādā formātā.

Par akadēmijas nākotni 26. novembrī LZA pilnsapulcē lems paši tās locekļi. Sēdes darba kārtībā ir arī jautājums par pašreizējā organizācijas vadītāja Kalviņa atsaukšanu. LZA pārstāvji iesaistīsies arī jau minētās IZM veidotās komisijas darbā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".

 

MAF 2025

#SIF_MAF2025

#kasnotikapectam

Reklāma
Reklāma
Reklāma

Pēc pilsonības prasīšanas skandāla Latvijas Zinātņu akadēmijas reputācija sašķobījusies vēl vairāk.

Reklāma

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) kopš valsts neatkarības atgūšanas un jauna statusa iegūšanas joprojām atrodas pārmaiņu krustcelēs. No vienas puses — tā ir valsts augstākā zinātniskās elites kopība, kas apvieno izcilākos prātus, no otras puses — organizācijas darbība pastāvīgi raisa pretrunīgus vērtējumus, ik pa laikam no jauna uzvirmojot diskusijai par LZA nākotni. 

No 1951. līdz 1961. gadam celtā staļinisma arhitektūras parauga ēka iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Viens no strīda āboliem ir akadēmijas augstceltne — lai arī tā ir krietni par lielu pašai organizācijai, LZA spītīgi turas pie vēsturiskajām telpām, uzņemoties arī visa milzīgā nama apsaimniekošanas slogu.

Pagājušajā mēnesī LZA reputāciju sašķobīja pilsonības piešķiršanas skandāls indietei Divjai Višvanatai. Rezultātā pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierosinājuma tika izveidota starpinstitucionāla komisija vispusīgai LZA darbības izvērtēšanai. Uz šā fona nākamnedēļ, 26. novembrī, norisināsies kārtējā LZA pilnsapulce, kuras darba kārtībā ir arī pašreizējā akadēmijas prezidenta Ivara Kalviņa atsaukšana no amata.

Reklāma

Ar Ulmaņa nodomu

Starpkaru Latvijas likumdošanā pirmo un vienīgo reizi Zinātņu akadēmijas (ZA) nosaukums parādījās 1936. gada 14. janvāra likumā par Latvijas Vēstures institūtu. "Nodibinoties Latvijas Zinātņu akadēmijai, Latvijas Vēstures institūts pāriet tajā kā viņas pirmā sastāvdaļa," teikts dokumentā. Kā savulaik atzīmējis akadēmiķis Jānis Stradiņš, tad Kārļa Ulmaņa iecere bijusi veidot ZA kā elitāru zinātnieku kopu, taču līdz ar pētnieciskiem institūtiem. Ulmaņa nodomu par LZA īstenoja padomju okupācijas vara — par Latvijas PSR ZA oficiālo dibināšanas dienu uzskata 1946. gada 14. februāri, kad notika pirmā Padomju Latvijas ZA locekļu pilnsapulce.

Padomju okupācijas gados ZA izveidojās par apjomīgu hibrīdstruktūru, kas apvienoja zinātnieku eliti un plašu pētniecisko institūtu, rūpnīcu un konstruktoru biroju tīklu. "Zinātņu akadēmija faktiski darbojās kā zinātnes ministrija, un ZA prezidents pārstāvēja zinātnes intereses Ministru padomē. Akadēmijai bija gan nauda, gan vara," 1997. gadā LPSR ZA darbību aprakstīja akadēmiķis Ivars Knēts. Viņš arī atzīmēja, ka virkne pētniecības iestāžu atradās tiešā Maskavas pakļautībā un bija pilnībā izolētas no Latvijas sabiedrības, strādājot vienīgi PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa pasūtījumiem: "Nepārtraukti tika potēts uzskats, ka visapkārt ir vienīgi ienaidnieki un tāpēc ir jābruņojas, jābruņojas un vēlreiz jābruņojas..." 1988. gada janvārī ZA sasniedza savā pastāvēšanas vēsturē vislielāko darbinieku skaitu — kopumā 8090 līdzstrādnieku.

Lielo pārmaiņu griežos

Ar lielām grūtībām LZA pilnsapulcē 1992. gadā tika pieņemta jaunā organizācijas harta, ar ko tā tika pie jauna statusa, turpmāk darbojoties pēc Skandināvijas parauga kā individuālu ievēlētu zinātnieku kopumam. "Tiem apstākļiem tas bija pareizs lēmums. Tādā kārtā 1946. gadā dibināto ZA izdevās saglabāt, to transformējot," vēlāk vērtējis Stradiņš, kurš LZA vadīja no 1998. līdz 2004. gadam.

Reklāma

Zinātniskās pētniecības institūti 1994. gadā tika atdalīti no LZA un nodoti IZM pārziņā vai integrēti universitātēs. Institucionālo noslēgumu šim procesam sniedza Saeima, kas 1997. gada 23. janvārī apstiprināja jauno LZA Hartu, nosakot to par atvasinātu publisko tiesību personu ar autonomu kompetenci. Taču aicinājumi definēt LZA vietu valsts zinātnes infrastruktūrā un akadēmijai mainīties atbilstoši laikam skan joprojām, tai skaitā pašu zinātnieku aprindās.

LZA Uzraudzības padomes un neatkarīgo revidentu ikgadējos ziņojumos akadēmijas darbība un valsts budžeta līdzekļu izlietojums kopumā vērtēts kā atbilstošs. Gadu gaitā kā trūkums minēta, piemēram, nepietiekama pārskatāmība pār LZA līdzdalību komercsabiedrībās. Auditos atrodami arī aizrādījumi attiecībā uz akadēmijas augstceltnes telpu iznomāšanu un uzskaites caurskatāmību, rekomendējot sakārtot nomas līgumus un novērst tiesvedību riskus. Ziņojumos sastopams arī vērtējums, ka LZA intelektuālais potenciāls netiek pilnā mērā izmantots valstiski svarīgu projektu izvērtēšanā. Turklāt LZA izstrādātie ieteikumi un rekomendācijas valdībai un Saeimai ne vienmēr tiekot mērķtiecīgi virzīti un aizstāvēti līdz to faktiskajai realizācijai.

Pārvēršas par gerontologu klubu?

Gan revīzijas ziņojumos, gan LZA debatēs kā hroniska problēma atzīmēta akadēmijas locekļu sastāva novecošanās un lēna jauno zinātnieku piesaiste. Var sacīt, ka tā ir mūžīgā problēma kopš akadēmijas mūsdienu statusa iegūšanas. Jau 1991. gadā, sākot LZA reorganizāciju par personālakadēmiju, akadēmiķis Stradiņš brīdināja: "Noteikti jāatjaunina LZA sastāvs, lai tā nepārvērstos par gerontologu klubu." Un tieši pēc desmit gadiem — 2001. gadā — Stradiņš konstatēja: "Zinātņu akadēmijas locekļi noveco vēl ātrāk nekā zinātnieki Latvijā kopumā, tādēļ jāturpina ievēlēt jaunus locekļus..." Piemēram, LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļā akadēmiķu vidējais vecums 2018.–2020. gadā svārstījās ap 72 gadiem, bet korespondētājlocekļu vidējais vecums bija 62 gadi.

Reklāma

Gadu desmitiem LZA lolota ideja par "Jauno pētnieku akadēmijas" izveidi. Tikmēr paši jaunie zinātnieki (Latvijas Jauno zinātnieku apvienība, LJZA) pret šo ideju savulaik izturējušies kritiski, pārmetot LZA vadībai nolūku izveidot akadēmijai pakļautu, nevis neatkarīgu struktūru.

Stājoties amatā 2020. gadā, LZA prezidents Ivars Kalviņš izvirzīja mērķi veidot mūsdienīgākus saziņas kanālus jaunatnes piesaistei, sadarbībā ar LJZA izveidojot "influenceru grupu", kuras uzdevums būtu atraktīvā formā interneta vietnēs publicēt materiālus par zinātnes sasniegumiem un LZA darbību. Tāpat viņš rosināja diskutēt par jaunās zinātnieku paaudzes iesaistes formām LZA darbībā, iesaistot gados jaunos akadēmijas locekļus šā jautājuma risināšanā un organizatorisko struktūru izveidē un vadībā.

Ar pastieptu roku

Kādreiz akadēmijai bija "gan nauda, gan vara", bet tagad attiecībā uz LZA drīzāk varētu izmantot teicienu "ar pastieptu roku". Vismaz organizācijas vadība ne reizi vien žēlojusies, ka 2008. gada krīzē valsts dotācija tika samazināta uz pusi un kopš tā laika turpmākos gadus nav būtiski palielināta. Valsts budžeta dotācija LZA pamatfunkcijām pēdējos gados ir ap 382–392 tūkstoši eiro gadā. No šīs summas 60% tiek pārdalīti pētniekiem kā valsts emeritēto zinātnieku mūža granti. LZA pamatfunkciju nodrošinājumam (algas, sociālais nodoklis, starptautiskā sadarbība) tiek atvēlēta aptuveni trešā daļa no valsts budžeta dotācijas. IZM pārstāvji iepriekš publiski pauduši, ka LZA kā koleģiālai biedrībai un tīklošanās veicinātājai naudas pietiekot, un ieteikuši akadēmijai veikt resursu optimizāciju.

Reklāma

LZA pamatdarbībā nodarbināto (ap 28–34 darbinieki) vidējais atalgojums 2023. gadā bija 541 eiro mēnesī bruto, kas ir zem valstī noteiktās minimālās algas. LZA prezidenta alga 2023. gadā bija 1500 eiro bruto, ģenerālsekretāram — 1200 eiro, bet zinātņu nodaļu vadītājiem atlīdzība — no 100 līdz 760 eiro mēnesī. Saskaņā ar LZA vadītāja Kalviņa ienākumu deklarāciju, pērn kopā gadā viņš akadēmijā saņēmis ap 18 000 eiro. Bet kopā ar pensiju (42 001 eiro), atalgojumu Latvijas Universitātē un Organiskās sintēzes institūtā, kā arī dividendēm, noguldījumu procentiem un citiem ieņēmumiem 2025. gadā Kalviņš kopumā saņēmis 224 146 eiro.

Bez pašas akadēmijas LZA vārdu nes vēl trīs struktūras. Kā liecina "Firmas.lv" apkopotie dati, Latvijas Zinātņu akadēmijai pieder daļas trīs uzņēmumos: SIA "LZA Sertifikācijas centrs" (20%), LZA speciālais projektēšanas un konstruēšanas birojs (100%), kā arī nesenajā pilsonības skandālā iesaistītais SIA "LZA Ekonomikas institūts" (45%), kur vienīgā patiesā labuma guvēja ir šā institūta vadītāja Ņina Linde. "LZA Sertifikācijas centrs", kurš nodarbina trīs darbiniekus, pēdējos gadus strādā ar zaudējumiem — pērn uzņēmuma zaudējumi sasniedza 26 000 eiro, apgrozījums bija 44,6 tūkstoši eiro. Projektēšanas un konstruēšanas institūtam jau kopš 2003. gada norisinās likvidācijas process.

Ņinas Lindes vadītā "LZA Ekonomikas institūta" padomē darbojas gan šoruden uz Latvijas pilsonību pretendējušās, bet to nesaņēmušās Divjas Višvanatas dzīvesbiedrs Kanans Višvanats, gan LZA ģenerālsekretāre Baiba Rivža, kas rakstīja atbalsta vēstuli Saeimai par pilsonības piešķiršanu Višvanatai. Pati Rivža iepriekš intervijā "Latvijas Avīzei" sacīja, ka LZA no šā institūta darbības nekādas dividendes nesaņem, tāpēc pieļāva, ka būtu pārskatāma turpmākā LZA līdzdalība tajā. Uzņēmumā pašlaik strādā seši darbinieki un, pēc "Firmas.lv" veiktajiem aprēķiniem (ņemot vērā sociālās iemaksas un darbinieku skaitu), vidējā alga institūtā šā gada trešajā ceturksnī bija vien 68 eiro.

Reklāma
Reklāma

Pērn "LZA Ekonomikas institūts" strādāja ar 56,9 tūkstošu eiro apgrozījumu un 992 eiro peļņu. Iepirkumu reģistros jaunākais institūta veiktais pētījums uzrādās 2019. gadā, kad par 15 831 eiro pēc Rīgas pašvaldības pasūtījuma iestāde izstrādāja galvaspilsētas demogrāfiskās prognozes.

Linde, kurai institūtā pieder 35,83%, ir patiesā labuma guvēja vēl sešos citos uzņēmumos, kā arī vienīgā amatpersona un patiesā labuma guvēja 2024. gadā dibinātajā biedrībā "Latvijas–Ķīnas draudzības asociācija", kuras darbības mērķis formulēts kā "Latvijas un Ķīnas Tautas Republikas kultūras, izglītības, zinātniskās un ekonomiskās sadarbības attīstība abu valstu sabiedrības labklājības celšanai".

Notur savu bastionu

Cauri gadiem pastāvīgs strīda ābols bijis LZA apsaimniekotais 21 stāvu augstais nams. Laikā no 1951. līdz 1961. gadam celtā staļinisma arhitektūras parauga ēka ar torņa smaili 111 metru augstumā ir iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Kopš 1996. gada nama adrese ir Akadēmijas laukums 1 (līdz tam — Turgeņeva iela 19). Eiropas Kultūras mantojuma dienu ietvaros 2003. gadā augstceltnei pasniedza karogu, atzīstot to par ievērojamu sava laika arhitektūras liecību un pieminekli.

Reklāma

Atjaunotās Latvijas laikā 1996. gada beigās LZA nama bilances vērtība noteikta 2,38 miljonu latu (3,38 miljonu eiro) apmērā. Kā minēts LZA Uzraudzības padomes 2006. gada ziņojumā, akadēmijas valdījumā esošo pamatlīdzekļu kopējā vērtība (kur galvenais nekustamais īpašums ir augstceltne) sasniegusi kopumā 4,5 miljonus latu (6,4 miljonus eiro).

Jau kopš Latvijas neatkarības atgūšanas pirmsākumiem zinātnieki augstceltni sargājuši kā bastionu. Kad 1992. gadā tika sagatavots valdības rīkojuma projekts un Rīgas pašvaldības lēmums par akadēmijas un tās struktūrvienību izlikšanu no nama, piedāvājot tiem pārcelties uz mazākām telpām, LZA pilnsapulce šo valdības nodomu vienbalsīgi nosodīja kā uzbrukumu nacionālajai zinātnei. Zinātnieki uzrakstīja protesta vēstuli tā laika premjeram Ivaram Godmanim, kā arī aicināja starptautisko sabiedrību un presi aizstāvēt Latvijas zinātni. Rezultātā LZA pārcelšanas mēģinājums tika sekmīgi atvairīts, bet jautājums par augstceltnes nākotni aktualitāti saglabā līdz pat šodienai. 1994. gadā ēka tika nodota LZA valdījumā, 1996. gadā ierakstīta zemesgrāmatā, bet 2022. gada martā Ministru kabinets to nodeva bez atlīdzības LZA īpašumā.

Augstceltne LZA īpašumā 2022. gadā nonāca par spīti nozares ministrijas — IZM — iebildēm, kura uzskatīja, ka ēkas izmantošana akadēmijas vajadzībām nav lietderīga. Vēl iepriekš — 2019. gadā — ministrijas nolīgti auditori rosināja vai nu LZA namā veidot multifunkcionālu zinātnes popularizēšanas centru, vai arī organizācijai meklēt mūsdienīgas telpas, augstceltni pārdodot un pārveidojot par viesnīcu.

Reklāma

Arī jauno zinātnieku organizācija (LJZA) savulaik publiski mudinājusi LZA pārcelties uz mūsdienīgākām telpām, piemēram, Gaismas pilī vai Latvijas Universitātes zinātnes pilsētiņā.

Aizstāvot zinātnieku tiesības uz augstceltni, pašreizējais LZA prezidents Kalviņš pirms dažiem gadiem nāca klajā ar ideju par zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas radošuma centra jeb "Latvijas Silīcija ielejas" izveidi, atjaunojot ēkas Lielo zāli kā akustisko koncertzāli un konferenču centru. Pēc viņa aplēsēm, tam nepieciešamas investīcijas ap 50 miljonu eiro apmērā. Pagaidām nav pazīmju, kas liecinātu par šīs idejas realizāciju. Pats Kalviņš interviju "Latvijas Avīzei" nesniedza.

Lielu daļu telpu iznomā

LZA augstceltnes kopējā platība ir 13,5 tūkstoši m² (lietderīgā platība – 6500 m²). Akadēmija savai darbībai izmanto ap 2000 m², bet pārējo iznomā — pēdējos gados 78 līdz 120 nomniekiem. Saimnieciskie ieņēmumi no augstceltnes ir ap 500 000 eiro gadā, bet tie pilnībā aiziet ēkas uzturēšanai, komunālajiem maksājumiem, remontiem un nekustamā īpašuma nodoklim (28 321 eiro gadā).

Reklāma
Reklāma

Kā lielākos LZA veiktos ieguldījumus ēkā var minēt liftu uzstādīšanu un tehnisko apkopi 2014. gadā, kas izmaksāja gandrīz 134 tūkstošus eiro, bet 2022. gadā augstceltnes kreisā spārna jumta seguma nomaiņa izmaksāja 92,6 tūkstošus eiro. Kā liecina LZA pagājušajā mēnesī izsludinātais iepirkums, nama apkārtējās teritorijas uzkopšanai vien akadēmija nākamgad tērēs 12 000 eiro, līdzīgas summas par šo pakalpojumu maksātas arī iepriekšējos gados.

Laika gaitā LZA kā ēkas apsaimniekotājas virzienā raidīti dažādi pārmetumi, tostarp telpu izīrēšana nomniekiem, kas zinātnes citadelē nodarbojas ar ezoteriku. Tomēr skaļākais un dārgākais skandāls ir saistīts ar augstceltnes zāles iznomāšanu un vēlāk līguma laušanu ar Jura Millera uzņēmumu SIA "Rīgas koncertzāle". Ar tiesas starpniecību (Zemgales apgabaltiesa lēma piedzīt no LZA par labu Milleram kopumā 446 551 eiro) uzņēmējs gandrīz iedzina Zinātņu akadēmiju bankrotā. Pagaidām no šāda bēdīga iznākuma zinātnieku organizāciju glābusi Augstākā tiesa, kas pērn atcēla minēto apgabaltiesas spriedumu un nosūtīja lietu atkārtotai izskatīšanai. Tātad šajā lietā turpinājums vēl sekos.

Un sākas viss no gala…

LZA reputācija pamatīgi sašķobījās šajā rudenī, kad uzvirmoja Višvanatas pilsonības skandāls, kurā atklājās pretrunīgi fakti gan par Latvijas pilsonības pretendentes akadēmisko sniegumu, gan viņas ģimenes biznesu. Kritikas krustugunīs nonāca gan LZA prezidents Kalviņš, gan akadēmijas ģenerālsekretāre Rivža, jo abi bija snieguši pozitīvas rekomendācijas un atbalstu pilsonības piešķiršanai Višvanatai. Lai gan vēlāk gan Kalviņš, gan Rivža neveikli skaidroja, ka tas bijis tikai viņu privātais viedoklis, sabiedrībā radās aizvien vairāk jautājumu par LZA, tās darbību un lomu. Reakcija bija arī politiskā līmenī — izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone nāca klajā ar priekšlikumu veidot starpinstitucionālu komisiju, lai visaptveroši izvērtētu LZA funkcijas, pārvaldības modeli un lomu valsts zinātnes un inovāciju sistēmā.

Reklāma

Vēlme pārskatīt LZA darbību uzplaiksnījusi laiku pa laikam arī agrāk. Piemēram, pirms diviem gadiem — 2024. gada vasarā — IZM amatpersonas nāca klajā ar paziņojumiem par nepieciešamību radikāli mainīt LZA pārvaldību un augstceltnes apsaimniekošanas modeli. Ministrijas pārstāvji Saeimas apakškomisijas sēdē atzina, ka līdzšinējais ēkas pārvaldības modelis ir sevi izsmēlis. Stāvokli saasināja jau minētais tiesas spriedums "Rīgas koncertzāles" lietā. Tolaik parlamenta apakškomisijas sēdē IZM pārstāvji pauda vairākas konkrētas apņemšanās. To vidū bija solījums "tuvākajā laikā" izstrādāt ziņojumu valdībai, ko darīt ar namu un pašu LZA, kā arī apņemšanās organizēt akadēmijas saimnieciskās darbības auditu. Ministrijas pārstāvji pauda arī viedokli, ka aģentūrai "Valsts nekustamie īpašumi" būtu jāizvērtē ēkas turpmākā izmantošana un jāatrod LZA faktiskajam izmēram un modernajam Latvijas zinātnes tēlam piemērotas telpas.

Tā laika izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, kura ministriju vadīja no 2022. gada nogales līdz 2025. gada pavasarim, tagad "Latvijas Avīzei" teic, ka neatceras, vai solītais ziņojums par LZA turpmāko darbības modeli ticis sagatavots. "Zinu, ka ministrija šķetināja visas tās problēmas. Bet tiešām tas nebija tāds dienas kārtības jautājums man uz galda, ņemot vērā visu kopējo situāciju nozarē." Čakša arī nevarēja apstiprināt, vai viņas laikā ministrija organizējusi LZA darbības auditu.

IZM tagad min, ka pēc ministrijas pasūtījuma veikts audits par LZA slēgto nomas līgumu atbilstību komercdarbības atbalsta noteikumiem: "Revīzijas gala ziņojumā konstatēts, ka LZA laika posmā no 2022. gada 22. februāra līdz 2025. gada 18. jūnijam ir pārkāpusi Ministru kabineta 2022. gada rīkojumā [..] minētos komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma nosacījumus un guvusi neatļautus ienākumus no komercdarbības 511 588 eiro apmērā".

Reklāma

Komentējot jautājumu par to, kā ministrija situāciju centusies labot, ministrija skaidro, ka vairākkārt aicinājusi LZA uz dialogu par iespējām pārskatīt tās funkcijas un atrast piemērotākas telpas. "Šobrīd ir skaidrs, ka LZA likumā noteikto pamatfunkciju veikšanu apgrūtina saimnieciska rakstura problēmas. Ministrija pēdējā pusgada laikā ir aktīvi strādājusi ar LZA, Finanšu ministriju un valsts uzņēmumu "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), piedāvājot LZA ēku pārņemt atpakaļ valsts īpašumā. Tad valsts nozīmes kultūras piemineklis varētu tikt apsaimniekots lietderīgi, jo uz VNĪ komercdarbības atbalsta regulējums nav attiecināms."

Un ko tad dos vēl vienas komisijas izveide? "Atklājoties papildu faktiem, kas liek apšaubīt LZA vadības praksi, paredzēts situāciju vērtēt kompleksi. IZM ir jau izsūtījusi vēstules, lūdzot institūcijām nominēt pārstāvjus minētajai starpinstitūciju komisijai," skaidro ministrijā, piebilstot, ka pirmie komisijas darba rezultāti sagaidāmi līdz gada beigām.

Kā spriež bijusī ministre Čakša, pārmaiņu ieviešanā nepieciešama pašas zinātnieku kopienas un universitāšu iesaiste: "Tu nevari kā politiķis vienkārši no malas atnākt un pateikt — tagad būs vai nebūs tā. Līdz ar to diskusijas bija, bet diemžēl, lai pie kaut kā nonāktu, iesaistītajiem ir jāatrod kopsaucējs." Runājot par LZA statusu un darbību, Čakša vērtē, ka joprojām esot jūtams padomju laiku nospiedums. "Diemžēl ir sajūta, ka tas ir tāds mazliet iekonservējies pasākums no iepriekšējās pasaules. Un šķiet, ka arī šobrīd līdz galam viņi nav pieņēmuši, ka pasaule ir mainījusies," spriež politiķe, atzīmējot, ka zinātņu akadēmijas institūcija valstij ir vajadzīga, taču citādā formātā.

Par akadēmijas nākotni 26. novembrī LZA pilnsapulcē lems paši tās locekļi. Sēdes darba kārtībā ir arī jautājums par pašreizējā organizācijas vadītāja Kalviņa atsaukšanu. LZA pārstāvji iesaistīsies arī jau minētās IZM veidotās komisijas darbā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".

 

MAF 2025

#SIF_MAF2025

#kasnotikapectam

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma