Protams, Antarktīda arī mūsdienās izskatās kluss un ledaini tuksnešains kontinents, kurā vēl bez pingvīniem un bezgalīgi sniegotām ārēm praktiski nav nekā skatienam baudāma. Taču pētnieki uzskata, ka tas ir ļoti mānīgs priekšstats, jo patiesībā Antarktīda zem saviem ledājiem glabā virkni dažādu noslēpumu, no kuriem daudzi var izrādīties pat vairāk nekā pārsteidzoši. Zem tiem esot paslēpušās pat veselas senās pilsētas!

Precīzas Antarktīdas kontūras senajās kartēs

Mūsdienu pētnieku rīcībā ir trīs ļoti savdabīgas viduslaiku kartes, kurās precīzi iezīmēta arī Antarktīda, bet par kuras oficiālo atklāšanas datumu mūsu laikos uzskata tikai 1820. gadu, krietni vēlāku laiku par minēto karšu tapšanu. Sākotnēji viena daļa pētnieku šo savdabīgo faktu mēģināja izskaidrot ar to, ka senatnes kartogrāfi sauszemi ievietojuši Dienvidpolā vienkārši tāpat vien, bez jebkāda droša pamatojuma, lai vienkārši “izlīdzsvarotu” citus kontinentus, jo pretējā gadījumā uz Zemes izrādītos kaut kā pārlieku daudz ūdens. Taču vienlaikus neviens nekādi nespēja izskaidrot: kādā veidā izdevies tik pārsteidzoši precīzi “izfantazēt” uzreiz veselu kontinentu, turklāt ar detalizētu reljefu un aprisēm, kas turklāt jau kopš neatminamas senatnes slēpjas zem biezas ledus kārtas?