Vietējo kopienu iedzīvotāju padomes ir iespēja, ko pašvaldība var izmantot, lai stiprinātu dialogu ar savas teritorijas iedzīvotājiem – īpaši tiem, kuri dzīvo tālāk no novada centra un no kuru pārstāvētā pagasta vai pilsētas domē nav neviena deputāta. 

Taču likums nenosaka pašvaldībām pienākumu padomes obligāti veidot – tā ir katras vietvaras brīva izvēle, vai un kā tās tiek izraudzītas un darbojas. Pagaidām šo iespēju ir izmantojušas 17 no 43 pašvaldībām (Rīgā ir apkaimju biedrības), piektdien forumā "Iedzīvotāju padomes – kopienas balss un palīgs pašvaldību izaugsmei" informēja "Providus" vadošā pētniece Agnese Frīdenberga.

Forumu rīkoja "Providus" kopā ar Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisiju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Britu padomes pārstāvniecību Latvijā. Forumā piedalījās vietējo kopienu pārstāvji no visas Latvijas, kas deva iespēju arī savstarpēji apmainīties ar pieredzi. Jāatgādina, ka ar iniciatīvu par iedzīvotāju padomju nepieciešamību pašvaldībās 13. Saeimas laikā nāca klajā toreizējais Valsts prezidents Egils Levits, pēc kura domām, tādai padomei ir jābūt katrā pašvaldībā, lai lielajos novados arī tālāko teritoriju iedzīvotāji jūtas sadzirdēti un var iesaistīties pašvaldības lēmumu pieņemšanā. "Nav iedomājams, ka kāda pašvaldība varētu neveidot iedzīvotāju padomes vai mēģināt to darbības mērķi sasniegt ar citiem rīkiem vai līdzekļiem. Iedzīvotāju padomju izveidošana ir obligāts pašvaldības pienākums, lai nodrošinātu pienācīgu pārvaldību un sekmētu vietējo kopienu līdzdalību," tā 2022. gadā teica E. Levits. 

Saeima "mīkstināja" E. Levita ieceri, likumā nosakot, ka tā ir katras pašvaldības brīva izvēle un padomei ir tikai konsultatīvs raksturs.

Padomēs – arī politiķi

Ja Rēzeknes novadā iedzīvotāju padomes darbojas jau vairāk nekā desmit gadus, tad lielākajā daļā novadu, kuros ir apstiprināts padomes nolikums, tās pastāv tikai no šā gada.