Būs auditorija, kam būs smeldze par zudušo un kas ar smagu, mēma pārmetuma pilnu skatienu uzlūkos pāridarītājus, pudeles cilāšanas ierobežotājus.

Daudzi parlamentā lietišķi apspriežamie temati, toskait ekonomika, mūsu deputātiem ir tāli, neizprotami un miglaini kā eģiptoloģija, un tikai vienā jautājumā orientējas absolūti visi Saeimas locekļi un daži šķiet pat specializējušies. 

Kas tā ir par jomu, kur diskusija norit ar pilnu tvaiku un kur pēc sēdes deputāti ir sasarkuši un iekarsuši, kā tikko uzkāpuši no alus pagrabiņa vai iznākuši no vīnūža? Tas ir jautājums par alkohola ražošanas, tirgošanas un patērēšanas regulāciju, kurā tautas priekšstāvji, būdami lietpratēji, jūtas kā zivis ūdenī.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā jau sasauktas sanāksmes ar narkologu, hepatologu – nodzerto aknu ārstēšanas speciālistu –, grādīgā ražotāju un pārdevēju piedalīšanos, un par apspriežu spīvumu liecina kaktos nokrauto tukšo pudeļu kaudzes. Frakciju pārstāvji ir vienisprātis – posts, ko nodara pastiprināta alkohola lietošana, svaru kausos daudzkārt pārsniedz budžeta ieguvumus, ko sarūpē dzērāji. Tikai Petrāvičkundze vēl ideoloģiski svārstās un bez 100 gramiem nav pārliecināma par šāda uzskata nemaldību.