Diskusijā par to, vai Latvijai izstāties no Otavas konvencijas jeb Konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu, daudz un skaļi par mīnām un to izmantošanu izteikušies cilvēki, kuriem ar šo jomu nav tieša sakara un priekšstats ir aptuvens vai pat maldīgs. Bet ko par to domā profesionāļi? To devos skaidrot uz Ādažu militāro bāzi.

Kādi ir mīnu veidi

Latvijas armijas Mācību vadības pavēlniecības kaujas atbalsta un nodrošinājuma mācību centra pasniedzējs instruktors virsseržants Pēteris Bērziņš mani iepazīstina ar mīnām kā munīcijas veidu, to uzbūvi, atšķirībām un iedalījumu.

Runājot par sauszemi, ir divas lielas grupas: prettanku mīnas un pretkājnieku mīnas. Prettanku mīnas paredzētas pretinieka bruņutehnikas apturēšanai, bojāšanai vai iznīcināšanai. Prettanku mīnā ir vairāki kilogrami sprāgstvielas, kas bruņutehnikai pārsit kāpurķēdi. Kas notiek ar ekipāžu iekšpusē? Atkarīgs no mīnas veida, lādiņa daudzuma un kāda ir kaujas mašīna – ekipāžai var nenotikt nekas vai var nonākt līdz pat tās bojāejai.

Bet šobrīd mūs visvairāk interesē pretkājnieku mīnas. Tās paredzētas pretinieku – cilvēku – iznīcināšanai vai ievainošanai. Tās dod arī lielu psiholoģisku demoralizējošu efektu: pretinieks nav redzams, bet iebrucējam tiek norautas kājas, šos ievainotos grūti evakuēt no kaujas lauka un grūti piespiest veselos karavīrus turpināt kustēties un veikt uzdevumus.