15.2 °C
Jau pirmdien, 1. jūlijā, Eiropadomes prezidentūru uz pusgadu pārņem Ungārija. Zinot, kādas ir Ungārijas politiskās simpātijas un nostāja dažādos Eiropai svarīgos jautājumos, daudzi šo prezidentūru gaida ar zināmām bažām.
Ungārijas premjerministram Viktoram Orbānam, kas jau daudzus gadus cenšas ieturēt savu ģeopolitisko kursu starp ASV un Krieviju, ES Padomes rotējošās prezidentūras pārņemšana ir kā īsta medusmaize, zinot, ka tā dos iespēju viņam noteikt Eiropadomes darba kārtību. Pēdējos gados Budapešta regulāri centusies aizkavēt vai mazināt sankcijas pret Krieviju, bloķēt militāro palīdzību Ukrainai un vēl šomēnes likusi šķēršļus vairāku nozīmīgu tiesību aktu pieņemšanai, nokaitinot pārējās 26 dalībvalstis. Tas pat aktivizējis runas par nepieciešamību mainīt likumisko regulējumu, lai Ungārijai varētu atņemt balsstiesības. Tomēr procesi rit savu gaitu.
Tagad ASV eksprezidenta Donalda Trampa drauga Orbāna ES prezidentūras sauklis ir "Padarīsim Eiropu atkal diženu". Orbāns nav slēpis, ka atbalsta Trampa atkārtotu kandidēšanu ASV prezidenta vēlēšanās šā gada novembrī. Viņš atzīmējis, ka
Ungārijas ES prezidentūra iekrīt ASV prezidenta vēlēšanu laikā, uzskatot to par piemērotu brīdi labējo spēku apvienošanai.
"Padarīsim Eiropu atkal diženu," skandē Orbāns. "Atlantijas vienā pusē skan MAGA (Make America Great Again), šai pusē – MEGA (Make Europe Great Again)," tā Orbāns.
Orbāns, kura partija "Fidesz" izraidīta no Eiroparlamenta Tautas partiju grupas, nezaudē cerības izveidot aliansi ar Itālijas premjeres Džordžas Meloni labējo partiju "Itālijas brāļi". ECR (konservatīvie reformisti) partiju grupa pēc Eiroparlamenta vēlēšanām ir kļuvusi par trešo lielāko spēku EP. Orbāns mudina arī Francijas labējo līderi Marinu Lepēnu pievienoties augošajam labējo pulkam, taču Lepēnai ir nesaskaņas ar Meloni.
Medijs "Politico" gan mierina, ka Ungārijas prezidentūra nenorisinās periodā, kad nāktos pieņemt kādas svarīgas likumdošanas iniciatīvas.
"Ungārijas prezidentūra ilgst tikai pusgadu, tāpēc es nedomāju, ka var tikt nodarīts liels kaitējums, pat ja saasināsies konflikti starp Ungāriju un ES institūcijām," sarunā ar "Politico" skaidro Budapeštā bāzētā Politiskā kapitāla institūta direktors Pīters Kreko.
