20 °C
"2004. gads iezīmēja sadalītā kontinenta atkalapvienošanos," tā, atzīmējot Eiropas Savienības paplašināšanos pirms divdesmit gadiem, tikšanās reizē ar žurnālistiem uzsvēra Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels.
"Tā bija ne tikai lielākas Eiropas Savienības dzimšana; tā bija jaunas ēras dzimšana," šādi to vērtē Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.
Jau divdesmit gadus arī Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts. 2004. gada 1. maijā ES piedzīvoja savu līdz šim lielāko paplašināšanos, kad tai pievienojās desmit jaunas dalībvalstis – Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Polija, Slovākija, Slovēnija, Malta un Kipra. Eiropas kontinents kļuva vienots – tas vairs nebija sadalīts Rietumu un Austrumu valstu blokos.
2007. gadā ES pievienojās Bulgārija un Rumānija, bet 2013. gadā – Horvātija. Apvienotā Karaliste no ES izstājās 2019. gadā. Tādējādi pašlaik Eiropas Savienībā apvienojušās 27 valstis.
Kopā – spēks
"Kādi bija šīs lielās pievienošanās motīvi?" vērtē Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels. "Jaunajām dalībvalstīm tā bija dedzīga vēlme kļūt par daļu no šīs brīvības un labklājības pasaules." Tobrīd tas bija ģeopolitisks lēmums. Centrālās un Austrumu Eiropas valstis meklēja stabilitāti, mieru un labklājību. ES vecās dalībvalstis savukārt apzinājās izaicinājumu par vienotas Eiropas nepieciešamību. Mišels uzsver, ka jaunajām dalībvalstīm pievienošanās ES ir bijusi "spēcīgs labklājības dzinējspēks un labākais pierādījums tam ir to IKP iespaidīgais pieaugums".
Viņš akcentē arī vienotības un solidaritātes nozīmīgumu: "Mūsu priekšgājēji 2004. gadā saprata izaicinājuma mērogu, viņu mērķis bija atkal apvienot kontinentu, ko gadsimtiem ilgi skāruši kari un šķelšanās." Šarls Mišels aicina novērtēt šo lēmumu ar šodienas acīm:
"Uz brīdi iedomāsimies, kā mazāka un vājāka ES, kurā būtu tikai 15 dalībvalstis, būtu stājusies pretī Krievijas karam pret Ukrainu.
Austrumos būtu izveidojies jauns dzelzs priekškars, Krievija būtu okupējusi šīs valstis – vismaz ideoloģiski un politiski, un ES būtu daudz neaizsargātāka. Biedējoši ir to iedomāties."
Vienoti dažādībā
2004. gadā jaunās dalībvalstis uz ES skatījās gan ar lielām cerībām, gan vienlaikus arī ar bažām. Ar cerībām pēc ģeopolitiskās drošības, pēc investīcijām un iespējām, ko mums varētu sniegt Eiropa. Tikmēr eiroskeptiķi solīja, ka iestāšanās ES būs finansiāla krīze, nacionālo valstu pastāvēšanas beigas, jo aizmirsīsim gan valstu valodas un kultūras dažādību, gan intereses un akli kalposim Eiropai. Tomēr viens no ES pamatprincipiem ir demokrātija un moto "Vienoti dažādībā". Raugoties no šodienas perspektīvas, redzams, ka dalība Eiropas Savienībā mums sniegusi lielas iespējas, tostarp arī kultūras un izglītības attīstības laukā. Pašlaik ES ir 24 oficiālās valodas un kultūru dažādībai ir liela loma. Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola norāda, ka vienotība nenozīmē viendabīgumu. "Eiropa necenšas visus padarīt vienādus," saka Metsola. "Mēs lepojamies ar savām atšķirībām. Lepojamies ar savām unikālajām tradīcijām, kultūrām, valodām un daudzveidību.
Eiropa nozīmē atšķirīgā pieņemšanu. Ikvienam ir jābūt vienādām iespējām, bet ne obligāti vienādiem uzskatiem.
Tur ir mūsu spēks. Kopš 2004. gada Eiropa, iespējams, ir mainījusi ikvienu no tās dalībvalstīm. Bet katra no šīm dalībvalstīm ir mainījusi arī Eiropu."
Entuziasms un iespējas
Divdesmit gadus pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvija ir līdzvērtīga ES dalībvalsts, kas var būtiski ietekmēt Eiropas lēmumus un virzību. Latvijas pārstāvji ir Eiropas institūcijās, kur ieņem augstus amatus un piedalās politikas veidošanā. Atskatoties uz 2004. gadu, Eiropadomes priekšsēdētājs Mišels jūtas iedvesmots: "Mēs nedrīkstam aizmirst toreizējo kandidātvalstu apņēmību. Jūs padarījāt pievienošanos par savu Ziemeļu zvaigzni un saskaņojāt savu politiku un savas sirdis ar šo kopējo stratēģisko mērķi. Tas bija iespaidīgi." Priekšsēdētājs min arī, ka 2004. gada paplašināšanās lika mainīties vecajām ES dalībvalstīm – jaunās ienesa jaunu elpu un milzu entuziasmu. 2004. gadā Eiropa pārdzima par jaunu 25 valstu vienību.
Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola norāda: "Nav šaubu par ES paplašināšanās pārveidojošo ietekmi uz eiropiešu dzīvi vairākās paaudzēs. Tā labi redzama ikvienā no mūsu dalībvalstīm." Kā dažus no piemēriem viņa min jaunas, praktiski izmantojamas tiesības iedzīvotājiem, vienoto tirgu un kohēzijas politiku.
Pievienošanās Eiropas Savienībai Latvijai sagādājusi gan iespējas, gan arī izaicinājumus. Tomēr tieši kopīgiem spēkiem ir pārvarētas vairākas krīzes – finanšu, migrācijas, arī Covid-19. Šajās situācijās izšķirīga loma bijusi kopīgai un koordinētai rīcībai. ES ir apvienojusies sankcijās pret Krieviju un turpina sniegt koordinētu atbalstu Ukrainai. R. Metsola norāda: "Es zinu, cik liels bijis kārdinājums grūtākajos brīžos ikvienam darboties pašam par sevi.
Tomēr mēs esam noturējušies tam pretī, jo sapratām, ka Eiropas Savienība, neraugoties uz neapmierinātību, ko tā rada, un nepilnībām, sniedz vislielāko drošību visiem mūsu iedzīvotājiem."
Latvijai dalība ES ir palīdzējusi būt citu nozīmīgu organizāciju sastāvā – kā NATO, OECD u. c. Esam gan Šengenas zonā, gan nozīmīgajā eirozonā, kas mums paver iespējas investīcijām un attīstībai. Šarls Mišels par ES ietekmi norāda: "Mūsu iekšējais tirgus ir lielākais pasaulē, un mēs esam kļuvuši par otro lielāko pasaules tirdzniecības lielvaru preču jomā aiz Ķīnas, apsteidzot ASV. Tas ir palielinājis mūsu nozīmi un nostiprinājis mūsu pozīcijas starptautiskajos forumos, piemēram, G7 un G20. Un lielāku ietekmi, veicinot mūsu demokrātiskās vērtības, kā arī sociālos un vides standartus."
Pavisam nesen ES ir sākusi sarunas par pievienošanos Eiropas Savienībai ar Ukrainu un Moldovu. Iespējama paplašināšanās arī Balkānu valstu virzienā. Šarls Mišels: "Paplašināšanās ir mūsu suverenitātes stratēģijas stūrakmens, un mums, kandidātvalstīm un ES iestādēm, ir daudz darāmā. Līdz 2030. gadam mums jābūt gataviem paplašināties. Kandidātvalstīm tas nozīmē veikt nepieciešamās reformas un atrisināt visus divpusējos strīdus. No ES puses tas nozīmē reformēt mūsu programmas un budžetus, kā arī lēmumu pieņemšanu."
Aptauja
Kam būtu jālemj par Eiropas Savienības nākotni?
Uzziņa
Latvija Eiropā
Ko šogad varam atzīmēt?
- 29 gadi, kopš parakstīts pieteikums par Latvijas uzņemšanu ES (13. oktobris)
- 21 gads, kopš parakstīts Latvijas iestāšanās līgums ES (16. aprīlis)
- 21 gads kopš vēsturiskā referenduma par pievienošanos ES (20. septembris)
- 20 gadi kopš Latvijas pievienošanās NATO (29. marts)
- 20 gadi kopš Latvijas pievienošanās ES (1. maijs)
- 17 gadi kopš pievienošanās Šengenas zonai
- 10 gadi kopš eiro ieviešanas
