23.2 °C
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojušās par Urzulas fon der Leienas izvirzīšanu atkārtotam pilnvaru termiņam Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatā, aģentūrai DPA otrdien pavēstījuši avoti, kas iesaistīti sarunās par bloka augstāko amatu sadali.
Vienošanās arī paredz, ka par Eiropas Padomes priekšsēdētāju kļūs bijušais Portugāles premjerministrs Antoniu Košta, kas pārstāv sociālistus. Savukārt ES augstākā ārlietu pārstāvja amats tiks līdzšinējai Igaunijas premjerministrei Kajai Kallasai, kuru izvirzījuši liberāļi. Vienošanās panākta pirms ceturtdien un piektdien Briselē paredzētā ES samita, kurā lēmumu par bloka augstāko amatu sadali apstiprinās oficiāli. Fon der Leienas kandidatūras apstiprināšanai nepieciešams "pastiprināts kvalificētais vairākums" – vismaz 20 dalībvalstu atbalsts, kam jāpārstāv vismaz 65% no ES pilsoņu kopskaita.
Pēc Eiropas Padomes atbalsta saņemšanas viņai jāsaņem arī Eiropas Parlamenta atbalsts – vismaz 361 no 720 deputātu balsīm.
Fon der Leiena vakar arī izplatīja paziņojumu saistībā ar ES iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Ukrainu un Moldovu valdību ministru sanāksmē Luksemburgā otrdienas pēcpusdienā: "Mēs stāvam uz šīm divām valstīm svarīga brīža sliekšņa. Kopā mēs spēsim radīt lielu un perspektīvu Eiropu. Priekšā grūts, taču milzīgām iespējām piesātināts ceļš." Ukraina iesniedza pieteikumu uzņemšanai ES 2022. gada februārī pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma. Moldova un Gruzija iesniedza šādus pieteikumus 2022. gada martā. ES līderi oficiāli atzina Ukrainu un Moldovu par kandidātvalstīm 2023. gada jūnijā, bet Gruziju – 2023. gada decembrī. EK šomēnes paziņoja, ka Ukraina un Moldova izpildījušas visus kritērijus, kas nepieciešami sarunu sākšanai.
Ņemot vērā bažas, ka Ungārija, 1. jūlijā pārņemot ES rotējošo prezidentūru, varētu kavēt progresu, palielinājies spiediens virzīt Ukrainu soli tālāk tās centienos kļūt par ES dalībvalsti. Ungārija, kas ir Krievijai draudzīgākā ES valsts, paziņojusi, ka savas sešu mēnešu ilgās prezidentūras laikā neplāno rīkot turpmākas sarunu kārtas ar Ukrainu. Arī novērotāji šaubās, vai oficiālajam paziņojumam tūlīt sekos praktiskas sarunas, taču svarīgi ir tās atvērt.
