Konkurences padomē strādā 110 darbinieki

Pēc Egila Līcīša feļetona "Neesam baltrocīši", kas publicēts "Latvijas Avīzes" 6. februāra numurā, redakcija saņēmusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Komunikācijas nodaļas vadītājas Džeinas Šteinbergas vēstuli, kurā lūgts precizēt faktus. Publicējam to.

Publicista Egila Līcīša feļetonā "Neesam baltrocīši" viena rindkopa veltīta Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai. Apzinoties feļetona žanra ironisko raksturu, vienlaikus lūdzu precizēt tajā minēto faktoloģisko informāciju par SPRK darbību un apjomu, jo vairāki apgalvojumi neatbilst faktiskajai situācijai un var radīt maldinošu priekšstatu lasītājiem. Vēršu uzmanību uz sekojošiem publicista apgalvojumiem.

E. Līcītis raksta: "Endziņš reģistrējis dep. Andra Kulberga ieteikumu slēgt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas kantori kā pilnīgi lieku slogu, kurā nodarbināts 121 darbinieks ar pieciem padomes locekļiem (katram divi padomnieki) un divpadsmit konsultatīvās kolēģijas locekļiem. Bezdarbībā nomocītie regulētāji skaitā tālu pārsniedz līdzīgu dienestu Igaunijā, kurš piedevām apvienots ar Konkurences padomi un kurā ir sešdesmit kantoristi un viens priekšnieks."

SPRK strādā 110 darbinieki un pieci padomes locekļi. Katram padomes loceklim ir viens padomnieks. Kopējais nodarbināto skaits – 115 cilvēki 

(dati uz 2025. gada decembri). SPRK Konsultatīvajā padomē darbojas nozaru asociāciju, ministriju un citu sadarbības partneru pārstāvji, sanāksmes organizējot 3–4 reizes gadā. Konsultatīvās padomes locekļi nesaņem atlīdzību. Konsultatīvā padome izveidota pēc OECD ieteikuma. Publiskajā pārvaldē konsultatīvās padomes ir plaši izplatīts darba formāts (skat. "www.mk.gov.lv/lv/konsultativas-padomes" un "www.riga.lv/lv/konsultativas-padomes").

Igaunijas Konkurences iestādē "Konkurentsiamet" strādā 55 darbinieki un viens ģenerāldirektors.

Latvijas SPRK regulē 583 komersantus, savukārt Igaunijas Konkurences iestāde – 164. Latvijas SPRK regulējamo nozaru skaits ir 9, Igaunijas Konkurences iestādei – 5, tajā skaitā enerģētika, ūdenssaimniecība, pasts. Papildus Igaunijas Konkurences iestāde izskata sūdzības par dzelzceļa, ostu un lidostu pakalpojumiem un nodevām. Igaunijas Konkurences iestāde neregulē elektronisko sakaru, atkritumu apsaimniekošanas, depozīta iepakojuma un aukstumapgādes nozares.

Igaunijā līdzās Konkurences iestādei darbojas arī "Tarbijakaitse ja Tehnilise Järelevalve Amet" – Patērētāju aizsardzības un tehniskās uzraudzības iestāde. Tā uzrauga drošību un tirgus darbību elektronisko sakaru, frekvenču un mediju pakalpojumu jomā, dzelzceļa transportā, būvniecībā, infrastruktūrā un energoefektivitātē, kā arī nodrošina patērētāju tiesību aizsardzību un normatīvo prasību ievērošanu. Darbinieku skaits – 150.

Tāpat aicinām precizēt publikācijā minēto apgalvojumu par ūdens tarifiem.

E. Līcītis raksta: "Lielā Regulatora panākums ir Rīgā divkārt dārgākā ūdens padeve, salīdzinot ar patērētājiem Viļņā un Tallinā."

Reālie tarifi ir šādi:

• Rīgā ūdensapgādes pakalpojumu tarifs ir 2,67 eiro/m³ (no 01.12.2025.), netiek piemērota maksa par mājas ievada skaitītājiem.

• Tallinā tarifs iedzīvotājiem ir 2,10 eiro/m³, uzņēmumiem – 3,33 eiro/m³; vidējais tarifs aplēsts aptuveni 2,72 EUR/m³. Atsevišķās Tallinas aglomerācijas teritorijās (piemēram, Mārdu) tarifs sasniedz 4,03 eiro/m³.

• Viļņā no 2026. gada 1. februāra tarifs iedzīvotājiem daudzdzīvokļu namos ir 2,02 eiro/m³, papildus piemērojot fiksētu maksu par skaitītājiem (no 0,85 eiro mēnesī), kas mazākam patēriņam būtiski ietekmē gala izmaksas un palielina vidējo cenu līdz aptuveni 2,30–2,40 eiro/m³. Uzņēmumiem 1,97 eiro/m3 + fiksēta maksa par skaitītāju.

Ņemot vērā minēto, apgalvojums par "divkārt dārgāku ūdens padevi Rīgā" neatbilst faktiskajiem datiem.

SPRK vienmēr ir atvērta dialogam ar medijiem un uzskata precīzu informāciju par valsts institūciju darbu kā būtisku priekšnoteikumu kvalitatīvai sabiedriskajai diskusijai.