Bioreaktors ir ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu izklāta tranšeja, kurā iebērta šķelda, kas pārklāta ar ģeotekstilu un plānu melnzemes kārtu, tā kalpojot ūdens attīrīšanai.
Foto:
Zemnieku saeima
/
Latvijas Mediji
Lauksaimniecību uzskata par vienu no galvenajām planētas nozarēm, kas atstāj būtisku un bieži vien negatīvu ietekmi uz Zemes ūdens resursiem. Situācija maināma, lietojot videi draudzīgu meliorāciju.
Reklāma
Lauksaimniecība ir tā nozare, kas vienmēr būs pakļauta piesārņojuma riskam, un no tā pilnībā izvairīties nekad nebūs iespējams. Tieši tāpēc ir būtiski domāt par to, kā šos riskus mazināt, izmantojot videi draudzīgas meliorācijas elementus. Kopš 2020. gada projekta LIFE GoodWater IP ietvaros šādi elementi – mākslīgais mitrājs, koka šķeldas bioreaktors, sedimentācijas baseins un videi draudzīga ūdens ņemšanas vieta – izveidoti jau vairākās saimniecībās Latvijā un vairākām valsts nozīmes ūdensnotekām.
Dabas saudzēšanai – ne vien runas, bet arī darbi
Lai pārķertu no laukiem noteces rezultātā nākošos nitrātus, neļaujot tiem iekļūt novadgrāvjos un tālāk Baltijas jūras baseinā, zemnieku saimniecība "Strazdi" Dobeles novadā īsteno divus projektus, kas saistīti ar slāpekļa uztvērēju joslām.
"Pašlaik izbūvētas divas sistēmas – piesātinātā buferjosla un koka šķeldas bioreaktors. Piedalīties šajā projektā 2024. gadā mani uzrunāja biedrība "Zemnieku Saeima", un jau pērn tika uzsākta šo iekārtu izbūve un montāža. Piekritu, jo man tas šķita svarīgi, ka ne tikai daudz runājam par aktīvāku darīšanu dabas saudzēšanai, bet arī praktiski ko darām katrs savā saimniecībā," norāda ZS "Strazdi" īpašnieks Valters Bruss.
Minētie objekti tiek izvietoti saimniecības laukos izveidotajās drenu sistēmās. Pirmajā bioreaktora izplūdes daļā paredzēta viena ūdenslīmeņa regulēšanas aka (Ø 0,315 m). Bioreaktors un otrā ūdenslīmeņa regulēšanas aka paredzēta 3,5 m attālumā no ūdensnotekas krotes līnijas.
Kā skaidro Ainis Lazdiņš, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) profesors un LIFE GoodWater IP eksperts, koka šķeldas bioreaktors darbojas kā filtrs – meliorācijas drenu ūdeņi tiek vadīti caur pazemē izvietotu koka šķeldas slāni, kur anaerobā vidē noris dabiski denitrifikācijas procesi: baktērijas ūdenī izšķīdušos nitrātus pārstrādā nekaitīgā slāpekļa gāzē. Ūdens plūsma un līmenis tiek regulēti divās kontrolakās.
Piesātināto buferjoslu veido uz jau esošas drenu sistēmas, uz esošā kolektora izbūvējot kontrolaku (Ø 1,0 m) ar ūdenslīmeņa regulēšanas aizvaru. No akas ūdeni novadīs uz buferjoslu, kas paredzēta 380 m garumā, tajā izbūvējot drenāžas cauruli ar pilnu perforāciju un ģeotekstila filtru. Maksimālo caurplūdumu novadīšanai no akas paredzēta pārplūdes caurule ar izteku ūdensnotekā.
Projekts ir sākuma stadijā, tāpēc pagaidām noteikts piesārņojuma daudzums, kas bez minētajām ierīcēm ieplūst notekgrāvī. Turpmākajos pāris gados kļūs zināmi mērījumu rezultāti tam, kāda bijusi piesārņojuma notece novadgrāvī, vai un par cik samazinājies no lauka nākušo nitrātu daudzums, kas var aizplūst uz Baltijas jūras baseinu. "Kad redzēsim, kāda bijusi atdeve, varēsim vērtēt, cik šis projekts kopumā, iekārtu ierīkošana bijuši arī finansiāli izdevīgi. Vai tas atmaksājas, un vai sistēma piemērojama, teiksim, Zemgales reģionā vai vairāk derētu Kurzemē, Vidzemē un Latgalē," uzsver V. Bruss.
Reklāma
Reklāma
Jāpiebilst, ka pētījumu rezultāti ASV liecina – piesātinātajās buferjoslās nitrātu slāpekļa aizture var būt robežās no 60 līdz pat 90 procentiem.
Nepieciešams vismaz 1000 objektu
Lai Latvijas zemes padarītu piemērotākas lauksaimnieciskajai ražošanai, 60% no Latvijas mazajām upēm un strautiem meliorācijas ietekmē ir iztaisnoti, ļaujot no laukiem iespējami ātrāk novadīt lieko ūdeni. Taču paātrinātā ūdens plūsma arī paātrinājusi barības vielu zudumu, veicinot eitrofikāciju un ūdeņu aizaugšanu. Lai šo ietekmi mazinātu, izmantojami mākslīgi veidoti mitrāji, piesātinātās buferjsolas vai koksnes bioreaktori.
"Līdz 30. jūnijam Lauku atbalsta dienestā (LAD) var pieteikties atbalstam mākslīgo mitrāju izveidei lauksaimniecības zemēs, kur zemnieki un zemju īpašnieki var saņemt atbalstu 100% procentu apmērā. Tas ir izcils variants, jo parasti publiskā nauda prasa arī pretendenta līdzfinansējumu," norāda Jānis Šīre, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Iekšzemes ūdeņu nodaļas eksperts, kura vadībā ES vides un klimata programmā pašlaik tiek īstenots projekts Life GoodWater IP, kas ietver tieši ūdeņu kvalitātes uzlabošanu.
Lai radītu tipveida, Latvijas apstākļos aprobētus risinājumus, kurus piedāvāt lauksaimniekiem, projektā Life Goodwater IP pašlaik jau izveidoti seši mākslīgie mitrāji, un plānots ieviest demonstrācijas risinājumus arī pārējiem vidi saudzējošiem elementiem.
"Gribam radīt jau gatavus risinājumus, lai saimniekiem nav jāiespringst uz sarežģītu projektēšanu un nav jāiegulda liekas pūles.
Svarīgi arī panākt, lai šie projekti būtu maksimāli izmaksu efektīvi, tāpēc veicam demonstrācijas sešās upēs un trīs ezeros," atklāj J. Šīre.
Mitrāju un šķeldas bioreaktoru ieviešana ir būtiska, lai kompensētu intensīvās lauksaimniecības ietekmi uz kopējo ūdeņu kvalitāti. Tomēr šo objektu izvietošanai nebūt nav jāatvēl labākā lauksaimniecības zeme vai tie jāizvieto tā, ka ražošanā izmantojamā zemē tiktu ieskauta. Parasti šādus objektus izvieto uz grāvjiem, meliorācijas sistēmām – šķeldas bioreaktorus liek uz drenu sistēmām, bet mākslīgos mitrājus uz grāvjiem, kanāliem, taisnotām upēm. Jo vairāk objektu, jo lielāks efekts.
"Kolēģi sarēķinājuši, ka līdz šim būs īstenoti kādi 20 objekti. Zemkopības ministrija šim nolūkam piešķīrusi četrus miljonus eiro. Ja būvētu lielākus objektus, katrs izmaksātu 100 tūkstošus eiro, tad varētu uzbūvēt vēl kādus 40 objektus, ideālā gadījumā 50–60 vai kopumā 80 objektus visā Latvijā. Taču, lai panāktu dabas līdzsvaru ar lauksaimniecību, būtu nepieciešams aptuveni 1000 objektu. Līdz tam vēl tāls ceļš ejams..." secina J. Šīre.
Komunikācijā ar lauksaimniekiem iezīmējusies viena no problēmām, kas traucē plašākai, videi draudzīgas meliorācijas sistēmu izveidei – zemes īpašumtiesības. Ja zemnieks ir arī zemes īpašnieks, nevis nomnieks, viņš lielākoties ir ieinteresēts izzināt un lietot videi draudzīgo meliorāciju. Savukārt zemes īpašnieks bieži vien nemaz nedzīvo konkrētajā teritorijā, bet gan pilsētā vai vispār ārpus valsts, un zeme ir vien resurss, no kura gūt ikgadēju ienākumu nomas maksas veidā. Papildu saistību uzņemšanās meliorācijas sakārtošanai viņu neinteresē.
Mērķis – augsta un laba ūdens kvalitāte
Ūdens objekti nav katra mazā Latvijas upe un upīte, bet gan to kopums – ezeri no 50 hektāriem, upes ar sateces baseinu no 10 kvadrātkilometriem. Turklāt lielās upes var tikt sadalītas vairākos ūdens objektos, jo katrā posmā tām ir dažādas ietekmes. Augštece bieži vien ir meliorācijas iztaisnota, vidusdaļa var tecēt cauri mežainākām teritorijām, lejtecē izbūvētas ostas ar pavisam citu slodzi uz ūdeņiem.
Augstā un labā ekoloģiskajā kvalitātē pašlaik ir aptuveni 36% Latvijas ūdens objektu, vairāk nekā 50% vidējā kvalitātē. Pārējie objekti ir sliktā un ļoti sliktā kvalitātē, liecina LVĢMC monitorings.
Atgādināsim, ka ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes vērtējumā iekļautas vairākas parametru grupas: organismu bioloģiskā daudzveidība, fizikāli ķīmiskie parametri, t.sk. barības vielas, kā arī hidromorfoloģiskie pārveidojumi, kurus veido ūdensteču taisnošana un meliorācija, ūdenstilpju hidroloģiskā režīma izmaiņas, mazās HES, veci dzirnavu aizsprosti, zivju dīķi, nepareizi izbūvētas caurtekas, akmens krāvumi un citi objekti.
Izkliedēto piesārņojumu veicina arī mežsaimniecība, bet 10–15% piesārņojuma nāk no punktveida avotiem, piemēram, notekūdeņu attīrīšanas izlaidēm.
"Ūdeņu kvalitātes uzlabošana ir darbs, kas valstī jāveic, – to nosaka Ūdens apsaimniekošanas likums. Savukārt par ES Ūdeņu struktūras direktīvas neizpildi Latvijai var nākties maksāt sodanaudu. Tāpēc lielais jautājums ir – ieguldīt savā zemē Eiropas naudu, uzlabot ūdeņu un vides kvalitāti vai samaksāt to sodanaudās atpakaļ Eiropai? Domāju, virziens ir skaidrs," uzskata J. Šīre.
Biedrības "Zemnieku Saeima" raidierakstā "Tīri ūdeņi – dabai un ražai!" A. Lazdiņš atzīst – LBTU jau kopš 1995. gada apkopo informāciju par ūdeņu kvalitāti valstī un var veikt tiešām padziļinātu izpēti, kas un kā to ietekmē. Piemēram, slāpekļa koncentrācija ilgtermiņā ir pieaugusi, bet fosfora – samazinājusies. Abas vielas no augsnes tiek izskalotas dažādu procesu ietekmē, tāpēc nevar teikt, ka viss ir tikai slikti. "Lai arī Latvijā ap lauksaimniecības dzīvnieku fermām lielākoties fiksējams augsts punktveida piesārņojuma līmenis, piemēram, tā koncentrācija grāvjos pirms cūku fermām ir ļoti augsta, ir arī pozitīvi piemēri. "ZS "Mežacīruļi" bija pirmie Latvijā, kas savā saimniecībā izveidoja zaļās infrastruktūras objektu – virszemes un arī pazemes plūsmas mitrāju. Pirmais attīra ūdeni, kas plūst no laukiem, otrais – lietusūdeņus, kas nāk no fermas. Saimnieku interese par videi draudzīgu saimniekošanu tomēr aug," norāda profesors.
Viņš arī atgādina – videi draudzīgu meliorācijas elementu izbūves gaitā lauksaimniekam netiek atņemta produktīvā lauksaimniecības zeme, piemēram, gan sedimentācijas baseinus, gan mākslīgos mitrājus vislabāk ierīkot tieši zemās vietās, kur ūdens uzkrājas jau dabiski.
Reklāma
Reklāma
Plūdu nodarītie zaudējumi – gandrīz pusmiljards eiro
Lai arī kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem līdz pat 2008. gadam meliorācijas sistēmu uzturēšana valstī krietni mazinājās, tomēr veidota infrastruktūra aizsardzībai pret plūdiem – Latvijā ir aptuveni 50 000 ha polderu teritoriju, kuras no plūdiem tiek sargātas ar aizsargdambjiem un sūkņu stacijām.
Edgars Griķītis, meliorācijas eksperts, VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" vecākais projektu vadītājs: "2017. gadā plūdi nodarīja valstij aptuveni 380 miljonu eiro zaudējumus, valsts lauksaimniekiem kompensēja 22,8 miljonus, piesaistot ES Solidaritātes fonda līdzekļus aptuveni 17,7 miljonus eiro, no kuriem 13 miljonu bija meliorācijas sistēmu atjaunošanai, bet četri miljoni ceļu atjaunošanai. Nākamie lielie plūdi bija 2023. gadā Jēkabpilī, kur cieta vairāk nekā 450 saimniecību. Apdrošinātāji par zaudējumiem sedza aptuveni 200 tūkstošus, bet valsts piešķīra vēl 160 tūkstošus eiro. Savukārt 2024. gadā applūda Jūrmala un Jelgava, nodarot aptuveni 20 miljonu eiro zaudējumus. Arī pārmitrajā pagājušajā – 2025. gadā zaudējumi sasniedza 90 miljonus eiro.
Tādējādi plūdi pēdējā desmitgadē Latvijā nodarījuši zaudējumus teju pusmiljarda eiro vērtībā."
Eksperts ir pārliecināts – zaudējumi mazināmi, piešķirot atbilstošus līdzekļus ūdensnoteku uzturēšanas darbiem valstī. Pašlaik papildus pieejamais finansējums no ES Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) paredzēts meliorācijas sistēmas atjaunošanai, savukārt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ES Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda (ANM) līdzekļi – plūdu riska mazināšanai lauksaimniecības zemēs.
Pēc E. Griķīša vērojumiem, efektīvākus meliorācijas darbus kavē pārāk lielais administratīvais slogs: teritorijas plānošana, zemju izmantošanas veidi, tehniskie noteikumi, kārtība, kad veicama biotopu, zivju un ūdens ekspertīze, lai nepieciešamos tehniskos noteikumus vispār izdotu. "Tā ir problēma, jo biotopus varam pētīt tikai veģetācijas periodā, zivis arī. Ūdens objektā zivju nārsts ir no aprīļa līdz jūnijam, rudenī no oktobra līdz novembrim nārsto lašveidīgās zivis, pavasarī, janvārī beidzas. Putnu ligzdošanas laikā no marta līdz jūlijam neko nedrīkst darīt. Tādējādi, ja līdz vides aizsardzības ierobežojumu perioda sākumam laikus neuzsākam būvniecību vai atjaunošanu, darbi var aizkavēties par gadu. Tāpēc meliorācijas būvdarbus ierobežojošie termiņi ir jāpamaina, lai būtu iespējama savstarpēja sadarbība," sasniegt efektīvāku rezultātu ir pārliecināts eksperts.
Izglītība gudrai virszemes ūdens resursu apsaimniekošanai
Ja lauksaimnieku interesē labāk iepazīt ūdeņu apsaimniekošanu, arī pašam būt zinošam, ko un kā tas sevī ietver, projektā LIFE GoodWater IP sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC) izstrādāts bezmaksas tiešsaistes mācību modulis "Virszemes ūdens resursi un to ilgtspējīga apsaimniekošana".
Kursu iespējams apgūt trijos veidos: īsajā (16 h) modulī ar sešām lekcijām, vidēja apjoma – 40 stundu kursā ar 15 lekcijām, kā arī pilnajā – 78 stundu kursā ar 31 lekciju par visiem mācību blokiem.
Mācībās apgūstama:
Ūdens aprite dabā – par ūdens resursiem un to izmantošanu, dabiskiem ūdens mainības cikliem, ūdens fizikāli ķīmiskajām īpašībām, ūdeņu ekoloģisko un ķīmisko kvalitāti un bioloģiskiem procesiem ūdenī;
Lauksaimniecības (augkopības un lopkopības) ietekme uz ūdens kvalitāti – 2 lekciju tēmas;
Ekosistēmu pieeja – par ekosistēmu procesiem, funkcijām un pakalpojumiem;
Meliorācija – par meliorācijas jēdzienu un funkcionālo nozīmi, meliorāciju Latvijā, meliorācijas ietekmi uz augiem un augsni, par meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu, to nozīmi un veicamajiem pasākumiem augsnes mitruma režīma noregulēšanā, saimnieciski nozīmīgiem un videi draudzīgiem meliorācijas sistēmu risinājumiem, meliorācijas sistēmu ietekmi uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem;
Saimniecības prakses un to ietekme uz virszemes ūdeņiem – par augsni, augu maiņu, augsnes apstrādi, kultūraugu mēslošanu, kūtsmēslu uzglabāšanu un izkliedēšanu, augu aizsardzību, aizsargjoslām un buferjoslām, uztvērējaugiem, precīzo lauksaimniecību, ilggadīgiem zālājiem un stādījumiem, platībām dabai, agromežsaimniecības praksēm un dzīvnieku ganīšanu, ganību apsaimniekošanu.
Iegūtās mācības lietojamas ikdienas darbā, savukārt, sekmīgi pabeidzot kursu, var saņemt apliecinājumu par apgūto stundu skaitu izmantošanai arī kvalifikācijas celšanai Agrovides pasākumos:
Jāpiebilst, ka tālmācības kursu izstrādājuši LLKC speciālisti, zinātniskās iestādes un nevalstiskās organizācijas, LBTU, valsts zinātniskā institūta "BIOR", Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava", LVĢMC, biedrību "Baltijas Vides Forums" un "Baltijas Krasti", nodibinājuma "Latvijas Dabas fonds" un citu organizāciju eksperti.
Sīkāka informācija meklējama: https://llkc.lv/notikumi/goodwater-lauksaimniecibas-modulis-78-stundas-31-lekcija
Uzziņa
Par atbalstu Mākslīgā mitrāja izveidei
Mērķis – izveidot mākslīgos mitrājus ūdens piesārņojuma piesaistīšanai ar virszemes, pazemes vai kombinētu ūdens plūsmu, uzlabojot bioloģisko daudzveidību un atjaunojot ekosistēmas.
Pieteikšanās līdz 2026. gada 30. jūnijam (nepārtraukta kārta):
atbalsta likme: 100 000 EUR/ha (maks. summa 130 000 EUR);
avanss: 50% no projekta attiecināmajām izmaksām;
atbalsta intensitāte: 100%.
Lai pamatotu mākslīgā mitrāja izveidi, jānosaka ūdens kvalitāte:
jāveic 2–4 ūdens paraugu ņemšana un testēšana plānotajā mitrāja vietā ar vismaz 14 dienu intervālu no 1. septembra līdz 30. aprīlim.
Mākslīgo mitrāju var ierīkot, ja ūdens kvalitāte ir neatbilstoša – pārsniedz vismaz vienā parametrā:
kopējais slāpeklis > 2,5 mg/l;
amonija slāpeklis > 0,12 mg/l;
kopējais fosfors > 0,065 mg/l.
Ūdens paraugu testēšanas rezultātus iesniedz ekspertam, kurš sagatavo atzinumu par izbūvējamā mitrāja atbilstību prasībām (Linda Grinberga: linda@skillup.lv, tālr. 29677858)
Par atbalstu Ūdens ekoloģiskās kvalitātes uzlabošanai
Lai veicinātu ūdens bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsargāšanu un atjaunošanu, to skaitā iekšējos ūdeņos, no šā gada 9. februāra līdz 15. maijam LAD var pieteikties atbalstam "Iespējas zivju dzīvotņu kvalitātes uzlabošanai", atbalsta intensitāte – 100%.
-9 °C
