-5.7 °C
Vācijā šodien sākas Minhenes Drošības konference, kurā dalību paredzējuši aptuveni 65 valstu un valdību vadītāji, kā arī simtiem politisko, biznesa un militāro aprindu pārstāvju.
Konferencē, kas noslēgsies svētdien, piedalīsies, piemēram, Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un NATO ģenerālsekretārs Marks Rute. ASV delegācijas vadībā šogad ir valsts sekretārs Marko Rubio. Ikgadējais drošības forums Bavārijas lielākajā pilsētā norit brīdī, kad vērojama liela spriedze ASV un Eiropas valstu attiecībās, bet vēlētāji visā pasaulē aizvien labprātāk priekšroku dod radikālus risinājumus sološiem politiķiem. Šos tematus pirms konferences uzsvēruši arī tās rīkotāji.
ASV un Eiropas pretrunas
Pirms gada Minhenes Drošības konferencē lielu ažiotāžu izraisīja ASV viceprezidenta Džeimsa Deivida Vensa runa, kurā viņš kritizē Eiropu par vārda brīvības ierobežošanu, pārāk liberālu imigrācijas politiku un noteiktu politisko spēku ignorēšanu. Pēdējais punkts tika iztulkots kā atklāts atbalsts radikāli labējām partijām, tostarp "Alternatīva Vācijai" (AfD), ar kuras līderiem Venss tikās, lai arī šī Vācijas opozīcijas partija pērn uz konferenci aicināta netika. Šogad AfD pārstāvji uz konferenci uzaicināti ir. Konferences priekšsēdētājs Volfgangs Išingers ir noliedzis, ka Vācijas Bundestāgā visplašāk pārstāvētais opozīcijas spēks uz ikgadējo drošības forumu būtu aicināts ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas spiediena ietekmē. Viceprezidents Venss šogad izlēmis Minhenes Drošības konferenci neapmeklēt, tajā Savienotās Valstis nepārstāvēs arī aizsardzības ministrs Pīts Hegsets, kurš ar runu uzstājās pagājušajā gadā. Vensa neierašanos ar atvieglojumu uzņēmuši tie Eiropas pārstāvji, kas cer mazināt transatlantiskajās attiecībās vērojamo spriedzi, vērtē izdevums "Politico". Netiek sagaidīts, ka Rubio izmantos konferenci, lai atklāti strīdētos ar Eiropas līderiem. Arī pasākuma rīkotāji atzinuši, ka viens no šā gada konferences mērķiem ir mēģināt nogludināt asumus ASV un Eiropas attiecībās. Aizvadītais gads transatlantiskajām attiecībām nav bijis viegls, ņemot vērā gan Trampa tarifu politiku, gan arī pretenzijas uz Dānijai piederošo Grenlandi.
Atšķīrušās arī ASV un daudzu Eiropas valstu pieejas attiecībā uz Krievijas karu Ukrainā un metodēm tā izbeigšanai.
ASV jauc pasaules kārtību
Išingers konferences ziņojuma priekšvārdā uzsver, ka šogad foruma vadmotīvs ir pretestība, kas daudzviet pasaulē izveidojusies pret to kārtību, kas tika izveidota pēc Otrā pasaules kara. Vācu diplomātijas veterāns arī neslēpj, ka visredzamāko lomu šajos centienos ieņem tieši Trampa vadītās Savienotās Valstis. Vašingtona apšauba tos pamatprincipus, kas vadījuši starptautisko sadarbību gadu desmitiem. ASV ir mainījušas redzējumu par starptautisko organizāciju lomu, starptautisko tirdzniecību un attiecībām ar citām demokrātiskām valstīm. Pretestība "status quo" vērojama arī citviet pasaulē. Konferences ziņojumā brīdināts, ka daudzviet Rietumu demokrātijās sabiedrības uzticēšanās institūcijām vājinās un spēkā pieņemas partijas, kas sola radikālas pārmaiņas. "Tie, kuri liek lietā buldozerus, demolēšanas bumbas un motorzāģus, bieži tiek piesardzīgi apbrīnoti vai pat atklāti godināti," norādīts ziņojumā. Trampa graujošā pieeja patīk tiem, kuri uzskata, ka pastāvošo institūciju salaušana var palīdzēt pārvarēt politisko paralīzi un panākt rezultātus, piemēram, NATO dalībvalstu aizsardzības izdevumu palielināšanu. Ziņojumā tomēr brīdināts, ka Trampa politika var "nobruģēt ceļu pasaulei, kurā priviliģētā stāvoklī būs bagātie un ietekmīgie, bet ne plašākas tautas masas, kas likušas cerības uz uz radikālām pārmaiņām.
Eiropas iespējas
Konferences ziņojumā secināts, ka Eiropas līderi ir sākuši apzināties savu atkarību no Savienotajām Valstīm.
"Eiropiešiem pēdējā laikā ir nācies atzīt, ka ir gandrīz neiespējami noraidīt tirdzniecības vienošanās, kas ir pretrunā ar brīvas tirdzniecības noteikumiem,
vai kritizēt rupju citu valstu suverenitātes pārkāpšanu, ja Eiropa ir atkarīga no ASV militārās palīdzības," pausts konferences ziņojumā. Vienlaikus "lielākā Eiropas daļa ar augošām bažām vai pat šausmām noskatās uz Savienoto Valstu ieslīgšanu "konkurējošā autoritārismā"" un mēģina tikt skaidrībā, "cik stipra ASV demokrātija patiesībā ir", kritiskus vārdus notikumiem ASV pauduši konferences rīkotāji. Intervijā raidorganizācijai "Deutsche Welle" Išingers pauda cerību, ka konference Minhenē sekmēs pašpietiekamākas Eiropas veidošanos "pēc 80 gadiem, kas pavadīti, paļaujoties uz Amerikas drošības lietussargu". "Bībelē nav rakstīts, kā mēdza teikt Polijas premjerministrs, ka 450 miljoniem eiropiešu ir vajadzīgi 350 miljoni amerikāņu, lai sevi aizsargātu pret 140 miljoniem krievu," norādīja pieredzējušais diplomāts, atsaucoties uz Polijas valdības vadītāja Donalda Tuska teikto.
Konferences rīkotāju kritiku Vašingtonas virzienā ir noraidījis Savienoto Valstu vēstnieks NATO Metjū Vitekers. "Mēs cenšamies padarīt NATO spēcīgāku, nevis izstāties vai noraidīt NATO, bet panākt, lai tā funkcionē, kā bija iecerēta, kā 32 spēcīgu un spējīgu sabiedroto alianse," paziņoja Vitekers. Viņš arī aicināja pārējās NATO dalībvalstis palielināt izdevumus aizsardzībai, kā to paredz NATO samitā Hāgā pērn panāktā vienošanās.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
