Overcast -2.9 °C
S. 07.02
Nelda, Ričards, Rihards
SEKO MUMS
Reklāma
Foto: exilenova_plus

Ukrainas bruņotie spēki devuši triecienu naftas bāzei Krievijas Saratovas apgabalā, sestdien paziņoja Ukrainas ģenerālštābs.

Reklāma

Ukrainas karavīri veikuši uzbrukumus arī diviem bezpilota lidaparātu vadības posteņiem, remontvienībai un raķešu palaišanas sistēmai Krievijas okupētajā teritorijā.

Ukrainas ģenerālštābs arī ziņoja par triecienu "ienaidnieka karavīru grupai Krievijas Belgorodas apgabalā", bet sīkāku informāciju nesniedza.

Avoti Ukrainas Drošības dienestā iepriekš ziņoja, ka naktī uz sestdienu Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas rūpnīcai, kas ražo detaļas raķetēm "H-55" un "H-101".

Krievija veikusi masveida uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai

Krievija naktī veica masveida uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai un citiem objektiem, izšaujot aptuveni 40 raķetes un palaižot vairāk nekā 400 dronu, paziņojušas Ukrainas amatpersonas.

"Galvenie mērķi bija elektrotīkli, spēkstacijas un apakšstacijas," platformā "X" paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Raķešu un dronu uzbrukumi galvenokārt bija vērsti pret Hmeļnickas, Rivnes, Ternopiļas, Ivanofrankivskas un Ļvivas apgabaliem, Ukrainas rietumos, un Vinnicas apgabalu, Ukrainas centrālajā daļā.

Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka 13 raķetes un 21 drons trāpījuši 19 vietās un vēl trīs vietās nogāzušās atlūzas.

Ziņots par bojājumiem Volīnijas, Ivanofrankivskas, Ļvivas un Rivnes apgabalos, pavēstīja Zelenskis, piebilstot, ka Rivnes apgabalā bojāts dzīvojamais nams.

Ladižinā, Vinnicas apgabalā, droni trāpīja lauksaimniecības koledžas administratīvajai ēkai. Ziņots par trāpījumiem arī Kijivas un Harkivas apgabalos.

Reklāma
Reklāma

Uzņēmums "Ukrenergo" ziņoja, ka Krievija uzbruka enerģētikas infrastruktūrai astoņos apgabalos. Uzņēmums norādīja, ka tas bija otrais masveida uzbrukums Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai šogad.

Krievi uzbruka apakšstacijām, elektrības pārvades līnijām un divām termoelektrostacijām, paziņoja Ukrainas enerģētikas ministrs Deniss Šmihaļs.

Ienaidnieka nodarīto postījumu dēļ Ukrainā ievērojami palielinājies elektroenerģijas deficīts, brīdināja "Ukrenergo". Ukrainas Enerģētikas ministrija ziņoja, ka Ukrainas atomelektrostacijas bijušas spiestas samazināt savu ražošanas jaudu.

Zelenskis: ASV vēlas līdz jūnijam panākt vienošanos par Krievijas uzsāktā kara Ukrainā izbeigšanu

Savienotās Valstis vēlas, lai Ukraina un Krievija līdz jūnijam panāktu vienošanos par Krievijas uzsāktā kara Ukrainā izbeigšanu, un piedāvājušas nākamnedēļ rīkot nākamo sarunu kārtu, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Ja līdz jūnijam vienoties neizdosies, ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija, visticamāk, palielinās spiedienu uz abām pusēm, viņš piebilda.

"Amerikāņi ierosina pusēm izbeigt karu līdz šīs vasaras sākumam un, iespējams, izdarīs spiedienu uz pusēm saskaņā ar šo grafiku," piektdien žurnālistiem sacīja Zelenskis. Šie prezidenta izteikumi tika publicēti tikai šorīt.

"Un viņi saka, ka vēlas visu izdarīt līdz jūnijam. Un viņi darīs visu, lai izbeigtu karu. Un viņi vēlas skaidru grafiku," paziņoja Zelenskis.

Reklāma

"Savienotās Valstis pirmo reizi ir ierosinājušas, lai abas sarunvedēju grupas - Ukrainas un Krievijas - tiktos Savienotajās Valstīs, iespējams, Maiami," žurnālistiem atklāja Zelenskis, piebilstot, ka Ukraina ir apstiprinājusi piedalīšanos.

Ukrainas prezidents arī atklāja, ka Krievija iesniegusi ASV ekonomisko priekšlikumu par 12 triljoniem ASV dolāru, ko viņš nodēvēja par "Dmitrijeva plānu" Kremļa sarunvedēja Kirila Dmitrijeva vārdā. Divpusējie ekonomiskie darījumi ar ASV ir daļa no plašāka sarunu procesa.

ASV, Ukrainas un Krievijas sarunvedēji 23. un 24. janvārī un pagājušajā nedēļā tikās Abū Dabī. Lai gan puses šīs sarunas raksturoja kā konstruktīvas, joprojām nav izdevies panākt kompromisu jautājumos par teritorijām.

"Sarežģīti jautājumi palika sarežģīti. Ukraina vēlreiz apstiprināja savu nostāju Donbasa jautājumā," sacīja Zelenskis, uzsverot, ka vissarežģītākie temati tiks rezervēti līderu trīspusējai sanāksmei.

Maskava pieprasa, lai Ukraina izved savu karaspēku no Donbasa apgabaliem, tostarp no spēcīgi nocietinātām pilsētām, ko krieviem četru gadu laikā tā arī nav izdevies ieņemt. Maskava arī vēlas, lai tās prettiesiski sagrābtās teritorijas tiktu starptautiski atzītas par Krievijas sastāvdaļu.

Ukraina ir paziņojusi, ka konflikts ir jāiesaldē gar pašreizējo frontes līniju, un noraidījusi vienpusēju spēku atvilkšanu. Kijiva arī paziņojusi, ka neparakstīs vienošanos, kas neatturēs Krieviju no atkārtota iebrukuma.

Krievija ir okupējusi aptuveni 20% Ukrainas teritorijas, bet Kijiva joprojām kontrolē aptuveni piekto daļu Doneckas apgabala.

Zelenskis ir vairākkārt paudis neapmierinātību, ka Ukrainai tiek prasīts piekrist nesamērīgiem kompromisiem salīdzinājumā ar Krieviju.

Sestdien publiskotajās piezīmēs Zelenskis uzsvēra, ka viņš necietīs, ka Vašingtona un Maskava slēdz darījumus aiz Kijivas muguras, īpaši, ja tie būs saistīti ar Ukrainas suverenitāti.

Abas puses arī nav spējušas panākt kopīgu izpratni jautājumā par kontroli pār Ukrainas Zaporižjas atomelektrostaciju, ko Maskava ir okupējusi kopš 2022. gada, norādīja Zelenskis. Prezidents arī pauda skepsi par ASV priekšlikumu kā kompromisu pārvērst Donbasu par brīvo ekonomisko zonu.

"Es nezinu, vai to var īstenot, jo, kad mēs runājām par brīvo ekonomisko zonu, mūsu viedokļi par to atšķīrās," viņš piebilda.

Viņš atklāja, ka pēdējā sarunu kārtā puses apsprieda, kā tiks tehniski uzraudzīts pamiers. Viņš piebilda, ka ASV ir atkārtoti apstiprinājušas, ka tās piedalīsies šajā procesā.

Zelenskis norādīja, ka ASV atkal ierosināja uz laiku apturēt uzbrukumus enerģētikas infrastruktūrai. Zelenskis uzsvēra, ka Ukraina ir gatava ievērot šādu pauzi, ja Krievija apņemsies to darīt, taču viņš piebilda, ka iepriekš, kad Maskava piekrita ASV ierosinātajai vienas nedēļas pauzei, tā tika pārkāpta jau pēc četrām dienām.

Aptauja

Vai Vladimirs Putins varētu izmantot kodolieročus?

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Reklāma
Reklāma
Tēmturi
Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma