Hlinkas meistardarbs, jeņķu ārdīšanās un Grecka fiasko — NHL uznāciens olimpiskajās spēlēs

Milānas/Kortīnas olimpiskajās spēlēs odziņa uz tortes neapšaubāmi ir vīru hokeja turnīrs. Tajā pēc 12 gadu pārtraukuma piedalās Nacionālās hokeja līgas (NHL) spēlētāji ar tādām augstākā kalibra zvaigznēm kā Konors Makdeivids, Neitans Makinons, Sidnijs Krosbijs un Ostons Metjūss priekšgalā. 

Ažiotāža solās būt varena, bet diezin vai tā spēs līdzināties tai histērijai, ko hokeja pasaule pieredzēja 1998. gada februārī, kad pasaules labākās hokeja līgas meistari uz turnīru zem piecu apļu emblēmas posās pirmo reizi.

Pārliecināja klubu īpašniekus

Par to, ka 1998. gada Nagano olimpiskajās spēlēs piedalīsies NHL profesionāļi, runāja gadus piecus. Par piemēru šādai nepieciešamībai daudzi minēja 1992. gada vasaras olimpiādi, kad Barselonā žilbinošu izrādi nodemonstrēja ASV basketbola sapņu komanda ar pašu Maiklu Džordanu ierindā. Hokeja gadījumā gan bija viena būtiska problēma, jo bija nepieciešams panākt NHL klubu īpašnieku piekrišanu sezonas vidū pārtraukt savu čempionātu uz vairāk nekā divām nedēļām (17 dienām). Lai arī sākumā negribīgi, tomēr beigās lielākā daļa no viņiem piekrita, īpašniekus pārliecinot, ka iziešana plašākos ūdeņos ilgtermiņā līgai nesīs tikai finansiālus ieguvumus. Visaktīvāk ideju par profesionāļu dalību olimpiādē uz priekšu dzina tā laika Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) vadītājs Renē Fāzels, spējot vispirms pārliecināt Starptautisko Olimpisko komiteju (SOK), bet pēc tam atrodot arī dzirdīgas ausis NHL komisāra Gerija Betmena (viņš amatā ir joprojām!) personā. Vispirms 1995. gada vasarā presē parādījās informācija, ka principiāla vienošanās starp IIHF, NHL, SOK un NHLPA (hokejistu arodbiedrība) ir panākta, bet tā paša gada oktobrī tā beidzot tika noformēta arī oficiāli.

Lai izdabātu "profiņiem", IIHF nolēma mainīt turnīra izspēles kārtību, sadalot to divās daļās – priekšsacīkstēs astoņas nosacīti vājākās komandas, sadalītas divās grupās, noskaidroja divas komandas, kas nākamajā kārtā pievienojās sešām lielajām izlasēm (Kanāda, ASV, Čehija, Zviedrija, Somija un Krievija). Otrajā kārtā atkal bija divas grupas pa četrām komandām katrā, šoreiz visām tiekot arī ceturtdaļfinālā.

Prāgas pavasaris Japānā

Par turnīra galvenajām favorītēm hokeja eksperti uzskatīja abas Ziemeļamerikas izlases – Kanādu un ASV, kaut kur vīdēja arī Krievijas un Zviedrijas vārdi, taču beigās Nagano ledus visveiksmīgākais izrādījās čehiem, kuru sastāvā bija tikai 11 NHL spēlētāji, bet pārējie no Eiropas klubiem. Jā, uzbrukumā bija pats Jaromīrs Jāgrs, taču Čehijas izlases galvenais treneris Ivans Hlinka, duetā ar Slavomiru Leneru, uzsvaru lika uz aizsardzību un vārtsarga Dominika Hašeka meistarību, beigās izvelkot pilno lozi. Tieši Hašeks kļuva par turnīra spilgtāko spēlētāju, pierādot, ka Bufalo "Sabres" kluba līdzjutēju viņam dotā iesauka Dominators nav pārspīlējums. 

Hašeks turnīru iesāka un nobeidza ar "sauso" uzvaru, bet mājās viņš tika sagaidīts ar saucieniem – Hašeku par prezidentu!