Sava enerģija. Esam pierādījuši, ka varam bez BRELL

Gads pēc apvienotās Baltijas valstu elektrosistēmas atslēgšanās no BRELL loka aizvadīts, apbrīnojami pārliecinoši tiekot galā ar visām krīzes situācijām. Tomēr vienlaikus tas iezīmējis arī nākotnē risināmas problēmas.

Gluži vai nemanot, un ļoti labi, ka tā, ir aizritējis gads, kopš 2025. gada 8. februāra agrā rītā sākās atslēgšanās no Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopīgā elektrotīkla, kas pazīstams ar abreviatūru BRELL. Vienu diennakti vēlāk, 9. februārī, šis process noslēdzās ar sinhronizāciju un savienošanos ar kontinentālās Eiropas elektrotīklu. Lai šis process noritētu gludi un nemanāmi, tika veltīti pamatīgi Baltijas valstu un Eiropas Savienības pūliņi jau kopš 2009. gada, bet īpaši intensīvi – kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī. Tagad, pēc gada, kas aizvadīts bez jebkādām nozīmīgām problēmām elektroapgādē un pārvades tīklos, mēs varam ar lepnumu teikt – ja gribam, tad tomēr varam nevainojami novadīt gan tehnisko, gan organizatorisko darbu tik sarežģītā projektā.

Vēl pirms gada šāda resnuma kabeļi savienoja Baltijas valstu elektrosistēmu ar Krieviju un Baltkrieviju. Tagad līdzīgi savieno Baltijas valstis ar Eiropu.

Foto: Olafs Zvejnieks / Latvijas Mediji

Neesam zaudējuši, tikai ieguvuši

Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietniece enerģētikas politikas jautājumos Līga Rozentāle uzskata tā: "Gadu pēc Baltijas elektrosistēmas atslēgšanās no BRELL loka, manuprāt, var vērtēt kā ļoti veiksmīgu, kaut gan juridiski no šīs atslēgšanās pagājuši vien daži mēneši – process tiek uzskatīts par pabeigtu pērnā gada rudenī, kad Tumē un Rēzeknē tika uzstādītas attiecīgi 20 un 60 megavatu (MW) akumulatoru sistēmas elektroenerģijas uzkrāšanai un sistēmas balansēšanai. Iepriekš mums šīs balansēšanas rezerves nodrošināja Krievija, bet tagad to darām mēs paši – šādu rezervju nodrošināšanu prasa ES normatīvie akti. Jāpiebilst, ka Rēzeknē uzstādīto akumulatoru sistēmu 100% apmērā finansēja ES fonda "RepowerEU" finansējums, bet Tumes akumulatoru sistēma 75% apmērā tika finansēta ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta "Connecting Europe Facility" finansējuma palīdzību. Kopš akumulatoru sistēmu uzstādīšanas tīkla balansēšanas izmaksas Latvijā ir krasi samazinājušās.

Šī gada laikā elektrosistēmas stāvoklis ir bijis stabils, nav bijuši nekādi neplānoti atslēgumi, neskatoties uz to, ka vairākas reizes tikuši bojāti jūras elektropārvades kabeļi starp Igauniju un Somiju. Tas liecina, ka visu triju Baltijas valstu elektropārvades operatori ir labi sagatavojušies krīzes situācijām. No drošības viedokļa, atslēdzoties no BRELL, mēs neesam neko zaudējuši, drīzāk pat ieguvuši – gatavojoties atslēgšanai, Latvijā veikta virkne elektrotīkla modernizācijas darbu – izbūvēts "Kurzemes loks", izbūvēts trešais starpsavienojums starp Latviju un Igauniju un rekonstruēti pirmie divi, uzstādītas akumulatoru sistēmas un sinhronie kompensatori jaudas un frekvences balansēšanai. 

95% no šiem tīkla modernizācijas darbiem ir finansēti ar dažādu ES finanšu instrumentu palīdzību, Latvijā pavisam ieguldīti 464 miljoni eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs investīciju apjoms bijis ap vienu miljardu eiro. 

Turklāt dažādi darbi vēl turpinās – vēl jāuzbūvē otrais Lietuvas un Polijas starpsavienojums, notiek sarunas par papildu savienojumu ar Zviedriju. Tā rezultātā mēs vairs neesam atkarīgi no citas valsts darbībām elektrosistēmā, turklāt modernizācija ir pavērusi ceļu atjaunīgo resursu elektrības ražotāju ienākšanai tirgū.

Tāpat esam ieguvuši jaunu atbildības jomu – tīkla balansēšanu –, kas vienlaikus ir arī jauna uzņēmējdarbības joma. Šobrīd pavisam Baltijas balansēšanas tirgū ir pieteikušies gandrīz 30 dalībnieki – 15 no Igaunijas, astoņi no Lietuvas un seši no Latvijas. Tomēr, neskatoties uz mazāko dalībnieku skaitu, Latvija nodrošina lielākās balansēšanas jaudas Baltijas tirgū – 45% no kopējām jaudām. Nepieciešamība balansēt tirgus jaudu mājsaimniecību izmaksas nav ietekmējusi īpaši būtiski – uz vienu mājsaimniecību pērn tas palielinājis elektrības rēķinus par apmēram 0,30 eiro mēnesī, turklāt nākotnē šīs izmaksas, visticamāk, samazināsies. Jau šī gada janvārī izmaksas bija samazinājušās līdz 0,27 eiro uz vienu mājsaimniecību."

AS "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis: "Pavisam nesen mūsu prasmes balansēt elektroenerģijas tirgu pārbaudīja incidents ar abiem "Estlink" kabeļiem, kas 20. janvārī tehnisku iemeslu dēļ pēkšņi atslēdzās. Domāju, ka patērētāji pat nepamanīja faktu, ka Baltijas tirgū pēkšņi pazuda 20% jaudas, – tik veiksmīgi sistēma spēja reaģēt un balansēt tirgu."

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Spējam reaģēt uz pēkšņām krīzēm

Līdzīgā noskaņojumā ir par elektroapgādes drošību galvenais atbildīgais uzņēmums – AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) –, kura valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis arī uzskata aizvadīto pirmo enerģētiskās neatkarības gadu par veiksmīgu. "Esam ieguvuši spējas un prasmes balansēt tirgu, un patērētājs pat nemana tajā notiekošo, kā arī vajadzētu būt. Pavisam nesen šīs mūsu spējas pārbaudīja abu "Estlink" kabeļu vienlaicīga atslēgšanās tehnisku iemeslu dēļ – tas notika šī gada 20. janvārī. Nedomāju, ka kāds no patērētājiem vispār pamanīja faktu, ka no vienotā elektrotīkla pēkšņi pazuda 1000 MW elektroenerģijas, kas tobrīd plūda no Somijas uz Igauniju, – tas ir apmēram tas pats kā pēkšņa abu Rīgas TEC atslēgšanās no tīkla, arī tās nodrošina gandrīz 1000 MW jaudu. No Somijas plūstošie 1000 MW bija apmēram 20% no jaudas, ko tobrīd patērēja kopējais Baltijas elektrotīkls, bet elektrosistēma spēja uz to savlaicīgi reaģēt, atjaunot vajadzīgo jaudu sistēmā, un patērētāji to nepamanīja."

Runājot par elektroapgādes drošību, R. Irklis atzīst, ka Baltijas reģions joprojām ir atkarīgs no elektroenerģijas importa, tādēļ valstu starpsavienojumi ir ļoti būtiski. "Agrāk Baltiju ar Krieviju savienoja deviņi starpsavienojumi, tagad tos aizstājuši divi savienojumi ar Somiju un viens ar Poliju. Var piekrist, viņš saka, ka energoapgādes drošībai būtu nepieciešami papildu savienojumi, un tādi arī tiek plānoti – paredzēts otrs Lietuvas un Polijas savienojums, trešais Igaunijas un Somijas starpsavienojums, notiek sarunas un pētījumi arī par papildu starpsavienojuma izbūvi ar Zviedriju. Taču jāatceras, ka agrāko deviņu savienojumu darbība bija atkarīga no kaimiņvalsts politiskajiem lēmumiem, kas arī bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ tika nolemts atslēgties no BRELL tīkla. Turklāt, ja salīdzina ar citām vietām Eiropā, pat tagad Baltija ar esošajiem starpsavienojumiem ir priekšā daudziem citiem. Piemēram, Ibērijas pussalā, kur pērn notika liela elektrosistēmas atslēgšanās, starpsavienojumi spēj nodrošināt tikai 4% no elektroenerģijas pīķa patēriņa, bet Baltijas valstīs tie jau šobrīd spēj nodrošināt 40% vai pat vairāk no pīķa patēriņa. "Mums šobrīd ir 1000 MW jaudas savienojumi ar Somiju, 700 MW ar Zviedriju un vēl 1000 MW ar Poliju. Ņemot vērā Baltijas valstu elektrosistēmas izmērus un patērētās jaudas, tie ir iespaidīgas jaudas savienojumi, un tie vēl turpina attīstīties," saka R. Irklis.

Irklis arī uzsver, ka pērnā gada nogalē uzstādītās AST elektroenerģijas akumulatoru sistēmas Rēzeknē un Tumē spējušas būtiski samazināt elektrotīkla balansēšanas izmaksas. "2025. gadā faktiskās balansēšanas izmaksas bija 40 miljoni eiro, bet 2026. gadā mēs prognozējam to samazināšanos uz pusi – līdz 20 milj. eiro."

Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš: "Gads pēc atslēgšanās no BRELL bijis veiksmīgs, tomēr iezīmējis arī nākotnē risināmas problēmas – nepieciešami papildu starpsavienojumi, papildu ģenerējošās jaudas un zemākas tīkla balansēšanas izmaksas."

Foto: Timurs Subhankulovs / Latvijas Mediji

Iezīmējušās arī problēmas

Savukārt Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš, piekrītot, ka gads aizvadīts veiksmīgi, tomēr domā, ka iezīmējusies arī virkne problēmu, kas būs jārisina. "Problēmas ir trīs – starpsavienojumu jauda, ģenerējošo jaudu trūkums un balansēšanas izmaksas. Par starpsavienojumiem runājot – Baltijas valstis ir atkarīgas no elektroenerģijas importa, un šis gads ir parādījis, ka daļa no jūrā esošajiem starpsavienojumiem var tikt pēkšņi bojāti vai atslēgties tehnisku iemeslu dēļ. Līdz šim mēs esam spējuši tikt ar to galā, bet, teorētiski spriežot, 

ja šādi pārrāvumi notiktu uzreiz abiem "Estlink" kabeļiem vienlaikus un tas notiktu periodā, kad, piemēram, Daugavā ir maz ūdens un vienlaikus arī saules un vēja parki laika apstākļu dēļ nespēj pietiekami daudz saražot, varētu rasties problēmas. 

Otra problēma, kas cieši saistīta ar starpsavienojumu stabilitāti un kuru pagājušais gads atsedzis, ir elektroenerģiju ģenerējošo jaudu trūkums Baltijā. Nevar gan teikt, ka par to nebija zināms jau agrāk, taču pagājušais gads problēmu ir saasinājis. Mēs esam elektroenerģiju importējošas valstis, un kopumā pērn Baltijas valstis pašas spēja saražot tikai 72,3% vajadzīgās enerģijas, pārējais tika importēts. Latvijas spējas saražot vajadzīgo elektrību ir visaugstākās – pērn mēs paši saražojām 80,5% vajadzīgās elektroenerģijas, Lietuvā šis rādītājs bija 76,8%, bet Igaunijā – 58,3%, taču jāatceras, ka mūsu elektrotīkli ir savienoti, mēs nedarbojamies autonomi. Vienkārši un skaidri – mums trūkst pašiem savu ģenerējošo jaudu! Visbeidzot, pērn vismaz vairākus mēnešus gada vidū un rudens sākumā Latvijā bija vienas no augstākajām elektrotīkla balansēšanas izmaksām Eiropā. Nevar gan noliegt, ka pēc AST akumulatoru sistēmu darbības sākuma oktobra beigās cenas krasi samazinājās, un jācer, ka tur arī paliks," saka A. Bāliņš.

Mīts par Latvijas pašapgādi

Sociālajos tīklos un jo īpaši grupās, kas noskaņotas negatīvi pret vēja parku veidošanu Latvijā, samērā izplatīts ir apgalvojums, ka Latvija pilnībā spēj sevi apgādāt ar elektroenerģiju, tādēļ vēja parki neesot vajadzīgi. Ja skatāmies uz reālajiem elektrības tirgus datiem, šis apgalvojums ir patiess tikai vienu vai dažus mēnešus gadā, toties visos pārējos mēnešos ir nepatiess.

Lai to izprastu, jāzina daži skaitļi un jēdzieni. Jēdziens "bāzes jauda" apzīmē elektroenerģijas patēriņu, kuru Latvija patērē vienmēr un visos apstākļos – gan naktīs, gan svētdienās un svētku dienās. Latvijā bāzes jaudu mēra katru gadu Jāņu dienas rītā 5.00 – tiek uzskatīts, ka tieši tad elektroenerģijas patēriņš valstī ir viszemākais –, un nepieciešamā bāzes jauda Latvijā noapaļotos skaitļos ir 500 MW. Otrs jēdziens ir "pīķa jauda", kas apzīmē Latvijas elektroenerģijas jaudas vajadzības maksimālā patēriņa brīžos, un pēdējās ziemās, kad elektroenerģijas patēriņš ir vislielākais, tā ir svārstījusies 1200–1400 MW robežās. Visos pārējos brīžos nepieciešamās jaudas svārstās starp šiem diviem skaitļiem.

Šobrīd uzstādītās elektroenerģiju ģenerējošās jaudas Latvijā ir 1573 MW visās trijās Daugavas hidroelektrostacijās, 976 MW abās Rīgas TEC, 1200–1500 MW saules stacijās un 137 MW sauszemes vēja stacijās. It kā šķiet, ka ar to vajadzētu pietikt, taču jāņem vērā, ka uzstādītās jaudas un praktiskā spēja ražot elektroenerģiju atjaunojamo resursu enerģētikā ir atkarīgas no laika apstākļiem un teiktais attiecas arī uz hidroelektrostacijām. Turklāt saules un vēja staciju gadījumā bieži vien nesakrīt arī stundas, kad šīs stacijas spēj ražot, ar stundām, kad valstī ir lielākais pieprasījums pēc elektroenerģijas. Šo problēmu nākotnē risinās plaša akumulatoru sistēmu uzstādīšana, taču tā sper vēl tikai pirmos soļus. Stabili ražot elektroenerģiju tad, kad vajag, šobrīd spēj tikai ar dabasgāzi darbināmās TEC, taču tām ir cita problēma – to ražotā elektroenerģija jau vairākus gadus pieder pie vismaz vidēji dārgas, nevis lētas elektroenerģijas, ar tendenci nākotnē kļūt par dārgu elektroenerģiju, to galvenokārt nosaka nepieciešamība pirkt oglekļa kvotas. Šobrīd lētākie elektroenerģijas ieguves veidi visā to dzīves cikla laikā (ieskaitot būvi, ekspluatāciju, degvielas un darbaspēka izmaksas, nojaukšanu un utilizāciju pēc ekspluatācijas beigām) saskaņā ar ASV Enerģijas administrācijas un Vācijas Fraunhofera institūta datiem ir saules stacijas, sauszemes vēja parki un jūras vēja parki, bet dārgākie – jaunas atomelektrostacijas un ar oglēm darbināmās TEC.

Vēl viens faktors, kas jāņem vērā, ir tas, ka Latvija ir savienota tīklā ar Lietuvu un Igauniju un tās spēj sevi apgādāt ar elektroenerģiju vēl mazākā mērā nekā Latvija. Latvija pērn saražoja 80,5% vajadzīgās elektroenerģijas, Lietuva – 76,8%, Igaunija – 58,3%. Jāņem vērā arī tas, ka visas Eiropas valstis prognozē elektrības pieprasījuma pieaugumu līdz 2050. gadam – sākot no 50 līdz 300%. Tas galvenokārt saistīts ar plašāku elektrības izmantošanu ēku apsildē ar siltumsūkņu palīdzību, plašu elektroauto izplatību ne tikai privātā, bet arī sabiedriskā un kravas transporta jomās, kā arī citu veidu transporta elektrifikāciju, rūpniecības elektrifikāciju un jaunu ražošanas jomu attīstību, kas patērē lielu elektrības daudzumu, piemēram, datu centru attīstību, kas nepieciešami mākslīgā intelekta sistēmu darbībai.

2025. gadā Latvijā saražotais elektroenerģijas daudzums pilnībā sedza valsts vajadzības un vēl nedaudz palika pāri eksportam vienu mēnesi gadā – februārī.

Pārējos 11 mēnešus Latvijai nepietika pašu saražotās elektroenerģijas, un tā tika importēta. Ierastie pavasara pali pērn izpalika mazā sniega daudzuma dēļ, un tādēļ izpalika arī ierastais milzīgais saražotās elektroenerģijas daudzums aprīlī un par 8% samazinājās HES saražotais elektroenerģijas daudzums gada mērogā. Lai gan HES kaskāde pērn saražoja vairāk par pusi (51%) no kopējā tīklā nodotā elektroenerģijas daudzuma, šī proporcija katru gadu samazinās. Vēja enerģētika pērn samazināja saražoto elektroenerģijas daudzumu par 27%, jo vējš Latvijā pūta slinki, biogāzes stacijas – par 24%. Vienīgais elektroenerģijas ražošanas veids, kas pērn spēja kāpināt saražotā apjomu, bija saules enerģija, kas pērn saražoja jau 11,7% no visas Latvijas elektroenerģijas, kļūstot par trešo lielāko elektrības ražošanas avotu aiz HES un dabasgāzes TEC. Kopumā Latvijā elektrības ražošanas apmērs pērn samazinājās par 2%, bet patēriņš pieauga par 3%. Secinājums – gan Latvijā, gan arī Baltijas valstīs kopumā elektroenerģijas ražošana netiek līdzi patēriņam, tādēļ turpināsies saules un vēja elektrostaciju būvniecība, kā arī akumulatoru sistēmu uzstādīšana, kas labāk ļauj izmantot saules un vēja enerģiju.

Dati: AST, Latvijas Avīze.

Sava enerģija

Foto: Latvijas Mediji

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".