Bartaševics atstādināts no Rēzeknes mēra amata

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV) nolēmis atstādināt no amata pienākumu pildīšanas Rēzeknes domes priekšsēdētāju Aleksandru Bartaševiču ("Kopā Latvijai"/LPV), jo viņam nav izsniegta pielaide valsts noslēpumam.

Kā informēja ministra padomniece Sabīne Spurķe, šāds lēmums pieņemts tieši pielaides neesamības dēļ. Par atstādināšanas sākuma brīdi tiks uzskatīta diena, kad rīkojums tiks publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis"; pašlaik tas vēl nav publicēts.

Ministrs rīkojumā norādījis, ka atstādināšana nav sods vai galīgs lēmums par amata zaudēšanu. Ja atteikums izsniegt pielaidi pēc pārsūdzēšanas tiks atcelts un speciālā atļauja piešķirta, Bartaševičs varēs atgriezties amatā. Ja pielaide netiks saņemta, viņam būs jāatstāj amats, jo netiks izpildītas likumā noteiktās prasības.

Čudars skaidro, ka šāda

atstādināšana paredzēta, lai nodrošinātu pašvaldības nepārtrauktu un tiesisku darbību,

nepieļautu situāciju, kad amatpersona ieņem amatu, bet nevar pilnvērtīgi pildīt pienākumus, kā arī lai aizsargātu valsts drošības intereses līdz galīgajam lēmumam par pielaidi.

Rīkojumam pievienots arī Bartaševiča paskaidrojums, kurā viņš uzsver, ka nav pārkāpis ārējos normatīvos aktus. Viņš norādījis, ka Valsts drošības dienesta lēmumu par pielaides atteikumu apstrīdēs ģenerālprokuroram un nepieciešamības gadījumā vērsīsies Administratīvajā apgabaltiesā.

Par to, ka mēram nav piešķirta pielaide, kļuva zināms 2. februārī. Likums paredz, ka šādu lēmumu 14 dienu laikā var apstrīdēt ģenerālprokuroram, bet pēc tam — pārsūdzēt tiesā. Bartaševičs uzskata, ka ministram būtu jāpamato atstādināšanas samērīgums un ka normatīvie akti tieši neparedz aizliegumu pildīt mēra pienākumus bez šādas atļaujas.

Viņš arī paudis viedokli, ka pielaides nepiešķiršanu nedrīkst izmantot politiskos nolūkos un ka domes priekšsēdētāja amats nav tieši saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu. Politiķis norāda, ka ilgstošajā darba laikā mēra amatā viņam nav bijuši pienākumi, kuriem šāda atļauja būtu vajadzīga, un uzskata, ka gala lēmums par pielaidi vēl nav pieņemts.

Izvērtējot paskaidrojumu, ministrs secinājis, ka Bartaševičs nav gatavs atkāpties no amata. Čudara ieskatā sniegtie argumenti nav pietiekams pamats, lai ļautu turpināt pildīt pienākumus bez pielaides. Viņš arī uzsver, ka lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību, jo valsts drošības intereses ir prioritāras.

Ministrs norāda, ka bez spēkā esošas pielaides var rasties situācijas, īpaši krīžu vai civilās aizsardzības gadījumos, kad domes priekšsēdētājs nevar pilnvērtīgi veikt savus pienākumus.

Ar Bartaševiču aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sazināties. Piektdien paredzēta Rēzeknes domes sēde ar 23 darba kārtības jautājumiem, no kuriem neviens nav tieši saistīts ar mēra amatu.

Jau iepriekš ministrs bija aicinājis Bartaševiču atkāpties, taču viņš turpināja vadīt domi un noteiktajā termiņā iesniedza paskaidrojumu. Domes sēdē viņš atteicās skaidrot savu neatkāpšanos, norādot, ka tas nav darba kārtības jautājums, bet sociālajos tīklos pauda, ka amatu neatstās.

Likums paredz vairākus iemeslus pielaides atteikumam, tostarp šaubas par personas uzticamību, noteiktas veselības vai atkarību problēmas, kā arī saistību ar ārvalstu drošības dienestiem.

Bartaševičs ir apsūdzēts krimināllietā par ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu un par būtisku ziņu nenorādīšanu amatpersonas deklarācijās par ārvalstīs iegādātiem īpašumiem un ienākumiem. Šo lietu Vidzemes rajona tiesa Gulbenē plāno turpināt skatīt martā.