Arvien vairāk jauniešu Latvijā uzņemas hipotekārās kredītsaistības

Latvijā būtiski pieaugusi interese par mājokļu un uzņēmējdarbības kredītiem, turklāt aizvien biežāk aizņemas arī jaunieši. Tomēr Latvijas Banka norāda, ka kreditēšanu joprojām kavē augstās procentu likmes un stingrās nodrošinājuma prasības. Tikmēr 47% Latvijas uzņēmēju neplāno jaunas investīcijas, vēsta 360TV Ziņas.

Banka atsaka kredītu – ar to, iespējams, saskārušies daudzi. Taču šogad kreditēšanas apjomi aug. Jaunus rekordus sasniedz arī mājokļu aizdevumi.

“Pozitīvas tendences ir jauno projektu ziņā, kas varbūt šobrīd vēl ir būvniecības procesā vai tik tikko pabeigti,” norāda “Swedbank” Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītāja Latvijā Marika Toma.

Hipotekāros kredītus biežāk saņem arī jaunieši vecumā līdz 25 gadiem.

“Viņu potenciāls noteikti ir aizņemties vairāk, bet pie pirmā aizdevuma ir piesardzība. Lielākā daļa kredītņēmēju neaizņemas maksimumu,” skaidro Toma.

Turklāt bankas prasības klientu maksātspējas izvērtēšanai kļuvušas pat nedaudz stingrākas, taču augot kredītņēmēju ienākumi.

“Klienti ir apzinājušies savas iespējas, kļuvuši drošāki un vēlas dzīvot jaunākos īpašumos. Nav nekādu signālu, ka mēs būtu palikuši devīgāki,” saka  “Swedbank” Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītāja Latvijā Marika Toma.

Tieši jauniem un energoefektīviem mājokļiem tiek piedāvātas izdevīgākas likmes. Arī uzņēmumiem kredītus piešķir biežāk. 

“Kreditēšanas apjomi aug un diezgan rekordlielumos, ja salīdzinām pēdējos trīs gadus,” bilst Mārtiņš Bočkāns, “Citadele” Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs.

Vienlaikus, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, Latvijas uzņēmēji investīcijas plāno piesardzīgi.

“Šeit ir satraucošs fakts, kur 47% no Latvijas uzņēmējiem norādīja, ka neplāno veikt investīcijas. Tas noteikti nav labs signāls priekš Latvijas attīstības un uzņēmēju konkurētspējas,” saka Bočkāns.  

Varētu šķist, ka investīcijas kavē augstās procentlikmes un ģeopolitiskā situācija, taču šķēršļi esot citi.

“Augošās un svārstīgās energocenas. Tad arī birokrātija un regulējums, un trešajā vietā ir darbaspēka izmaksas un pieejamība kā tāda,” viņš norāda.  

Tāpat daudzi uzņēmumi plāno pārskatīt cenas, un to izjutīsim mēs visi. 

Arī Latvijas Banka norāda – bankas ir kļuvušas pretimnākošākas, taču, pretēji banku sacītajam, kredītu pieejamību joprojām ierobežo neizdevīgi nosacījumi.

“Piemēram, kredītu likmes ir krietni augstākas nekā eirozonā vidēji. Tāpat arī uzņēmumiem nodrošinājuma prasības no banku puses ir salīdzinoši augstas,” skaidro Matīss Mirošņikovs, Latvijas Bankas ekonomists.

Lai uzlabotu situāciju, eksperti iesaka kredītu refinansēšanu, kas ļauj vieglāk pārcelt kredītu uz citu banku un saņemt izdevīgākus nosacījumus.

“Tāpat arī stiprināt kapitāltirgu, kas ir viens no finansējuma avotiem. Tur mēs varētu redzēt plašāku valsts iesaisti un to uzņēmumu kotēšanu biržā,” atzīmē Mirošņikovs.

Ja konkurence starp bankām turpinās pieaugt un tās ieklausīsies arī Latvijas Bankas ieteikumos, kreditēšanas aktivitāte Latvijā varētu turpināt pieaugt.

VIDEO: