Patchy rain nearby 10.2 °C
P. 30.10
Nadīna, Ulla
SEKO MUMS
Reklāma
Mandula! Ar savu lēnumu izprovocēja rudens līdaku.
Mandula! Ar savu lēnumu izprovocēja rudens līdaku.
Foto: Arturs Zabors / Latvijas Mediji

Ir tāds maģisks moments rudens sezonā, kuru jūt gandrīz visi makšķernieki. Vasaras ieradumi ir tik ļoti iedzīvojušies roku kustībās, bet ūdens un apstākļi dabā ir mainījušies. No rītiem kļūst vēsāks, zivis kustas citādi, arī ķeršanas logi kļūst īsāki, un tā pārliecība un darbības, kas vēl pirms pāris nedēļām strādāja, pēkšņi vairs nedod rezultātu, kuru gaidi.

Reklāma

Mēs, makšķernieki, parasti uz to reaģējam ļoti cilvēcīgi – ja neķeras, tad vienkārši zivīm nav apetītes un atliek gaidīt nākamo copes sesiju. Tas var pārtapt arī lielākās aktivitātēs – mānekļu maiņa, biežāki pārmetieni, jāpieliek cita barība, jāiemet vēl pāris barotavu, jāmaina lokācija, kurā ķeram. Bet, jo vairāk rudenī ķeru, jo vairāk man rodas sajūta, ka aukstā ūdenī bieži jādomā citādi. Nevis vairāk, bet mazāk. Nevis agresīvāk, bet mierīgāk. Nevis barot, lai pabarotu, bet barot, lai zivij būtu interesanti piepeldēt. Nevis mānekli ātri izraut cauri pun­ktam, bet atstāt to zivij deguna priekšā iespējami ilgāk.

Vai jāizdabā badīgai zivij?

Protams, rudens iestāšanās dabā nenozīmē, ka rudenī zivis pēkšņi pārstāj ēst. Tieši otrādi, pirms ziemas tās var baroties ļoti aktīvi, jo ir laiks sagatavoties pasīvai dzīvošanai aukstā ūdenī un, ļoti iespējams, zem bieza ledus vāka. Bet ēšanas aktivitāte vairs nav tik paredzama kā siltā ūdenī. Daudz lielāka nozīme ir noķert konkrētu laiku, kad zivis ir nolēmušas ēst; svarīgāka kļūst vieta, konkrēts dziļums, ēsmas pasniegšanas veids. Vasarā aktīvs asaris ir gatavs skriet pakaļ visam, kas kustas, celties augšā no lieliem dziļumiem, lai paķertu vobleru, kurš tvičojas metra dziļumā, savukārt aukstā ūdenī viņš nostāsies pie grunts un tieši tur kustēsies, lai pieēstu pilnu vēderu. Arī baltā zivs kļūst piesardzīgāka. Brekša kungs joprojām grib izaugt, tāpēc ēd, bet daudz vieglāk ir nonākt situācijā, kad pats ar savu centību esi punktā sabēris rupjo frakciju, turklāt daudz vairāk, nekā zivs konkrētajā brīdī grib apēst.

Absolūta rudens smarža – ķiploks.

Pirms gada trīs dienas pēc kārtas devos karūsu medībās, kur pa vidu trāpījās arī breksis. Labākais rezultāts bija pēdējā dienā, kad biju nonācis līdz barībai un aromātam, kurš bija pavisam neitrāls, arī ūdenī raidītais daudzums it nemaz negāja kopā ar to, kas breksim garšo. Man šķiet, ka tieši šajā sezonas daļā makšķerniekam jāsāk vairāk skatīties nevis uz to, cik daudz viņš dara, bet uz to, cik precīzi tas tiek darīts.

Spiningā šī pāreja ir ļoti labi jūtama. Vasarā gribas ātrumu. Aktīvs džigs, agresīvāka mānekļa izspēle, daudz metienu, plašas teritorijas. Rudenī es arvien biežāk pieķeru sevi pie domas, ka galvenais vairs nav tas, kā ātrāk ķemmēt ūdeni, bet gan kā ilgāk noturēt mānekli vietā, kur zivis patiešām stāv. Ja zivju lokācija ir atrasta, tad atliek strādāt tajā vietā, jo der paturēt prātā to, ka zivis rudenī satuvinās – tās vācas bariņos. Varam to pavērst šādi: kur viena zivs ir noķerta, tur noteikti būs vēl. Vasarā līdakai šāda uzvedība ir netipiska, bet vēlākā rudenī nereti gadās, ka vairākas laba izmēra līdakas var noķert vienā punktā. Piebremzējam! Māneklim jākrīt lēnāk, spolei jāgriežas lēnāk, kāta spicītei jākustas lēnāk. Māneklis ilgāk jāatstāj darba zonā, un pēkšņi parādās copes. Dažreiz ar šo arī pietiks, lai mainītu necopi. Nebūs jāmeklē īstais krāsojums vai ik pēc diviem metieniem jāmaina māneklis.

Reklāma
Reklāma

Ieturēt pauzes

Siltākā ūdenī pēc mānekļa piesitiena gruntij roka pati grib turpināt. Džigs organiski prasa, lai pēc "tuk" uzreiz sākam darbības vai nu ar kāta spici, vai ar spoli. Divi spoles apgriezieni, atkal kritiens, atkal kustība. Bez pārtraukuma. Jāatzīst, ka aktivitāte man pašam simpatizē daudz vairāk. Tāds ir mans copes stils. Šoreiz ļaujam silikona māneklim palikt uz grunts divas, trīs, piecas sekundes. Īpaši, ja strādā ar mānekli, kuram pašam ir kustīgas kājiņas, aste vai mīksts korpuss. Zivs redz mānekli, tai nav jāskrien tam pakaļ,  dažreiz tieši tajā brīdī, kad pats jau domā, ka jātaisa nākamais rāviens, kāts saliecas.

Kur ķert rudens asari? Pērnavā!

Spiningošanā ir svarīgi piemeklēt arī lēnāku tehniku. Ļoti organiski rudenī iekļaujas dropšots. Man šī metode patīk visā sezonas garumā (tādēļ, ka jaudīgi var just copes momentu), bet aukstā ūdenī tās jēga kļūst vēl pamatotāka. Mānekli var atstāt vienā vietā ļoti ilgi. Svins stāv uz grunts, gumija nedaudz augstāk, un viss, kas no tevis vajadzīgs, ir minimāla kustība ar kāta spici, vēlams retāk, nekā tev gribētos. Bieži arī straume un auklas vibrācija izdara pietiekami daudz darba.

Tas pats attiecas uz mānekļu izmēru un spēli. Nav viena likuma, ka aukstā ūdenī obligāti jāliek mazs māneklis. Liels asaris vai zandarts mierīgi apēdīs lielu kumosu. Viņi barojas. Bet es daudz vairāk domātu par to, cik agresīvi konkrētais māneklis kustas ūdenī. Dažreiz mazāks un mierīgāks silikons strādās labāk. Citreiz, tieši pretēji, vajadzīgs lielāks kumoss, kas lēni kustas, un zivij nav jāpatērē daudz enerģijas, lai to paņemtu. Varētu teikt tā – auksts ūdens nebūt nenozīmē "mazs māneklis". Drīzāk prezentācijai jākļūst pārdomātākai.

Interesanti, ka līdzīgs princips strādā fīderī.

Rudenī barība nav domāta tam, lai zivi pabarotu, bet lai zivs atnāktu, apstātos un meklētu – barību es taisītu smalkāku, tumšāku un mazāk barojošu. Zeme ir ļoti labs palīgs, jo ļauj palielināt apjomu, nepalielinot barības vērtību. Tāpat es ieteiktu samazināt lielo frakciju. Mazāk graudu, mazāk rupju cepumu, mazāk visa cita, kas zivi ātri piepilda. Dzīvās piedevas arī tik daudz, lai būtu jūtama "garša", bet nebūtu daudz apēdamā. Barotavas izmērs man rudenī bieži kļūst mazāks. Ja esat aktīvs barotājs un nekādi nevarat pārtraukt regulārus pārmetienus, šo var apiet ar barotavas ietilpību – mazāka barotava nozīmē to, ka uz grunts tiks nogādāts mazāks daudzums barības. Tomēr jāatceras, ka jūsu labā strādā laiks, nogaidīšana. Lēnāk nenozīmē pasīvi.

Mazāks svars. Garāka pauze. Mazāka barotava. Mazāk dzīvo komponentu. Tieši tur slēpjas rudens copes skaistums.

Raksts tapis sadarbībā ar Zivju fondu

Raksts tapis sadarbībā ar Zivju fondu.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

Reklāma
Reklāma

Ir tāds maģisks moments rudens sezonā, kuru jūt gandrīz visi makšķernieki. Vasaras ieradumi ir tik ļoti iedzīvojušies roku kustībās, bet ūdens un apstākļi dabā ir mainījušies. No rītiem kļūst vēsāks, zivis kustas citādi, arī ķeršanas logi kļūst īsāki, un tā pārliecība un darbības, kas vēl pirms pāris nedēļām strādāja, pēkšņi vairs nedod rezultātu, kuru gaidi.

Reklāma

Mēs, makšķernieki, parasti uz to reaģējam ļoti cilvēcīgi – ja neķeras, tad vienkārši zivīm nav apetītes un atliek gaidīt nākamo copes sesiju. Tas var pārtapt arī lielākās aktivitātēs – mānekļu maiņa, biežāki pārmetieni, jāpieliek cita barība, jāiemet vēl pāris barotavu, jāmaina lokācija, kurā ķeram. Bet, jo vairāk rudenī ķeru, jo vairāk man rodas sajūta, ka aukstā ūdenī bieži jādomā citādi. Nevis vairāk, bet mazāk. Nevis agresīvāk, bet mierīgāk. Nevis barot, lai pabarotu, bet barot, lai zivij būtu interesanti piepeldēt. Nevis mānekli ātri izraut cauri pun­ktam, bet atstāt to zivij deguna priekšā iespējami ilgāk.

Vai jāizdabā badīgai zivij?

Protams, rudens iestāšanās dabā nenozīmē, ka rudenī zivis pēkšņi pārstāj ēst. Tieši otrādi, pirms ziemas tās var baroties ļoti aktīvi, jo ir laiks sagatavoties pasīvai dzīvošanai aukstā ūdenī un, ļoti iespējams, zem bieza ledus vāka. Bet ēšanas aktivitāte vairs nav tik paredzama kā siltā ūdenī. Daudz lielāka nozīme ir noķert konkrētu laiku, kad zivis ir nolēmušas ēst; svarīgāka kļūst vieta, konkrēts dziļums, ēsmas pasniegšanas veids. Vasarā aktīvs asaris ir gatavs skriet pakaļ visam, kas kustas, celties augšā no lieliem dziļumiem, lai paķertu vobleru, kurš tvičojas metra dziļumā, savukārt aukstā ūdenī viņš nostāsies pie grunts un tieši tur kustēsies, lai pieēstu pilnu vēderu. Arī baltā zivs kļūst piesardzīgāka. Brekša kungs joprojām grib izaugt, tāpēc ēd, bet daudz vieglāk ir nonākt situācijā, kad pats ar savu centību esi punktā sabēris rupjo frakciju, turklāt daudz vairāk, nekā zivs konkrētajā brīdī grib apēst.

Absolūta rudens smarža – ķiploks.

Pirms gada trīs dienas pēc kārtas devos karūsu medībās, kur pa vidu trāpījās arī breksis. Labākais rezultāts bija pēdējā dienā, kad biju nonācis līdz barībai un aromātam, kurš bija pavisam neitrāls, arī ūdenī raidītais daudzums it nemaz negāja kopā ar to, kas breksim garšo. Man šķiet, ka tieši šajā sezonas daļā makšķerniekam jāsāk vairāk skatīties nevis uz to, cik daudz viņš dara, bet uz to, cik precīzi tas tiek darīts.

Reklāma
Reklāma

Spiningā šī pāreja ir ļoti labi jūtama. Vasarā gribas ātrumu. Aktīvs džigs, agresīvāka mānekļa izspēle, daudz metienu, plašas teritorijas. Rudenī es arvien biežāk pieķeru sevi pie domas, ka galvenais vairs nav tas, kā ātrāk ķemmēt ūdeni, bet gan kā ilgāk noturēt mānekli vietā, kur zivis patiešām stāv. Ja zivju lokācija ir atrasta, tad atliek strādāt tajā vietā, jo der paturēt prātā to, ka zivis rudenī satuvinās – tās vācas bariņos. Varam to pavērst šādi: kur viena zivs ir noķerta, tur noteikti būs vēl. Vasarā līdakai šāda uzvedība ir netipiska, bet vēlākā rudenī nereti gadās, ka vairākas laba izmēra līdakas var noķert vienā punktā. Piebremzējam! Māneklim jākrīt lēnāk, spolei jāgriežas lēnāk, kāta spicītei jākustas lēnāk. Māneklis ilgāk jāatstāj darba zonā, un pēkšņi parādās copes. Dažreiz ar šo arī pietiks, lai mainītu necopi. Nebūs jāmeklē īstais krāsojums vai ik pēc diviem metieniem jāmaina māneklis.

Ieturēt pauzes

Siltākā ūdenī pēc mānekļa piesitiena gruntij roka pati grib turpināt. Džigs organiski prasa, lai pēc "tuk" uzreiz sākam darbības vai nu ar kāta spici, vai ar spoli. Divi spoles apgriezieni, atkal kritiens, atkal kustība. Bez pārtraukuma. Jāatzīst, ka aktivitāte man pašam simpatizē daudz vairāk. Tāds ir mans copes stils. Šoreiz ļaujam silikona māneklim palikt uz grunts divas, trīs, piecas sekundes. Īpaši, ja strādā ar mānekli, kuram pašam ir kustīgas kājiņas, aste vai mīksts korpuss. Zivs redz mānekli, tai nav jāskrien tam pakaļ,  dažreiz tieši tajā brīdī, kad pats jau domā, ka jātaisa nākamais rāviens, kāts saliecas.

Kur ķert rudens asari? Pērnavā!

Spiningošanā ir svarīgi piemeklēt arī lēnāku tehniku. Ļoti organiski rudenī iekļaujas dropšots. Man šī metode patīk visā sezonas garumā (tādēļ, ka jaudīgi var just copes momentu), bet aukstā ūdenī tās jēga kļūst vēl pamatotāka. Mānekli var atstāt vienā vietā ļoti ilgi. Svins stāv uz grunts, gumija nedaudz augstāk, un viss, kas no tevis vajadzīgs, ir minimāla kustība ar kāta spici, vēlams retāk, nekā tev gribētos. Bieži arī straume un auklas vibrācija izdara pietiekami daudz darba.

Tas pats attiecas uz mānekļu izmēru un spēli. Nav viena likuma, ka aukstā ūdenī obligāti jāliek mazs māneklis. Liels asaris vai zandarts mierīgi apēdīs lielu kumosu. Viņi barojas. Bet es daudz vairāk domātu par to, cik agresīvi konkrētais māneklis kustas ūdenī. Dažreiz mazāks un mierīgāks silikons strādās labāk. Citreiz, tieši pretēji, vajadzīgs lielāks kumoss, kas lēni kustas, un zivij nav jāpatērē daudz enerģijas, lai to paņemtu. Varētu teikt tā – auksts ūdens nebūt nenozīmē "mazs māneklis". Drīzāk prezentācijai jākļūst pārdomātākai.

Interesanti, ka līdzīgs princips strādā fīderī.

Rudenī barība nav domāta tam, lai zivi pabarotu, bet lai zivs atnāktu, apstātos un meklētu – barību es taisītu smalkāku, tumšāku un mazāk barojošu. Zeme ir ļoti labs palīgs, jo ļauj palielināt apjomu, nepalielinot barības vērtību. Tāpat es ieteiktu samazināt lielo frakciju. Mazāk graudu, mazāk rupju cepumu, mazāk visa cita, kas zivi ātri piepilda. Dzīvās piedevas arī tik daudz, lai būtu jūtama "garša", bet nebūtu daudz apēdamā. Barotavas izmērs man rudenī bieži kļūst mazāks. Ja esat aktīvs barotājs un nekādi nevarat pārtraukt regulārus pārmetienus, šo var apiet ar barotavas ietilpību – mazāka barotava nozīmē to, ka uz grunts tiks nogādāts mazāks daudzums barības. Tomēr jāatceras, ka jūsu labā strādā laiks, nogaidīšana. Lēnāk nenozīmē pasīvi.

Mazāks svars. Garāka pauze. Mazāka barotava. Mazāk dzīvo komponentu. Tieši tur slēpjas rudens copes skaistums.

Raksts tapis sadarbībā ar Zivju fondu

Raksts tapis sadarbībā ar Zivju fondu.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma