NASA paziņojusi, ka Rietumāfrikā, Sahāras tuksnesī, 2022. gadā atrastais rožainas nokrāsas meteorīts ir 4,1 miljards gadu vecs un nācis Sarkanās planētas – Marsa. Tas ir viens no senākajiem šīs planētas gabaliņiem, kas nokļuvis uz Zemes.
Apmēram 800 gramu smagais meteorīts tika atrasts Mali, sāls līdzenumā, kam par godu arī nosaukts – “Teghaza 001”. NASA zinātnieki secinājuši, ka tas ir viens no aptuveni 435 zināmajiem meteorītiem, kas nākuši no Marsa. To, ka meteorīti ir bijuši šīs planētas daļa, var apstiprināt, salīdzinot to sastāvu ar paraugiem un datiem, ko savākušas NASA Marsa misijas.
Tas sniedz retu ieskatu planētas garozā un tās veidošanās procesā, norāda NASA. “Tikai tad, kad sākām to rūpīgi pētīt, mēs sapratām, ka šis meteorīts ir patiesi unikāls,” teic vadošais pētnieks Jangs Liu no NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas Dienvidkalifornijā. “Viens no raksta recenzentiem to nosauca par Marsa Rozetas akmeni.” Tas līdz Zemei nonācis no vietas, kur izpētes roboti vēl nav bijuši.
Iepriekšējie senie Marsa meteorīti sniedza šaurāku ieskatu planētas vēsturē. “Teghaza 001” parāda, kā Marsa garoza veidojās no atdziestošas magmas un pēc tam mainījās ūdens ietekmē uz planētas virsmas.
Meteorīts sastāv no unikāla vulkānisko minerālu maisījuma, tostarp cirkona kristāliem, kas atbilst paraugiem, kurus NASA orbitālā zonde Mars Reconnaissance Orbiter novēroja planētas dienvidu augstienēs.
Kalifornijas Tehnoloģiju institūta ģeoķīmijas profesors Frānsiss Tisots palīdzēja pētniekiem izmantot novatorisku vecuma noteikšanas metodi, kurā tika pētīts meteorīta gabaliņš, mazāks par nagu, analizējot atsevišķus minerālu graudus. Secināts, ka iezi pirms aptuveni 4,1 miljarda gadu bija izmainījis Marsa ūdens, bet pati klints varēja izveidoties vēl agrāk.
Marsa meteorīti uz Zemes nonāca spēcīgu asteroīdu vai komētu triecienu rezultātā, kas izsita gabalus no Marsa virsmas projām kosmosā. Marsa gravitācija ir aptuveni trīs reizes vājāka nekā Zemei. Lai atlūza aizlidotu kosmosā, tai jāsasniedz Marsa otrā kosmiskā ātruma robeža – aptuveni pieci kilometri sekundē.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
NASA paziņojusi, ka Rietumāfrikā, Sahāras tuksnesī, 2022. gadā atrastais rožainas nokrāsas meteorīts ir 4,1 miljards gadu vecs un nācis Sarkanās planētas – Marsa. Tas ir viens no senākajiem šīs planētas gabaliņiem, kas nokļuvis uz Zemes.
Apmēram 800 gramu smagais meteorīts tika atrasts Mali, sāls līdzenumā, kam par godu arī nosaukts – “Teghaza 001”. NASA zinātnieki secinājuši, ka tas ir viens no aptuveni 435 zināmajiem meteorītiem, kas nākuši no Marsa. To, ka meteorīti ir bijuši šīs planētas daļa, var apstiprināt, salīdzinot to sastāvu ar paraugiem un datiem, ko savākušas NASA Marsa misijas.
Tas sniedz retu ieskatu planētas garozā un tās veidošanās procesā, norāda NASA. “Tikai tad, kad sākām to rūpīgi pētīt, mēs sapratām, ka šis meteorīts ir patiesi unikāls,” teic vadošais pētnieks Jangs Liu no NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas Dienvidkalifornijā. “Viens no raksta recenzentiem to nosauca par Marsa Rozetas akmeni.” Tas līdz Zemei nonācis no vietas, kur izpētes roboti vēl nav bijuši.
Iepriekšējie senie Marsa meteorīti sniedza šaurāku ieskatu planētas vēsturē. “Teghaza 001” parāda, kā Marsa garoza veidojās no atdziestošas magmas un pēc tam mainījās ūdens ietekmē uz planētas virsmas.
Meteorīts sastāv no unikāla vulkānisko minerālu maisījuma, tostarp cirkona kristāliem, kas atbilst paraugiem, kurus NASA orbitālā zonde Mars Reconnaissance Orbiter novēroja planētas dienvidu augstienēs.
Kalifornijas Tehnoloģiju institūta ģeoķīmijas profesors Frānsiss Tisots palīdzēja pētniekiem izmantot novatorisku vecuma noteikšanas metodi, kurā tika pētīts meteorīta gabaliņš, mazāks par nagu, analizējot atsevišķus minerālu graudus. Secināts, ka iezi pirms aptuveni 4,1 miljarda gadu bija izmainījis Marsa ūdens, bet pati klints varēja izveidoties vēl agrāk.
Marsa meteorīti uz Zemes nonāca spēcīgu asteroīdu vai komētu triecienu rezultātā, kas izsita gabalus no Marsa virsmas projām kosmosā. Marsa gravitācija ir aptuveni trīs reizes vājāka nekā Zemei. Lai atlūza aizlidotu kosmosā, tai jāsasniedz Marsa otrā kosmiskā ātruma robeža – aptuveni pieci kilometri sekundē.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
4.2 °C







































































































































































































































































