Mūsu skolas puiku un meiteņu pretenzijas pret izglītības sistēmu daudzkur sakrīt ar franču bērnu iebildumiem un prasībām. Parīzē, Marseļā, Lionā un citās Francijas pilsētās enfanti, nevarēdami samierināties ar naftalīna saēsto skološanas kārtību, iet plašos ielu gājienos, pieprasot jaunus skolotājus veco ēzeļu vietā – iedomājieties, netetovēta audzinātāja bez mākslīgām skropstām, bez pielīmētiem nagiem, bez uztjūnētām lūpām, kura neko nesaprot no īstās dzīves, tev caurām dienām lasa morāli un grib iedīdīt nezināmos, grūti apgūstamos priekšmetos ķīmijā vai Napoleona laiku vēsturē! Kāpēc nevarētu piesaistīt novatoriskus pedagogus un atsvaidzināt programmu, piemēram, pie šika čalīša mūziķenē mācīties repot un hiphopot? Francija bija starp pirmajām zemēm, kur stundu laikā liedza mobilos telefonus un droši vien neļauj zināšanu krāšanā saukt talkā mākslīgo intelektu. Skolēnus nogurdina borēšana stundās un uzkrauto mājas darbu slogs, kas padara mācības par mocībām. Augošam organismam bijis grūti nosēdēt skolas sola šaurībā XIX gadusimteņa ēkā zem tekošiem griestiem, kur nolupušās sienas brēktin brēc pēc finansējuma remontam. Atejās nolauzti podi – kad atjaunos? Pedagogi nav dzirdējuši par globālo sasilšanu un savā neprātā spiež uzturēties nevēdināmās klašu telpās, kad ārā ir +40 grādi! To lai gauži iegaumē tie, kas sadomājušies īsināt vasaras brīvlaiku Latvijā. Ierobežojumu pat par vienu brīvdienu nepacietīs ne zubrītāja ģimnāziste, ne pirmziemnieks, mūsu cālēni cels kājās protestam klasesbiedrus, noslaucīs Izglītības ministriju no zemes virsas!