"Latvijas Avīzes" ekskluzīva intervija Varšavā ar Latvijas Republikas ārkārtējo pilnvaroto vēstnieku Polijas Republikā Juri Poikānu.

Vēstnieka kungs, Latvijā šobrīd daudz dzirdam par poļu zemnieku protestiem uz Ukrainas robežas, ceļu blokādēm un citām mums neizprotamām lietām. Kas īsti notiek?

J. Poikāns: Es vērtēju tā – kopējā bilde ir ļoti krāsaina. Viennozīmīgi, ka Polija bija un ir viena no lielākajām Ukrainas atbalstītājām. Par to šaubu nav. Kad Ukrainā atsākās karš – nu jau pirms diviem gadiem un diviem mēnešiem –, tā laika Polijas valdība ukraiņiem nekavējoties atvēra visus savas teritorijas vārtus un durvis. Ukraiņu bēgļiem palīdzēja iekārtoties darbā, bērniem bērnudārzos un skolās, piešķīra pabalstus un sociālos maksājumus.

Vienlaikus līdzīgi procesi notika arī tautsaimniecībā – Polija atvēra savus noieta tirgus. Rezultātā Polijā un visā Eiropas Savienībā no Ukrainas faktiski nekontrolēti sāka ieplūst arī lauksaimniecības produkcija.

Mēs tagad dzīvojam tādā pasaulē, kur viss notiek ļoti strauji. Paiet kāds laiks, un kāda notikuma aktualitāte lēnām noplok, paiet tā kā ēnā. Līdzīgs process šeit Polijā cilvēku uztverē tagad ir noticis ar karu un dramatisko situāciju Ukrainā. 

Rit jau trešais kara gads, un, ja paskatāmies no vidusmēra poļu iedzīvotāja viedokļa – sākumā bija neticams pārsteigums, uzbudinājums, arī bailes, jo krievu raķetes jau pirmajās kara dienās krita arī pie Polijas austrumu robežām. 

Tam sekoja apbrīns un nedalīts atbalsts ukraiņu varonībai, ielas bija pilnas ar Ukrainas karogiem. Tagad, ja pastaigājamies pa Varšavu, ukraiņu karogu ir krietni vien mazāk.