2.1 °C
20. janvārī plkst. 18.00 Ķīpsalas hallē notiks vērienīgs latviešu skatuviskās dejas koncerts "Soļi rakstos", kas pulcēs 15 labākos deju kolektīvus no Rīgas, Valmieras, Siguldas, Jelgavas un Carnikavas.
Pēc vasarā izdejotajiem XVII Deju svētkiem, kas prasīja ilgu gatavošanos, un aktīvas darba sezonas, janvāris ir laiks, kad nu deju kolektīvi no sirds var izdejot sev mīļas un tuvas dejas.
Koncertā būs skatāmas gan nesen tapušas Jāņa Ērgļa, Dagmāras Bārbales un Dāvja Ērgļa dejas, gan skatuviskās tautas dejas dižgaru Ulda Žagatas un Alfrēda Spuras horeogrāfijas. Līdzās tām koncertā ir iekļautas arī horeogrāfijas no Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku repertuāra, parādot deju kolektīvu augsto sniegumu.
Kāpēc "Soļi rakstos"? Ar deju mēs stāstām stāstus – ar rakstiem tie sākas, ar rakstiem mēs tās veidojam, ar soļiem izrakstām un deju izdejojam.
Raksti ir mūsu latviskās dzīvesziņas simbols, un mēs to izpaužam dejā!
Koncerts vienkopus pulcēs Tautas deju ansambļa “Teiksma” draugus, kuru vidū pārsvarā ir XVII Deju svētku fināla konkursa laureāti un lielās balvas ieguvēji gan jauniešu, gan vidējās paaudzes grupās. Koncertā piedalīsies jauniešu kolektīvi, Tautas deju ansambļi “Teiksma”, “Vektors”, “Dancis”, “Līgo”, “Lielupe”, “Ačkups”, jauniešu deju kolektīvi “Imanta”, “Vizbulīte” un vidējās paaudzes kolektīvi “Teiksma”, “DeTeiksma”, “Vektors”, “Dancis”, “Mūsu Lielupe”, “Gauja” un “Arnika”.
Koncerta mākslinieciskais vadītājs – Jānis Ērglis. Koncerta producents – "BT 1 Music".
Koncerta norises vieta: Ķīpsalas halle (Ķīpsalas iela 8, Rīga)
Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs visā Latvijā un internetā www.bilesuparadize.lv. Biļešu cena no 12 EUR līdz 20 EUR. Informācija par biļešu rezervēšanu pa e-pastu: soli.rakstos@gmail.com. Ieeja stundu pirms koncerta.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
