21 °C
2023. gads kultūrā bijis daudzšķautņains un daudzbalsīgs. Protams, visnozīmīgākie un vienojošākie bija tradīcijas 150 gadiem veltītie Dziesmu un deju svētki, tomēr arī daudzi citi kultūras notikumi aicināja runāt, ieklausīties un pārdomāt.
Nesen uzzinājām, ka Rīgas Filharmonijas metu konkursā uzvarējusi pašmāju komanda – personu apvienība SIA "Mark arhitekti", SIA "Mailītis A.I.I.M." un SIA "Labie koki". Drosmīgā jaunās aktrises Marijas Luīzes Meļķes runa izkustināja sastingumu daudzos, arī tajos, kuri līdz šim par latviešu kino apbalvojumiem īpaši nebija interesējušies. Savukārt Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra iestudējums "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos" ir kas vairāk par teātra izrādi, liekas, tas spēj uzrunāt un stāsta par vēsturi arī tiem, kuri līdz šim dzīvojuši citā tās naratīvā. Gads ir nesis ilgi gaidītus starptautiska mēroga sasniegumus – Kuldīga pēc vairāk nekā 20 gadu darba iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, un Tukums kļuvis par UNESCO Literatūras pilsētu.
Lūk, "Kultūrzīmju" ieskatā spilgtākās šā laika zīmes.
GADA NOTIKUMS
Dziesmu svētki: vienotības un pašapziņas apliecinājums
Pirms 150 gadiem, 1873. gada 26. jūnijā, Rīgā sākās pirmie Vispārējie latviešu dziesmu svētki, kas ilga trīs dienas un deva milzu ieguldījumu ne tikai latviešu mūzikas kultūras, bet arī topošās nācijas vienotības un pašapziņas veidošanā. Toreiz laikraksts "Baltijas Vēstnesis" rakstīja, ka "Šīs dienas paliks ar neizdzēšamiem burtiem ierakstītas latviešu sirdīs. Latviešu vēstures grāmatas par tām vēstīs nākamām audzēm." Šovasar, svinot 2023. gada lielnotikumu, XXVII Vispārējos latviešu dziesmu un XVII deju svētkus, aizmirsās aizvadīto gadu grūtības koru un deju kolektīvu dalībnieku meklējumos, ieilgušie nepietiekamie finansiālie resursi. Aizmirsās koru diriģentu un deju kopu vadītāju nepietiekamais atalgojums, ļoti iekavētā biļešu tirdzniecība, kovidlaika nedrošība… Svētkos piedalījās arī 88 diasporas kolektīvi no 22 valstīm.
Svētki izdevās, jaunā Mežaparka estrāde "Sidraba birzs" skanēja daudzbalsībā, un deju soļos dimdēja arī līdz galam nepabeigtais "Daugavas" stadions.
Latvijas Dziesmu un deju svētki tika plaši apbrīnoti arī citviet pasaulē, pieminot arī lielkoncertā "Tīrums. Dziesmas ceļš" kopkora dziedāto Ukrainas himnu. Rīgā mudžēt mudžēja dalībnieki un skatītāji, teju visos parkos notika koncerti un izstādes, bijām lepni par savas tautas balsi un soli.
LAIKA NOSPIEDUMS
Ukraiņu mākslinieku devums
Joprojām nav beidzies karš Ukrainā, joprojām pie Latvijas valsts, pašvaldību un iedzīvotāju namiem plīvo Ukrainas karogi. To ukraiņu kultūras mākslinieku devums, kuri patvērumu guvuši mūsu valstī, Latvijas kultūrtelpā jūtams arvien plašāk. Minēsim tikai dažus piemērus – jau gadu uz dažādām Latvijas skatuvēm izskan "Dirty Deal Teatro" teātrī iestudētais bijušās Harkivas režisores Sofijas Meļņikovas bēgļu gaitu stāsts "Drāmas karaliene" ("Drama Queen"). Kopš pavasara "Willa" teātrī aizsākās režisora Vara Piņķa iestudējums "Ukraiņu stāsti. Svitlana", kura pamatā ir ukrainietes Svitlanas Kudriavskas dzīvesstāsts. Glābjoties no kara Ukrainā, Svitlana kopā ar meitu kopš aizvadītā gada marta dzīvo Latvijā, viņas dzīvesbiedrs, aizstāvot dzimteni, gājis bojā. Izrādē Svitlana aktieru vietā savu stāstu izstāsta pati. Kultūrtelpā savu stāstu stāsta arī ukraiņi no Ukrainas, jūnijā Ļvivas mākslinieku grupa "TIGOIS project" ārtelpā pie Nacionālās bibliotēkas un tās oranžērijā, kā arī Latvijas Mākslinieku savienības galerijā izstādīja savu darbu kolekciju "Mēs uzvarēsim!", ko veidoja aptuveni 60 laikmetīgās mākslas darbu, tostarp skulptūras, kurās izmantoti kara lādiņi.
LATVIJAS VĀRDS PASAULĒ
Viljolniece Vineta Sareika: viņai nav līdzinieku
2022. gada maijā vijolniece Vineta Sareika pievienojās vienam no Eiropas labākajiem simfoniskajiem orķestriem "Berlīnes filharmoniķi" un šā gada februārī uzvarēja konkursā uz orķestra pirmās koncertmeistares amatu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ieņem šo amatu visā orķestra 140 gadu vēsturē. "Viņa ir dziļi jūtoša māksliniece, kas jūs neatstās vienaldzīgu nevienā mūzikas stilā. Viņai nav līdzinieku tajā, ar cik piesātinātu un spēkpilnu ekspresiju – vienmēr kontrastu un skaidrības pilnu – viņa atklāj ikkatru skaņdarba niansi," par latviešu izcilo vijolnieci rakstījis franču laikraksts "Le Soir".
Berlīnē dzīvojošās latviešu vijolnieces starptautiskā karjera ar plašu vērienu sākās pēc 2009. gada, kad viņa kļuva par Karalienes Elizabetes starptautiskā vijolnieku konkursa laureāti. Kopš tā laika mūziķe kā soliste aicināta sadarboties ar izciliem orķestriem, diriģentiem visā pasaulē, muzicēt slavenās koncertzālēs. 2010. gadā Vineta Sareika ieguva Latvijas Lielo mūzikas balvu "Par izcilu interpretāciju", šo balvu vijolniece ieguva arī šogad. Decembra sākumā par spilgtu un starptautiski atzītu māksliniecisko darbību vijolniece saņēma arī Izcilības balvu kultūrā.
GADA AŽIOTĀŽA
Aktieriem ir viedoklis
Teātri ikdienā iznākuši ārpus mākslas robežām, vairāk un atklātāk paužot viedokļus gan par savām iekšējām problēmām, gan situācijām sabiedrībā. Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis nāca ar aicinājumu "šorīt, kad pasaule dejo virs bezdibeņa, kad mūsu dzīvei tiek sisti pamati zem kājām", apvienoties visiem, kam vēl ir veselais saprāts. Pēc viņa domām, jaunajai tautas kustībai jātiek dibinātai pirms jaunās partijas un tai nevajag ne biedru naudu, ne kongresu, ne savstarpējo intrigu un pat ne rakstītas programmas.
Aktīvu darbību teātra finansiālā stāvokļa uzlabošanā izvērsis Dailes teātra direktors Juris Žagars – par Dailes patronu kļuvusi Rietumu banka, paredzot, ka ik gadu ar bankas finansējumu teātra vērienīgāko jauniestudējumu budžets tiks papildināts ar 100 000 eiro. Savukārt, lai piesaistītu darbam Dailes teātrī augstākās raudzes profesionāļus no Eiropas, kā arī atbalstītu Dailes teātra esošo un potenciālo darbinieku apmācības Latvijā un ārvalstīs, teātris uzsācis sadarbību ar Rietumu bankas dibināto labdarības fondu "Nākotnes atbalsta fonds", kas ik gadu šim nolūkam teātrim ziedos 100 000 eiro.
Nacionālajā teātrī augustā ar lielu troksni mainījās vara,
par jauno direktoru, Kultūras ministrijas izsludinātajā konkursā sacenšoties ar 14 pretendentiem, kļūstot bijušajam izglītības un zinātnes ministram un mākslas cienītājam, biedrības "Latvijas Kultūras projekti" direktoram Mārim Vītolam.
Teātra mākslinieciskais vadītājs, režisors Elmārs Seņkovs ar komandu – galveno mākslinieku Reini Suhanovu, muzikālās daļas vadītāju Edgaru Mākenu un kustību mākslinieci Elīnu Gediņu – drīz pēc tam pameta teātri, un līdzīgi rīkojās – gan dažādu iemeslu dēļ – arī vairāki aktieri. Turpmāk, atverot Dailes teātra mājaslapu, jūties kā Nacionālajā... Bez aktieru dumpja neiztika arī Liepājas teātrī, kur daļa aktieru pauda neapmierinātību ar teātra direktora Herberta Laukšteina ilgo valdīšanu. Un kur vēl mazāka mēroga un ietekmes skandāli – kā, piemēram, JRT līdera Alvja Hermaņa pret Dailes teātri vērstā neapmierinātība sakarā ar aktieru pārpirkšanu.
