Tiesa attaisno bijušos LDz valdes locekļus lietā par 1,5 miljonu zaudējumiem

Kurzemes rajona tiesa Saldū šodien attaisnojusi četrus bijušos VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes locekļus, kuri tika apsūdzēti par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, tostarp bijušo uzņēmuma vadītāju Uģi Magoni, noskaidroja aģentūra LETA.

Prokuratūrā norādīja, ka tiks pieprasīts pilns spriedums, un pēc iepazīšanās ar to tiks lemts par iespējamu protesta iesniegšanu.

Tiesu debatēs prokurors katram apsūdzētajam lūdza noteikt brīvības atņemšanu uz diviem gadiem, atņemot tiesības ieņemt vadošus amatus valsts vai pašvaldības iestādēs uz trīs gadiem.

Lietā apsūdzēti Magonis, Edvīns Bērziņš, Aivars Strakšas un Ēriks Šmuksts. Prokuratūra iepriekš informēja, ka bijušās amatpersonas apsūdzētas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas un valstij radījusi mantisku zaudējumu vairāk nekā 1,5 miljonu eiro apmērā.

Saskaņā ar apsūdzību LDz valdes locekļi panākuši jaunas izpildinstitūcijas — Prezidentu padomes — izveidi, nododot tai valdes kompetencē ietilpstošas tiesības un pienākumus, lai iegūtu papildu ienākumus par pienākumu veikšanu, par kuriem jau bija noteikta likumīga samaksa.

Prokuratūra uzskata, ka laika posmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 18. augustam apsūdzētās personas, vienlaikus ieņemot amatus valdē un Prezidentu padomē, nelikumīgi guvušas papildu atlīdzību,

tādējādi valstij nodarot 1 553 896 eiro zaudējumus.

Kriminālprocess sākts 2020. gada februārī, un izmeklēšanu Ģenerālprokuratūra uzdeva Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Pēc izmeklēšanas pabeigšanas lietas materiāli nodoti Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai.

Prezidentu padome LDz pastāvēja deviņus gadus — no 2010. gada septembra līdz 2019. gada oktobrim. Tā bija struktūrvienība, kurai mākslīgi piešķirtas valdes funkcijas, lai gan tās pienākumi jau ietilpa valdes kompetencē, par ko valdes locekļi saņēma atlīdzību. 2019. gada 17. oktobrī LDz valde pieņēma lēmumu par Prezidentu padomes darbības izbeigšanu.

Prezidentu padomes pastāvēšanas laikā līdz 2015. gadam LDz valdes priekšsēdētājs bija Magonis, bet no 2016. līdz 2019. gadam — Bērziņš, kurš valdē darbojās kopš 2011. gada. Prezidentu padomes laikā valdē no 2008. līdz 2019. gadam strādāja arī Strakšas, no 2016. līdz 2020. gadam — Ainis Stūrmanis, bet no 2011. līdz 2019. gadam — Šmuksts.

2019. gada maijā toreizējais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) izteica neuzticību Bērziņam, Strakšam un Stūrmanim. Vēlāk augustā padome pārtrauca darba attiecības ar Bērziņu un Strakšu, bet Stūrmanis amatu atstāja nākamā gada aprīlī.

Valsts kontrole 2020. gadā secināja, ka kopš Prezidentu padomes izveides visa tās locekļiem

izmaksātā darba samaksa bijusi nepamatota,

jo pienākumi jau bija valdes kompetencē un par tiem valdes locekļi saņēma regulējumā paredzēto atlīdzību.

2020. gada sākumā Linkaits vērsās Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu.

Magonis patlaban ir apsūdzēts arī citā krimināllietā par korupciju kopā ar Igaunijas uzņēmēju Oļegu Osinovski. Pirmās instances tiesa abus attaisnoja, bet prokuratūra iesniedza protestu.

2025. gada nogalē Rīgas apgabaltiesa, pretēji pirmās instances tiesas lēmumam, Magoni un Osinovski atzina par vainīgiem kukuļdošanas lietā. Magonim piespriests divarpus gadu cietumsods, bet Osinovskim — 151 700 eiro naudas sods.

Tiesa Magonim noteica arī daļēju mantas konfiskāciju, konfiscējot "Mercedes Benz" automašīnu, vairāk nekā 800 000 eiro un trīs rokas pulksteņus. Savukārt Osinovskim kā papildsods noteikts aizliegums trīs gadus piedalīties valsts un pašvaldību un to uzņēmumu publiskajos iepirkumos jebkādā statusā.

Tiesa nolēma konfiscēt un ieskaitīt valsts budžetā arī pašu kukuli — 499 500 eiro.