Taps likums par valsts līdzdalību "Gorā"

Rēzeknes dome ir noraidījusi Kultūras ministrijas (KM) piedāvājumu valsts iesaistei koncertzāles "Gors" pārvaldībā sadarbībā ar pašvaldību. KM un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai februāra laikā kopīgi jāizstrādā likumprojekts valsts līdzdalības nodrošināšanai "Gorā".

Rēzeknes dome nolēma neatbalstīt KM priekšlikumu par valsts līdzdalību SIA "Austrumlatvijas koncertzāle" pamatkapitālā, iegūstot 75% kapitāla daļu un izšķirošu ietekmi kapitālsabiedrības pārvaldībā. Tāpat nolemts neatbalstīt KM priekšlikumu par pašvaldības nekustamā īpašuma – Latgales vēstniecības "Gors" ēkas Pils ielā 4, Rēzeknē – un tā aprīkojuma nodošanu valsts īpašumā.

Dome rosina KM izvērtēt iespēju īstenot valsts iesaisti "Austrumlatvijas koncertzāles" darbības nodrošināšanā, noslēdzot deleģēšanas līgumu kā sadarbības modeli, kas nodrošinātu ilgtspējīgu un sabalansētu iesaisti kultūrpolitikas mērķu sasniegšanā.

Tāpat nolemts aicināt citas Latgales reģiona pašvaldības izvērtēt iespēju iesaistīties profesionālās mākslas pieejamības, kultūrvides stiprināšanas un reģionālās identitātes attīstības sekmēšanā, noslēdzot deleģēšanas līgumu kā sadarbības modeli.

KM priekšlikumu sēdē atbalstīja tikai opozīcija. Tostarp Ināra Groce (LZP/LRA/JKP) norādīja, ka valsts iesaiste "Gora" pārvaldībā nozīmētu prognozējamu repertuāru.

Savukārt koalīcijas pārstāvji, tostarp no mēra amata atstādinātais Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"/LPV), sēdē vairākas reizes uzsvēra, ka KM pārstāvja neesamība domes sēdē nozīmē neieinteresētību un attieksmi pret Rēzekni. "Mēs bijām gatavi šodien runāt," apgalvoja deputāte Karīna Bartkeviča ("Kopā Latvijai"/LPV).

Neapmierināti deputāti bija arī ar Ekonomikas ministrijas pārstāves Lindas Vitkauas skaidrojumu un kompetenci, veltot viņai dažādus komentārus. Viņa sēdei bija pieslēgusies attālināti.

Bartaševičs arī apgalvoja, ka "viss, kas notiek ap Rēzekni, ir saistīts ar demokrātijas bērēm", tāpēc koalīcijas politiķi uz sēdi esot ieradušies melnās drēbēs.

Ņemot vērā līdz šim nesekmīgās diskusijas ar pašvaldību, valdība jau ir lēmusi, ka KM un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai kopīgi būs jāizstrādā likumprojekts valsts līdzdalības nodrošināšanai Rēzeknes koncertzālē "Gors". Likumprojekta izstrādes gaitā tikšot precizēts, cik lielā apjomā koncertzāle varētu piederēt valstij. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sekos līdzi, kā Kultūras ministrijai un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai veicas ar likumprojekta izstrādi valsts līdzdalības nodrošināšanai Rēzeknes koncertzālē "Gors".

Latgales vēstniecībai "Gors" vajadzīga stabilitāte un pārredzamība, un valsts iesaiste tās pārvaldībā ir atbalstāma, iepriekš Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē atzina jaunā SIA "Austrumlatvijas koncertzāle" valdes locekle Ilona Rupaine.

Komisija skatīja sabiedrības iniciatīvu pret "Austrumlatvijas koncertzāles" jeb Rēzeknes koncertzāles "Gors" nodošanu privātam nomniekam. Kultūras ministre Agnese Lāce atzina, ka jebkura valsts līdzdalība prasīs valsts līdzekļus, taču jautājums par finansējumu, viņasprāt, ir sekundārs.

Arī Valsts kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe sacīja, ka jautājums par "Goru" nav par naudu, bet par valsts drošību. "Latgalē kultūras piedāvājumam jābūt drošam, neatkarīgi no tā, kādas domas pēc vēlēšanām ir pašvaldības vadībai," uzsvēra Vērpe.

Savukārt Rupaine atzina, ka amatā ir vien dažas dienas un pašlaik iepazīstas ar dokumentiem, tostarp koncertzāles finansiālo stāvokli. Taču, ņemot vērā notikumus ap "Goru", viņa sacīja, ka koncertzāles darbinieki vēlas stabilitāti.

"Mēs gribam strādāt, mēs gribam strādāt tā, kā esam to darījuši visus šos gadus. Mēs gribam attīstīties, tāpēc mums vajag stabilitāti, mums vajag paredzamību, un mums vajag zināt, ka, mainoties apstākļiem vai varai, nemainās mūsu stratēģijas kurss un arī repertuāra uzstādījumi," uzsvēra jaunā koncertzāles vadītāja. Arī viņa atbalsta valsts iesaisti "Gora" pārvaldībā. "Un tas tiešām ir stāsts nevis par finansējumu, bet par kaut ko citu, mēs nojaušam, par ko," uzsvēra Rupaine.

Savukārt no amata atstādinātais Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"/LPV) uzskata, ka valdības uzdevums KM un VARAM kopīgi izstrādāt likumprojektu valsts līdzdalības nodrošināšanu Rēzeknes koncertzālē "Gors" pēc būtības nozīmē pašvaldības īpašuma piespiedu atņemšanu. Tādā veidā valsts gatavojoties pašvaldību sodīt, atņemot tai koncertzāles projektā ieguldītos līdzekļus un pūliņus, jo "Gora" izveidē tikuši ieguldīti aptuveni 20 miljoni eiro. Koncertzāles kapitāla daļu atņemšana pašvaldībai nekādi nevarot patikt, jo tas esot milzīgs apvainojums Rēzeknes un visas Latgales iedzīvotājiem.

Vaicāts, kā tad valstij būtu pareizi risināt samilzušo problēmu ar "Goru", Bartaševičs atsaucās uz Rēzeknes domes komitejā pirmdien atbalstīto alternatīvo variantu, kas paredz deleģēšanas līgumu slēgšanu ar valsti un citām Latgales pašvaldībām par iesaisti kultūrpolitikas mērķu sasniegšanā, kā arī profesionālās mākslas pieejamības, kultūrvides stiprināšanas un reģionālās identitātes attīstības veicināšanā.