6.3 °C
Rīgas apgabaltiesa, pretēji pirmās instances tiesai, VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) bijušo valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni un Igaunijas uzņēmēju Oļegu Osinovsku atzina par vainīgiem kukuļdošanas krimināllietā, Magonim piespriežot divarpus gadu cietumsodu, bet Osinovskim - 151 700 eiro naudas sodu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.
Apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija, iztiesājot krimināllietu apelācijas kārtībā, atcēla Vidzemes rajona tiesas 2021. gada 21. janvāra attaisnojošo spriedumu. Apelācijas tiesa atzina, ka prokurora apelācijas instances tiesā uzturētā apsūdzība ir pamatota un ka Magoņa no Osinovska pieņemtā nauda ir bijusi kukulis.
Apelācijas instances tiesa lēma Magonim un Osinovskim piespriest ar brīvības atņemšanu saistītos sodus - Magonim trīs gadu, bet Osinovskim - divu gadu un desmit mēnešu cietumsodu, tomēr tiesa lēmumu mīkstināja, jo atzina, ka kriminālprocesā nav tikušas ievērotas Magoņa un Osinovska tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.
Ņemot vērā šo apstākli, tiesa Magonim mīkstināja piespriesto brīvības atņemšanas sodu uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem, savukārt Osinovskim noteica vieglāku soda veidu - naudas sodu.
Tiesa Magonim noteica arī daļēju mantas konfiskāciju, konfiscējot "Mercedes Benz" auto, vairāk nekā 800 000 eiro un trīs rokas pulksteņus. Savukārt Osinovskim tiesa kā piesprieda papildsodu noteica aizliegumu piedalīties valsts un pašvaldību un to uzņēmumu rīkotajos publiskajos iepirkumos jebkādā statusā uz trim gadiem.
Tiesa nolēma konfiscēt un ieskaitīt valsts budžetā arī pašu kukuli - 499 500 eiro.
Pilns apelācijas instances tiesas spriedums ar izvērstu motīvu daļu vēl tiks gatavots, bet pēc tam to varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā.
Jau vēstīts, ka Vidzemes rajona tiesa 2021. gadā abus apsūdzētos pilnībā attaisnoja, taču prokuratūra par šo spriedumu iesniedza apelācijas protestu. Pirmās instances tiesa tika konstatējusi, ka pusmiljons eiro Magonim ir ticis dots, taču neesot pierādīts, ka tas ir kukulis. Līdzīgu pozīciju uzturēja arī abi apsūdzētie.
Lietu pirmajā instancē izskatīja tiesnesis Kārlis Jansons, kurš skaidrojumos pēc sprieduma nolasīšanas uzstāja, ka Magoņa kompetencē nebija nodarboties ar lokomotīvju iepirkšanu, jo šim nolūkam pastāvēja "LDz" meitasuzņēmums "LDz ritošā sastāva serviss", kas pats labi ticis galā ar četru lokomotīvju iepirkumu arī bez Magoņa iesaistīšanās.
Attiecībā uz otru Magoņa apsūdzības daļu tiesa tika konstatējusi, ka Magonis nav ticies ar "Krievijas dzelzceļa" vadītājiem kā Latvijas valsts amatpersona, bet gan tāpēc, ka viņam bijušas personīgas un draudzīgas attiecības ar "Krievijas dzelzceļa" vadošajām amatpersonām, norādīja Jansons. Magoņa aktivitātes "Krievijas dzelzceļā" nekādā veidā neesot bijušas saistītas ar viņa dienesta pienākumiem, vērtēja tiesnesis. Osinovskis esot devis naudu Magonim kā privātpersonai par viņa interešu lobēšanu "Krievijas dzelzceļā". Līdz ar to netika konstatēts nozieguma sastāvs nevienam no abiem apsūdzētajiem inkriminētajiem noziegumiem, bija pārliecināts pirmās instances tiesnesis.
Ņemot vērā minēto, Jansons uzskatīja, ka prokuratūra nav savākusi pietiekamu daudzumu pierādījumu izvirzītajās apsūdzībās.
Apsūdzības pamatā Magonim ir divu darbību kopums, proti, prokuratūra uzskata, ka viņam 2015. gada vasarā nodota nauda, lai sekmētu, ka "LDz" meitas sabiedrība SIA "LDz ritošā sastāva serviss" iepirktu no uzņēmējam Osinovskim piederošās AS "Skinest Rail" četras dīzeļlokomotīves.
Tāpat prokuratūra uzskata, ka Magonis apsolījis tikties ar toreizējo "Krievijas dzelzceļa" prezidentu Vladimiru Jakuņinu un panākt labvēlīga lēmuma pieņemšanu Osinovska interesēs, proti, lai Krievijas lokomotīves tiktu remontētas Daugavpils rūpnīcā. Kopējā kukuļa summa bijusi aptuveni pusmiljons eiro, uzskata prokuratūra.
Paši apsūdzētie apsūdzības neatzina. Igaunijas miljonārs Osinovskis vainu viņam inkriminētajā korupcijas noziegumā neatzina, lai gan nenoliedza, ka devis naudu Magonim, bet uzstāja, ka tā ir bijusi domāta citam mērķim, nevis bija kukulis.
Pirmās instances tiesā prokuratūra bija lūgusi tiesu abiem apsūdzētajiem piemērot četrus gadus ilgus cietumsodus. Tāpat prokuratūra lūdza atzīt 499 500 eiro, kas tika konfiscēti, abus aizturot, par noziedzīgi iegūtu mantu un konfiscēt valsts labā.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs Magoni aizturēja 2015. gada 6. augustā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
