Kulbergs: Jaunā valdība nevar atcelt iepriekš pieņemto lēmumu par atbalstu kokrūpniekiem

Iepriekšējās valdības lēmumus par atbalstu kokrūpniekiem šī valdība atcelt nevar, jo tas nav juridiski iespējams, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS), komentējot Ģenerālprokuratūras nosūtīto protestu valdībai, prasot atcelt šos lēmumus.

Telekanāls TV3 pirmdien vēstīja, ka pēc vairāku mēnešu pārbaudes prokuratūra secinājusi, ka Ministru kabineta rīcība, uzdodot AS "Latvijas valsts meži" (LVM) mainīt koksnes cenu noteikšanas kārtību, bijusi prettiesiska, tāpēc Ģenerālprokuratūra nosūtījusi valdībai protestu, prasot atcelt šos lēmumus.

Savukārt valdība otrdien slēgtā sēdē lēma par atbildes sniegšanu Ģenerālprokuratūrai.

Kulbergs uzsvēra, ka šai valdībai šajos jautājumos nav ko juridiski "pārlemt" — iepriekšējie lēmumi ir pieņemti, likums izpildīts, darbi pabeigti. Viņš prasību šos lēmumus atcelt salīdzināja ar atkārtotu Otro pasaules karu — to atstatīt vairs nav iespējams.

Viņaprāt, Ģenerālprokuratūras protests nav bijis pamatots, jo nav izpildāms.

Vēlāk tviterī Kulbergs papildināja, ka kokrūpnieku atbalsta lietā ir jābūt tiesas spriedumam un vainīgie ir jāsauc pie atbildības, bet tas jādara tiesībsargājošajām instancēm. Turpretim attiecībā uz Ministru kabineta jau pieņemtajiem lēmumiem premjers skaidroja, ka saskaņā ar Satversmi un dažādiem tiesiskas un demokrātiskas valsts pamatprincipiem Ministru kabineta izdoto aktu atbilstību augstāk stāvošiem normatīvajiem aktiem būtu jāvērtē Satversmes tiesai (ST).

"Tā kā šajā gadījumā Ministru kabinets vēlas noskaidrot, cik plašas pilnvaras ir Ministru kabinetam kā vadošajam izpildvaras orgānam, vadoties no valsts varas līdzsvara un atsvara principa, šāds jautājums būtu jāvērtē nevis pašam subjektam, kam ir šaubas par savu kompetenci, bet gan citam varas atzaram — šajā gadījumā tiesu varai, kas varētu dot neatkarīgu, objektīvu un autoritatīvu slēdzienu par Ministru kabineta pilnvaru apjomu, vienlaikus lemjot par valsts kapitālsabiedrību pārvaldību un konkrētas nozares politikas virzieniem," tviterī rakstīja Kulbergs.

Viņa skatījumā Latvijas konstitucionālajā sistēmā Ministru kabinetam faktiski nav citu alternatīvu kā ST, lai konsultētos par savu pilnvaru apjomu.

Premjers papildināja, ka svarīgi būtu arī saprast valdības kompetences robežas, lemjot par valsts uzņēmumu valdes jautājumiem, jo gadījumi, kad Ministru kabinetam jāiejaucas valsts uzņēmumu darbībā, var atkārtoties, piemēram, dažādās krīzes situācijās. Līdz ar to esot plānots vērsties ST, lūdzot tai skaidri noteikt Ministru kabineta pilnvaru robežas un valdības tiesības lemt par valsts kapitālsabiedrību pārvaldību. Kulbergs cer, ka ST skaidrojums šajā jautājumā palīdzēs novērst līdzīgas situācijas nākotnē un stiprinās tiesisko noteiktību.

Ministru prezidents piebilda, ka valdība nenoraida Ģenerālprokuratūras viedokli, taču pašreizējā situācijā tai juridiski nav iespējams izpildīt protestu, jo iepriekšējās valdības pieņemtais lēmums jau ir īstenots.

Vienlaikus ministri otrdien lēma, ka Tieslietu ministrijai un Valsts kancelejai līdz piektdienai, 24. jūlijam, jānoskaidro, kādas iespējas ir lūgt ST skaidrojumu par to, kādas bija iepriekšējā Ministru kabineta juridiskās tiesības rīkoties tā, kā tas rīkojās.

Tāpat, pēc Kulberga teiktā, ir jāveic regulējuma maiņa, ja nākotnē rodas līdzīgas situācijas, lai valdībai ir pilnīgi skaidrs, kā tādās rīkoties.

Zemkopības ministrs Uldis Augulis (ZZS) pēc valdības sēdes medijiem sacīja, ka atbildes projekts ir ierobežotas pieejamības informācija. "Šis jautājums tika skatīts slēgtajā daļā. Vienīgais, ko varu pateikt, ka būs uzdevumi, lai izvērtētu nākotni, kādā veidā valdība pieņem lēmumus attiecībā uz dažādām krīzes situācijām," piebilda ministrs.

Jautāts, vai netiks atcelts valdības lēmums par atbalstu kokrūpniekiem, Augulis uzsvēra, ka tā ir ierobežotas pieejamības informācija. Tāpat viņš neatklāja, vai valdība plāno apstrīdēt lēmumu ST, norādot, ka "tālākie lēmumi būs atkarīgi no situācijas, kādā būsim".

Prokuratūra apstrīd valdības piešķirtās atlaides kokrūpniekiem,

piebilstot, ka lēmumi tikuši balstīti uz nepatiesu informāciju un valstij ir nodarīti būtiski zaudējumi. Netiek gan precizēts, cik lieli ir šie zaudējumi. Ja Ministru kabinets protestu akceptēs, uzņēmumiem būs valstij jāatmaksā atlaižu radītā cenu starpība.

Prokuratūras prasība valdībai ir jāizvērtē līdz 24. jūlijam. Augulis iepriekš TV3 atzina, ka ir jau sagatavots atbildes projekts Ģenerālprokuratūrai, taču vēstules saturu viņš neatklāja. Uz jautājumu, vai valdības iepriekš pieņemtais lēmums par atbalstu kokrūpniekiem ir bijis prettiesisks, kā norāda Ģenerālprokuratūra, Augulis atbildēja, ka "valdība pieņem tikai tiesiskus lēmumus".

Ja valdība prokuratūras protestu noraidīs, šis jautājums varētu nonākt ST, TV3 minēja ģenerālprokurors Armīns Meisters.

Jūnijā Meisters intervijā aģentūrai LETA apgalvoja, ka tā dēvētās kokrūpnieku lietas izmeklēšana rit uz priekšu un iezīmējas arvien vairāk gan pierādījumu, gan atsevišķu izmeklēšanas virzienu. "Te noteikti nebūs gadu jautājums, lai nonāktu līdz rezultātam," jūnijā uzsvēra ģenerālprokurors, piebilstot, ka kriminālprocesā iesaistītajām personām statusi nav mainīti, neviena persona nav nākusi klāt un neviena persona nav no lietas izslēgta.

Pirms tam, 14. maijā, Meisters medijiem pauda aizdomas, ka ir notikusi informācijas noplūde par todien veiktajām izmeklēšanas darbībām, taču vēlāk, jūnijā, intervijā aģentūrai LETA viņš teica, ka tika veikta iekšēja izvērtēšana un informācijas noplūde neapstiprinājās.

Desmit personas, pret kurām sākts kriminālprocess un pie kurām 14. maijā veiktas procesuālās darbības, ir bijušais zemkopības ministrs, tagad Saeimas deputāts Armands Krauze (ZZS), bijušais Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretārs Kronbergs, ZM valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš, ZM Meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas vadītāja vietniece Ilze Silamiķele, bijušais LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš, LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe, LVM padomes priekšsēdētāja padomnieks Valdis Lūks, Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss, kokrūpniecības uzņēmuma "Pata Strenči" darbinieks, Valmieras novada domes deputāts no partijas "Valmierai un Vidzemei" Reinis Muižnieks un "Pata" īpašnieks un vadītājs Uldis Mierkalns.

Drošības līdzekļi nevienam nav piemēroti, jo drošības līdzekli var piemērot tikai aizdomās turētai vai apsūdzētai personai.

Martā sāktajā kriminālprocesā tiek vērtēti divi virzieni. Pirmais virziens ir saistīts ar ZM amatpersonām, kuras, iespējams, ir ļaunprātīgi izmantojušas dienesta stāvokli, prettiesiski panākot atbalstu kokrūpniecības nozarei. Otrs virziens ir saistīts ar LVM amatpersonu, iespējams, nolaidīgu rīcību, proti, tām bija visas iespējas novērst valstij radīto kaitējumu, bet tās nerīkojās atbilstoši likumam. Runa varētu būt par LVM amatpersonu iespējamo bezdarbību, kas Latvijas valstij ir radījusi zaudējumus apmēram 50 miljonu eiro apmērā.

Mierkalnam un citām personām, kas nav valsts amatpersonas, tiek inkriminēts iespējams atbalsts dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā.