Anda Līce: Nirnberga 2 — vai Krievijas kara noziedznieki reiz stāsies tiesas priekšā?

Par to runāt un tai gatavoties nav pāragri – ja tiesa vispār kādreiz notiks, tā turpināsies vēl ilgāk un būs vēl sarežģītāka un, jācer, objektīvāka (?) par 1946. gada tiesas procesu.

Anda Līce.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Vēsture gan liecina – uzvarētājus diemžēl netiesā, un karš visu noraksta.

Iepriekšējais process svarīgs ar to, ka pirmo reizi tika vispusīgi pētīts kara noziedznieku intelekts un psiholoģija. Ar to nodarbojās psihologs Gustavs Marks Gilberts un psihiatrs Leons Goldens. Viņu pētījumi apgāza sabiedrības pieņēmumus, ka apsūdzētie ir kādi monstri ar zemu intelektu. Gilberts secināja, ka intelekts neaizsargā no ļaunuma, kara noziedzniekiem bija augsti IQ testu rādītāji: "Viņi nebija briesmoņi, viņi bija cilvēki, un tieši tas darīja viņus par tik bīstamiem." Viņiem piemita galējais narcisms, pilnīgs empātijas trūkums, uzmācīga dominēšana un filozofisks cinisms, attaisnojot jebkuras darbības. Tādi cilvēki ir bijuši visos laikos, kā indivīdi viņi ir bīstami nelielam cilvēku lokam, bet, nonākot labi organizētās kolektīvās varas struktūrās, šīs grupas viena otru papildina un apvieno, veicinot savstarpējo sacensību un skaudību, un viņi kļūst par labi ieeļļotu masu iznīcināšanas mehānismu. Tribunāls tiesāja 22 nacistu līderus, 11 no viņiem piesprieda nāves sodu, viens pirms sprieduma izpildīšanas – Hermanis Gērings ("apburošais psihopāts") – paguva izdarīt pašnāvību. Tikai daži pēc dokumentālās filmas par koncentrācijas nometnēm noskatīšanās apjēdza nodarījuma apmērus.

Ir patiess senais krievu teiciens, ka kupraino neiztaisnos pat kaps. Cilvēki ar sakropļotu psihi kara laikā dara briesmu lietas, un Krievijas iebrukums Ukrainā to pierāda. Jautājums: kas viņus ir sakropļojis un turpina to darīt? Vācijā tas bija propagandas ministrs Jozefs Gēbelss, nākamajiem vēlākajos laikos un arī šodien nekas jauns nebija jāizdomā. Hāgas tiesa vispirms gaida tieši nedomājošu masu stulbinātājus. Nākamajam kara tribunālam būs darba pilnas rokas, jo Krieviju kā patvēruma valsti ir atraduši no daudzām valstīm aizbēgušie kara noziedznieki. Pasaulē ir izveidojusies dīvaina situācija, laikā, kad viss – zinātnes atklājumi, tehnoloģijas – ir sagatavots, lai cilvēki varētu nodoties jauniem radīšanas darbiem, viņiem jāķer noziedznieki un jāsēž tiesu zālēs. Paolo Sorentīno drāmā "Jaunība" filmas varonis – komponists un diriģents Freds – saka draugam: "Lieli pūliņi dod tik maz augļu." 1946. gada Nirnberga nenotiesāja visus šī kara izraisītājus, pat vēl trakāk – vieni noziedznieki tiesāja otrus un turpina savus asinsdarbus līdz pat šai dienai. Precedents ir, tāpēc nav brīnums, ka daudzi netic jaunai Nirnbergai, jo karš taču vēl nav pat beidzies.