Maijā notikušie dronu incidenti un šūnu apraides brīdinājumi pierobežas iedzīvotāju un viesu tālruņos ne pa jokam satrauca Latvijas sabiedrību, atklājot daudzas nepilnības mūsu valsts drošības sistēmā un izraisot plašas diskusijas, kā būtu pareizi jārīkojas reāla apdraudējuma gadījumos. Viedokļu daudz, bet vai atbildīgās struktūrvienības tikušas skaidrībā par savu rīcības algoritmu? Cik gatavi esam jauniem drošības izaicinājumiem un kā sevi psiholoģiski sagatavot?

Šogad Latvijas valsts tieši austrumu robežas militārajai stiprināšanai un pretmobilitātes pasākumiem atvēlējusi 55 miljonus eiro. Papildus tam nupat pieņemts lēmums sniegt atbalstu 2,03 miljonu eiro apmērā austrumu pierobežas pašvaldībām uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībai Latgales plānošanas reģionā, vienlaikus paredzot augstāku (līdz 90% no attiecināmajām izmaksām) Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu.

27. jūnijā ārkārtas izbraukuma sēdē Ministru kabinets apstiprināja aktualizēto Rīcības plānu Latvijas austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam, papildinot to ar sešiem jauniem pasākumiem drošības, uzņēmējdarbības, izglītības un kultūras noturības stiprināšanai. Viens no tiem paredz izstrādāt skaidru un ātru mehānismu bezpilota lidaparātu, citu ieroču veidu un hibrīduzbrukumu radīto zaudējumu segšanai. Cits – stiprināt Latgales Civilās aizsardzības komisijas un Klimata un enerģētikas ministrijas sadarbību, organizējot regulāras krīzes mācības un pilnveidojot koordināciju dažādu apdraudējumu, tostarp dabas stihiju un enerģētiskās drošības risku gadījumos.

Būs pretdronu aizsardzības vairogs

Uz robežas jau šobrīd izvietota daļa iepriekš iegādātās militārās tehnikas, savukārt jūlijā un augustā valdība paredzējusi pabeigt vienotas pretdronu aizsardzības sistēmas izveidi gar Krievijas un Baltkrievijas robežu. Proti, papildus tikšot izvietoti moderni radari un pārtvērējsistēmas, kas sniegs būtisku atbalstu arī vietējām Zemessardzes vienībām gaisa telpas aizsardzībā.