Baiba Petere atceras Jāņa Petera pēdējās dienas

Lai gan dzejnieka Jāņa Petera veselības stāvoklis pēdējos gados bija pasliktinājies, viņa sieva Baiba Petere līdz pat pēdējam brīdim nespēja noticēt, ka vīra vairs nebūs, vēsta žurnāls "Ieva".

Baiba stāsta, ka arī tad, kad pienāca Jāņa Petera pēdējās dzīves dienas, viņa joprojām ticēja, ka vīrs atgriezīsies mājās. Viņa atzīst, ka bija iztēlojusies pavisam citu nākotni – rūpēties par viņu mājās un vairs neļaut doties uz slimnīcu, cerot, ka viņš turpinās būt līdzās.

Pēc Baibas teiktā, dzejnieks mūžībā devās mierīgi. Viņa stāsta, ka pēdējos dzīves brīžos abi ar mazdēlu Aleksandru atradās viņam līdzās. Mazdēls tobrīd pateicis, ka vectēvs ir aizmidzis.

Pēc vīra nāves Baibai bijis grūti pieņemt notikušo. Viņa atzīst, ka sākumā nespējusi noticēt, ka Jāņa vairs nav. Kādu laiku viņa gandrīz katru dienu devusies uz kapiem, lai vienkārši tur pabūtu.

Tagad Baiba pamazām cenšas pielāgoties dzīvei pēc vīra aiziešanas. Viņa neslēpj, ka samierināties ar tukšuma sajūtu nav viegli, tomēr cenšas pieņemt notikušo.

Iepriekš vēstīts, ka 85 gadu vecumā nomiris latviešu dzejnieks, sabiedriskais darbinieks un diplomāts Jānis Peters.

Kā liecina informācija portālā "literatura.lv", Peters literatūrā debitējis 20. gadsimta 60. gadu otrajā pusē. Viņa radošās darbības aktīvākais posms bija pagājušā gadsimta 60. un 80. gadi.

Portālā norādīts, ka Petera dzejā dominēja tautas likteņtēma. Tā esot izteikti latviska, ko rada galvenokārt liriskā varoņa mentalitāte, skartie notikumi, ģeogrāfiskie un mitoloģiskie priekšstati, folkloras tēli, tautasdziesmu tonalitāte.

Peters kopš pagājušā gadsimta 70. gadu otrās puses pievērsies galvenokārt publicistiskai dzejai, 80. gados publicistika kļuva par galveno viņa literārajā darbībā.

Peteram ir nozīmīga loma 20. gadsimta 80. un 90. gadu sabiedriskajos procesos. Viņš ir Latvijas Padomju rakstnieku savienības valdes pirmais sekretārs un viens no Latvijas Tautas frontes līderiem un dibinātājiem.

Plašāk lasiet žurnālā "Ieva".