Nelegālo migrantu pārvadātājiem varētu noteikt vēl bargākas sankcijas

Nelegālo migrantu pārvadātājiem pirms pāris gadiem likumā palielinātie sodi darbojas, taču netiek izslēgta iespēja rosināt vēl bargākas sankcijas, atzina atbildīgās amatpersonas.

Ģenerālprokurors Armīns Meisters norādīja, ka, viņaprāt, sankcijas strādā, un arī prokuratūras nemainīga nostāja ir, ka par šiem noziedzīgiem nodarījumiem prokurori tiesā prasa tikai un vienīgi brīvības atņemšanu un "ne to maigāko".

Vienlaikus visu apkarot nekad nebūs iespējams, bet prokuratūra pietiekami daudz šīs lietas atklājot, personas tiek aizturētas, apcietinātas un notiesātas ar brīvības atņemšanu.

Vienlaikus Meisters atzina, ka tas ir pietiekami ienesīgs rūpals un noziedzniekus sods neattur. Citreiz cilvēki, iespējams, paši nonāk ķīlnieku lomā, jo viņiem ir kaut kādas saistības.

Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns (AS) atzina, ka jau savulaik kopā ar kolēģiem Saeimā iesniedza grozījumus Krimināllikumā, jo bija ļoti viegli sodi, ko varēja piemērot par iesaistīšanos "Lukašenko projektā" un nelegālo migrantu pārvadāšanā, lai gan no šī procesa tika pelnīta liela nauda.

Pēc tam, kad sankcijas bija nopietni palielinātas un bija paredzēti ne tikai naudas sodi, bet arī reāli cietumsodi, apkopojot rezultātus, bija redzams, ka tiesu spriedumos cietumsodi netiek piemēroti.

Bija 40-50 procesi, kas bija beigušies ar ļoti viegliem sodiem.

Ministrs uzsvēra, ka tiesu vara ir neatkarīga, un viņš nevarot izvirzīt kaut kādus uzstādījumus, kā tiesu varai būtu jārīkojas, tomēr rezultātu var panākt caur izpratni un vienošanos. Konkrētajā migrantu pārvadāšanas jautājumā tika panākta kopīga izpratne un tiesu vara uz konkrētajiem gadījumiem sāka skatīties caur nacionālās drošības prizmu.

Vienlaikus Smiltēns atzina, ka patlaban ir pieņemts lēmums pieprasīt jaunāko pārskatu par to, kā praksē tiek piemērotas sankcijas cilvēkiem, kas nodarbojas ar nelegālās robežšķērsošanas organizēšanu un migrantu pārvadāšanu. "Ja būs nepieciešams, grozīsim likumu un noteiksim vēl bargākas sankcijas," uzsvēra Smiltēns.

Vienlaikus ministrs atzina, ka pārkāpēju pieļauto noziegumu statistika pieaug ne tikai migrācijas spiediena dēļ, bet arī tāpēc, ka robežsardzes darbs ir kļuvis efektīvāks.

Savukārt iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) atzina, ka pirms pāris gadiem palielinātie sodi savā ziņā darbojoties, jo šobrīd pārvadāšanas shēmās gandrīz nemaz neiesaistās mūsu pašu valsts piederīgie.

"Viņi acīmredzot saprot, ko tas nozīmē, kādas tam varētu būt sekas. Pārsvarā tie ir citu valstu pilsoņi,"

piebilda ministrs.

Līdz jūlija sākumam valsts robežsardze par personu nelikumīgu pārvietošanu vai personu nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā šogad sākusi 94 kriminālprocesus pret 80 personām.

Krimināllikums par personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, ja tā izdarīta pastiprinātas robežapsardzības sistēmas darbības režīma laikā paredz brīvības atņemšanu no diviem līdz desmit gadiem.

Kopumā šogad no Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti vairāk nekā 8000 cilvēki.

Valdība līdz šī gada beigām pagarinājusi pastiprinātās robežapsardzības režīmu Baltkrievijas pierobežā. Tas noteikts Baltkrievijas radītās paaugstinātās nelegālo migrantu plūsmas dēļ. Pastiprinātās kontroles režīms noteikts Ludzā un Ludzas novada pagastos, Krāslavā un novada pagastos, Augšdaugavas novadā, Daugavpilī un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.

Pērn kopumā Valsts robežsardze novērsusi 12 046 cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Baltkrievijas-Latvijas robežu. Humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana pērn nav liegta 31 nelegālajam migrantam. 2024. gadā no Baltkrievijas-Latvijas robežas nelikumīgas šķērsošanas tika atturēti 5388 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ valstī tika uzņemti 26 cilvēki.