14.3 °C
"Šobrīd Latvijā pretēji vēsturiskajiem faktiem pieņemta "padomju okupācijas" doktrīna, kas ir kliedzošs vēstures falsifikācijas piemērs" – tas ir citāts no jūlija sākumā Krievijā izdotā 800 lappušu sacerējuma, ko sagatavotāji ierastā nekaunībā nosaukuši par "Latvijas vēsturi" ("История Латвии").
Kā apgalvo autori, tas esot līdz šim plašākais attiecīgajai tematikai veltītais darbs Krievijas historiogrāfijā, vērsts pret "pretkrievijas un rusofobiskajam noskaņojumiem", ko politiskā līmenī uzturot Baltijas valstu "režīmi". Kārtējo Krievijas propagandistu ražojumu varētu ignorēt, ja vien kā āža kāja pastāvīgi nelīstu ārā viens no iemesliem – iespējams galvenais –, kāpēc kas tāds tapis tieši tagad. Proti, alternatīvās "Latvijas vēstures" radītāji neslēpj, ka grāmatas izdošana saistāma ar kampaņu, ko Krievija uzsākusi tai pieejamajās starptautiskajās struktūrās, tādās kā ANO un EDSO, lai gatavotu augsni iesniegumam ANO Starptautiskajā tiesā pret Baltijas valstīm par it kā krievu tiesību pārkāpumiem.
Strīdēties bezjēdzīgi
"Caurskatīju pa diagonāli un secināju, ka tajā apkopotas visas tradicionālās Krievijas impērijas un PSRS šovinistiskās interpretācijas par Piebaltiju kā Krievijas vēsturisko telpu, ietērptas it kā akadēmiskā formā. Strīdēties un diskutēt šajā gadījumā lieki, tukša laika nosišana un nervu bendēšana, jo ticību un politisko pārliecību mainīt nevar, turklāt skaidri redzami autori, viņu "ieguldījums", finansējuma avoti un izdevuma politiskais mērķis," "Facebook" atzinis vēsturnieks, skolotājs un vairāku vēstures mācību grāmatu autors Valdis Klišāns. Internetā pieejamais izdevums patiešām ir padomju perioda un Krievijas impērisma ideologu klišeju, fantāziju un pseidovēsturisko teoriju esence un augstā dziesma, kurā atrodams viss komplekts gan attiecībā uz vissenākiem laikiem, gan mūsdienām, kad noslēdzošās 10. nodaļas virsrakstā likts – "Mūsdienu Latvija: krievu tiesību masveida pārkāpumi un nacistu līdzskrējēju heroizācija kā sabiedrības attīstības galvenās tendences". Izrādās, latviešiem vēsturiski neesot nekādu tiesību Latvijas teritoriju saukt par latviešu zemi, jo slāvi te esot dzīvojuši vēl kuršu un zemgaļu laikos, arī Rīga ir drīzāk "krievu", ne latviešu pilsēta un tā tālāk. Viss labais allaž esot nācis no krieviem vai PSRS, 1918. gada 18. novembra Latvija bijusi "marionetiska", pēc tam "fašistiska" valsts, okupācija 1940. gadā bijusi "likumīga" pēc "uzvaras vēlēšanās", latvieši bijuši čakli nacistu "līdzskrējēji" un holokausta atbalstītāji, un tā bez gala pa visiem šī sacerējuma lappušu simtiem. Kas attiecas uz 1990./1991. gada atmodas laiku, tad toreiz Latvijā "ar tiešu rietumvalstu un Latvijas emigrācijas atbalstu, izmantojot PSRS vadības pavājināšanos, varu sagrāba nacionālistiskās, separātiskās un rusofobiskās varas aprindas". Pat 16. gadsimta Livonijas karu autori pamanījušies traktēt kā pamatotu prasību pēc "senajām krievu zemēm" un reakciju uz livoniešu, tā sacīt, antikrieviskajām darbībām.
Cilvēkam, kas kaut ko zina par Latvijas vēsturi, ko tādu lasīt patiešām ir nogurdinoši un bezjēdzīgi.
Tomēr arī brīnīties nevajag, jo "Istorii Latviji" atbalstītāji ir Krievijas varas institūcijas un "Ārzemēs dzīvojošo tautiešu tiesību aizsardzības atbalsta fonds", bet starp astoņiem autoriem vismaz trīs personas – Vladimirs Simindejs, Nikolajs Meževičs un Dmitrijs Jermolajevs – saistītas ar Krievijas Federālo drošības dienestu (FSB), turklāt pirmie divi tamdēļ jau sen tikuši izraidīti no Latvijas. Sen Latviju pametis arī "vēsturnieks" Nikolajs Gusevs, kurš savulaik sarakstīja un vietējā izdevniecībā "Klio" izdeva vairākas krievu šovinismā un absurdās teorijās ieturētas grāmatas par Rīgas un Latvijas senatni. Bēglis tāpat ir bijušais Rīgas domnieks Ruslans Pankratovs, tagad "NVS valstu institūta zinātniskais līdzstrādnieks". Arī pārējie līdzautori ir putiniskās Krievijas propagandas, ne vēstures frontes cīnītāji.
Vēsture nav abstrakcija
Soctīklos izskan bažas, ka vēsturi Krievija nereti izmanto arī agresijas attaisnošanai, jo tādā pašā garā bijusi ieturēta 2021. gadā ar Vladimira Putina vārdu parakstītā pseidozinātniskā eseju par Ukrainas vēsturi. Tajā tika apgalvots, ka ne šādas valsts, ne tautas nav. Pērn gaismu ieraudzīja "Lietuvas vēsture" ar Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova ievadvārdiem, kurā arī apšaubīts Lietuvas valstiskums.
Kas attiecas uz agresīvā lielkrievisma ideju apvīto mītu un spekulāciju apkopojumu "Istorija Latviji", kā jau minēts, tam acīmredzot jāgatavo augsne Maskavas iecerētajai sūdzībai ANO Starptautiskā tiesā par "etnocīdu pret krieviem" Baltijas valstīs. Latvijas Satversmes aizsardzības birojs (SAB) jaunākajā ziņojumā šo tiesāšanās plānu klasificē kā daļu no Krievijas juridiskās karadarbības pret Rietumiem. "Lai gan apgalvojumi par šīs sabiedrības daļas tiesību it kā pārkāpšanu ir ierasta Krievijas propagandas un amatpersonu retorika, šāda sūdzība iezīmētu būtisku izmaiņu pret Baltijas valstīm – proti, propaganda kļūst par pamatu praktiskām darbībām. Krievijas maksimālais mērķis ir panākt, ka starptautiskā sabiedrība uz Baltijas valstīm izdara pietiekami lielu spiedienu, lai tās mainītu savu attieksmi un rīcībpolitiku pret Krieviju. Krievijas juridiskās karadarbības plāni iezīmē arī Krievijas mēģinājumus izveidot vienotu Krievijai draudzīgo valstu pozīciju, lai kopīgi vērstos pret Rietumiem," teikts publiski pieejamajā SAB ziņojumā.
Tomēr "Istorija Latviji" iznāciens aktualizē vēl kādu pēdējā laikā bīstami novārtā pamestu jomu – Latvijas sabiedrības vēstures zināšanu līmeni. "Bet pats galvenais, vai tā Latvijas paaudze, kas skolu beidz šobrīd, spēj un spēs šos murgus atspēkot. Mūsu valstī joprojām turpinās absurdas diskusijas par to, vai vēsture skolās vajadzīga, vai vēsture ir mācību priekšmets vai tikai abstraktas prasmes sociālo zinību ietvaros, kā uzdot jautājumus vēstures avotiem. Runa nav tikai par Latvijas jeb nacionālo vēsturi, runa ir par Eiropas vēstures un kultūras procesu izpratni kā tādu, sākot no aizvēstures, antīkā laikmeta, viduslaikiem un jaunajiem laikiem," atzīmē Teikas vidusskolas vēstures skolotājs Valdis Klišāns.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
