Futbola fināls. Laime pilnīga

Pasaules kausa futbolā finālu klātienē vēroja mazliet virs 80 tūkstošiem skatītāju, un starp šiem laimīgajiem bija arī divi zināmi latvieši – mūziķis Ralfs Eilands un improvizācijas meistars Kaspars Breidaks.

Tās ir atmiņas uz mūžu, viņi ir vienisprātis.

Argentīniešu fani

"Tās ir vārdos neaprakstāmas emocijas, jau šobrīd domāju, ka gribu pēc diviem gadiem apmeklēt kādu Eiropas čempionāta spēli. ASV redzētais – iespaidīgi! Esmu apmeklējis lielas sporta spēles un koncertus Eiropas stadionos, bet amerikāņu stadioni ir kaut kas cits, neteikšu – labāk vai sliktāk, bet tas apbrīnojams līmenis. Būt "MetLife" stadionā bija iespaidīgi – augstums, tribīnes," ar "Latvijas Avīzi" iespaidos dalījās Ralfs Eilands.

"Ir bijuši visādi brīži, kad saproti, ka šis ir viens no visas dzīves lielajiem notikumiem. Kad, atvadoties no šīs pasaules, būs tāds spilgtāko notikumu apkopojums, fināla apmeklējums noteikti atradīs vietu šajā videorullītī," sajūsmināts ir Kaspars Breidaks. "Kolosāla fanu kultūra, ASV pašaspar sevi ir kultūru mikslis – visu laiku vari staigāt ar vaļēju muti. Kad stadionā viss satiekas uz vairāk nekā divām stundām un vienojas kopīgos futbola svētkos – tā ir bauda."

Stadionā absolūtais vairums skatītāju juta līdzi Argentīnas izlasei, arī Ņujorkā dienvidamerikāņu fanus varēja sastapt daudz vairāk. Taimskvērā kāda iela bijusi pilna argentīniešiem, karogi ar Lionela Mesi un Djego Maradonas attēliem. Spēlē pēc Spānijas gūtajiem vārtiem papildlaikā argentīniešu atbalstītāji apklusuši uz pāris minūtēm, tad varēja dzirdēt vienu spāņu sarkano sektoru. Nekādus incidentus stadionā vai ārpus tā starp faniem latvieši nav novērojuši, mača beigās gan bija jūtams argentīniešu aizkaitinājums un vairāki šķībi paskatījušies, kad Breidaks angliski iesaucies "Aiziet, Mesi!".

Neganta enerģija

Virkne ārzemju futbola autoritāšu Argentīnas nekaunīgās spēles manieres dēļ nosaukušas šo par visu laiku sliktāko Pasaules kausa finālu. 

"Bija mazliet mulsinošs viņu netīrais spēles stils bez bumbas, bet ar bumbu īpaši neriskēja un nemetās virsū. To varēja novērot arī iepriekšējās spēlēs, ka Argentīna gaida savas iespējas. Esot uz vietas, emociju ir tik daudz. 

Saprotu, ka kādam tas var likties sliktākais, bet man jebkurā gadījumā tas bija labākais," pasmejas Breidaks.

"Pēc mača runāju ar (bijušo izlases spēlētāju) Juriju Žigajevu un bijām vienisprātis, ka tiesāšana bija izcila. Sākumā Argentīnas spēlētājs iebrauca pretiniekam kājās, bet tiesnesis ļāva spēlēt, izkauties, bet sodīja vēlāk par netīro spēlēšanu. Vari būt negants un likt ārā enerģiju, cik gribi, bet ja nevari to izdarīt ar bumbu… Šķita, ka argentīniešiem galvā bija netīra taktika, nevis pretinieka apspēlēšana. Varbūt cerēja, ka brīnumcilvēks Mesi, ar kuru mums palaimējies dzīvot vienā laikā, kaut ko izdarīs. Tomēr neizdarīja," sprieda Eilands, paužot laimi, ka varējis klātienē redzēt, visdrīzākais, pēdējo Lionela Mesi spēli šādā līmenī. Tāpēc ārkārtīgi gavilējis, kad pusfinālā Argentīna izglābās pret Angliju.

Pieredze Buenosairesā

Ralfs Eilands finālā bijis vienkārši par labu futbolu: "Nevajag fanot par svešām izlasēm, pietiek bēdu ar savējo. Manu draugu lokā ir tik lieli Anglijas izlases fani, ka raud pēc zaudējumiem. Man tas pat patīk, bet šķiet nedaudz smieklīgi, jo tu neesi anglis." Mūziķis ir liels futbola fans, viņš spēli apmeklēja Latvijas pirmās līgas komandas "Leevon PPK" kreklā un otrajā puslaikā ietērpās Latvijas izlases kreklā. Šīs ir sirdij tuvākās komandas.

Kaspara attiecības ar futbolu nav tik tuvas, taču viņam patīk spēlēt un dara to divreiz nedēļā ar draugiem visu gadu. "Ralfam nestāvu klāt, šī ceļojuma pievienotā vērtība bija, ka viņš ļoti daudz pastāstīja par Argentīnas un Spānijas spēlētājiem, savstarpējām attiecībām. Kolosāla enciklopēdija," draugu paslavē Beidaks.

Viņš gan ir bijis uz futbola spēlēm Spānijā un šajā ziemā arī Argentīnas galvaspilsētā Buenosairesā. Līdz ar to simpātiskas abas fināla dalībnieces, maču apmeklēja Argentīnas kreklā un ar vaigam uzkrāsotu Spānijas karodziņu. 

"Galvenais bija superemocijas. Prieks, ka spāņi uzvarēja – pelnīti," 

atzīst Kaspars. Spānija bija pārāka ar 1:0, Pasaules kausu iegūstot otro reizi vēsturē.

Ņujorkā mīt ap 8,5 miljoniem cilvēku, bet arī tik lielā pilsētā labi varēja pamanīt Pasaules kausa norisi. "Vietējie stāstīja, ka futbols ASV nekad neesot bijis tik populārs kā šobrīd – visur pie krogiem futbola bumbas, izkārtnes. Futbola reklāma bija pat Svētā Patrika baznīcā, kur čalis bija arī ietinies Argentīnas karogā, simt procenti nelūdza, lai ir labs darbs un ģimenei forši, bet aizlūdza par Mesi. Rokfellera centrā bija uztaisīts milzīgs Pasaules kausa lego," stāsta Ralfs Eilands, kurš sociālajos tīklos novērojis amerikāņu lielo uzmanību futbolam, to, protams, veicināja arī ASV izlases visai labais sniegums, iekļūstot astotdaļfinālā.

Dārgs alus

Daudz viedokļu izraisīja organizatoru vēlme futbola finālu amerikanizēt – ar teju pusstundas garu puslaika pārtraukumu mūziķu šova dēļ. Ralfs Eilands šo jaunumu uztvēra ar skepsi, tiesa, gada sākumā viņš ASV apmeklēja Nacionālās basketbola asociācijas spēli un pārliecinājies, ka tur jau ar ieeju hallē sākas šovs – talismans, mūzika, spēles tematikai atbilstošs fanu apģērbs. "Nevaru teikt, ka amerikāņi rīkojas nepareizi, jo mani tas ļoti izklaidēja. Arī šoreiz finālā, esot uz vietas – ārkārtīgi patika. Saprotu viedokli, ka to nevajag darīt, bet viņi nav muļķi, saprot, kā izklaidēt cilvēkus. Šis ir veids, kā piesaistīt "normijus" (ierindas līdzjutējus)," saka dziedātājs.

Cik novērojis, organizatoriski viss bijis augstākajā līmenī.

Sākotnēji bijis paredzēts, ka varēs ienest ūdens pudeles bez korķa, bet tas esot aizliegts pēc tam, kad kļuva skaidrs par ASV prezidenta Donalda Trampa ierašanos. Stadionā Eilands un Breidaks iegādājušies alu – par abiem nācies šķirties no 45 dolāriem. Šāds cenu līmenis esot ierasts arī citos augstākā līmeņa pasākumos. Dienu iepriekš viņi, vēloties izbaudīt ko ļoti populāru vietējai sabiedrībai, leģendārajā arēnā "Madison Square Garden" apmeklēja reslinga šovu. Arī tur alus maksāja tikpat. "Reslings – tā bija pieredze," par iespaidiem pasmejas Eilands. "Amizanti bija, kā meitenes spiedza, džeki dzīvoja līdzi it kā tas ietekmētu iznākumu." Viņš esot iemīlējies Ņujorkā, un šī ir viena no viņa iecienītākajām pilsētām pasaulē.