Tieši dienu pirms tam, kad valdībā bija plānots izskatīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informatīvo ziņojumu, kurā rosināta jauna skolu finansēšanas kārtība, premjers Krišjānis Kariņš paziņoja par demisiju. Tas nozīmēja, ka līdz jaunas valdības izveidošanai Ministru kabinets gan turpinās darbu, bet izskatīs tikai tehniskus, nevis konceptuālus jautājumus.

Tas nozīmēja arī to, ka iecere kārtējo reizi mainīt skolu finansēšanas modeli aizkavēsies un varbūt pat taps atkal pavisam cits modelis.

Anda Čakša ir trešā izglītības un zinātnes ministre pēc kārtas, kuras laikā mēģināts izstrādāt jaunu skolu finansēšanas modeli. Mēģināts tāpēc, ka ne vienmēr jaunais modelis, kura tapšanā ieguldītas daudzas ierēdņu darba stundas, veikti neskaitāmi aprēķini, galu galā gūst atbalstu un sāk reāli funkcionēt.

Tā notika ar Ilgas Šuplinskas ministrēšanas laikā izstrādāto modeli, ko varētu nosaukt par "nauda seko klasei". To izstrādāja apmēram gadu, un tika plānots, ka pēc tā pieņemšanas skolas vairs nebūtu ieinteresētas veidot milzu klases, jo lielai klasei sekotu vienāda naudas summa, vienalga, vai tajā būtu 24 skolēni vai 34. Taču, lai īstenotu šo modeli, izglītībā vajadzēja ieguldīt ļoti lielu papildu finansējumu. Ministrei krītot, ieguldītais darbs faktiski tika izsviests. Interesanti, ka arī toreiz ministres, gan ne visas valdības maiņa, notika īsi pēc modeļa prezentācijas.